/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
Koalīcija pirmdien lems par Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kā risināt dzīvokļa parāda problēmu, informēja premjera pārstāvis Mārtiņš Panke. Ministrija norādījusi – gadījumā, kad īpašums nav apgrūtināts ar hipotēku, parāda piedziņa ir iespējama, bet nepieciešami rīcību stimulējoši pasākumi.
Šodien valdība spriedīs par dzīvokļu parādiem un to piedziņu (25)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai parādu piedziņu padarītu ātrāku un efektīvāku, EM rosina veicināt parāda atgūšanu ārpus tiesas. Ministrija norāda, ka parādu piedziņa ārpus tiesas, izmantojot personas, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros veic parāda ārpustiesas atgūšanu kreditora vārdā vai uzdevumā attiecībā uz personu parādiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, līdz šim netika plaši praktizēta. Tomēr 2010./2011.gada apkures sezona liecina, ka atsevišķās teritorijās darbam ar parādniekiem izvēlēts attiecīgais risinājums un tas attaisnojies kā efektīvs.
Ministrija arī aicina pārskatīt nosacījumus personas aicināšanai uz tiesas sēdi ar publikāciju oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» gadījumos, kad tā nav sastopama deklarētajā dzīvesvietā. EM uzskata, ka ir jāstiprina deklarētās dzīvesvietas nozīme tiesiskajās attiecībās starp privātpersonu un valsti vai pašvaldību. Papildu darbības, kas jāveic prasības iesniedzējam pašlaik (sludinājums «Latvijas Vēstnesī»), būtiski paildzina tiesvedības procesu un izdevumus par tiesvedību. Turklāt tās jāveic nevis tai personai, kas neatrodas deklarētajā dzīvesvietā, bet citiem procesa dalībniekiem. Tā kā atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķim likumdevējs dzīvesvietas deklarēšanā būtiskāko lomu piešķir personas iniciatīvai, atbildība par sasniedzamību un sekām, kas izriet no prombūtnes, jāuzņemas deklarētajai personai. Saistībā ar deklarētās dzīvesvietas nozīmes stiprināšanu Tieslietu ministrija pašlaik strādā pie attiecīga regulējuma iekļaušanas Civilprocesa likumā.
Ziņojumā rosināts arī apsvērt iespēju veikt grozījumus Civilprocesa likumā, paredzot, ka gadījumos, ja tiesā iesniegta prasība par pārvaldīšanas maksas vai pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, piedziņu, prasības iesniedzējam lūdzot noteikt prasības nodrošinājumu ar nekustamo īpašumu – dzīvokļa īpašumu, kam sniegts attiecīgais pakalpojums, tiesa to nosaka visos gadījumos pēc pieteicēja lūguma, proti, pieteikumā turpmāk nebūtu jānorāda motīvi.
Savukārt gadījumos, kad īpašums ir apgrūtināts ar hipotēku un ķīlas vērtība pārsniedz īpašuma vērtību, cita regulējuma pilnveidošana, nemainot Civilprocesa likumā noteikto prasījumu apmierināšanas secību, problēmu ar parāda piedziņas iespējamību nevar atrisināt. Šādā gadījumā iespējama tikai kreditoru savstarpēja labprātīga vienošanās par attiecīgo maksājumu segšanu.