Profesija – grūpija (32)

Vairums skaidrojošu avotu vēsta, ka grūpijas ir meitenes, kas ik uz soļa seko rokgrupām un apmierina visdažādākās mūziķu iegribas – galvenokārt seksuālās. Taču, iespējams, slavenākā grūpija pasaulē Pamela Des Baresa intervijā britu laikrakstam The Independent vēl nesen žēlojās, ka cilvēki pārāk netaisni vērtē un pat banalizē viņas jaunības dienu nodarbošanos, kas, viņas vārdiem izsakoties, ir “gandrīz profesija”: “Būt īstai grūpijai ir īpašs talants, to nevar kura katra. Sekss, kaut arī svarīga grūpiju dzīves stila daļa, ir tikai viens aspekts. Rokenrols ir rituāls, un grūpijas ir tā augstās priesterienes.”

Kājslauķis vai mūza?

60 gadus vecās grūpiju karalienes Myspace profilā lasāms: “Grūpija. Mūza. Varone.” Par savu rokmūziķiem veltīto dzīvi viņa jau sarakstījusi četras grāmatas. Jaunākā no tām nosaukta Let’s Spend the Night Together, un viņai par šo tēmu tiešām ir ko teikt. “Fani uz skatuves met tedīlācīšus, grūpijas vēlas būt grupas tuvumā,” viņa paskaidro atšķirību starp savām amata māsām un parastiem jūsmotājiem. Tad kas galu galā ir grūpijas? Nelaimīgas, pazaudējušās meitenītes, kas gozējas rokmūziku slavas saulītē, atdodot par to savu jaunību un nevainību? Vai arī tās ir grieķu nimfas, mūzas, dievietes, kas izkāpušas no senām grāmatām, lai nokļūtu vētraino 60. un 70. gadu rokmūzikas beksteidžā? Grūpijas cenšas pieskarties mītiskajam radīšanas procesam, slavas un atzinības oreolam, bet mūziķi alkst jaunu izjūtu, jaunu cilvēku, jauna skaistuma, lai spētu radīt. Katram māksliniekam taču nepieciešama iedvesma, un par to, ka grūpijas ir iedvesmojušas ne vienu mūziķi vien, liecina neskaitāmās dziesmas, kas tām veltītas. Kas zina, varbūt šī popkultūras fenomena saknes meklējamas daudz dziļākā vēsturē? Vīrieši ar dziesmas palīdzību centušies pievērst sev sieviešu uzmanību visos laikos. Bet zinātnieki atklājuši, ka dziedāt mācējuši jau homo sapiens priekšteči. Tikai tā ir izskaidrojams, kāpēc mēs ar balsi varam izdarīt daudz vairāk par vienkāršu saziņu ar valodas palīdzību. Izrādās, dziedoši vīrieši jau kopš senseniem laikiem sievietēm šķituši īpaši pievilcīgi. Apstākļos, kuros vienīgais mērķis bija izdzīvot, dziesma it kā pauda sievietēm: “Skatieties! Esmu tik stiprs un vesels, ka pat šie nelabvēlīgie apstākļi nespēj man neko nodarīt un man vēl ir gana daudz spēka, lai nodarbotos ar tik bezjēdzīgu lietu kā dziedāšana.”

Seksuālā revolūcija

Spiedzošas mūzas bija jau vīrišķīgajam Frenkam Sinatram un eņģeliskās balss īpašniekam Elvisam Preslijam, tomēr vispilnasinīgāk dziesmas afrodīzo spēku iemanījās izmantot rokmūzikas zelta ēras grupas – Bītli, Rolling Stones, Led Zeppelin – un citi zvaigžņu puisēni. Džons Lenons savulaik atklāti atzinies, ka pēc uzstāšanās gribot izlādēt enerģiju, bet tam vajadzīgas meitenes. Un ir taču daudz patīkamāk pārgulēt ar pielūdzēju, kas tevi dievina un nolasa no lūpām katru vēlēšanos, nekā neieinteresētu prostitūtu, kurai turklāt vēl ir arī jāmaksā. Sešdesmitie gadi bija ne tikai popmūzikas uzvaras gājiena, bet arī seksuālās revolūcijas laiks. Grūpijas deklarēja savas tiesības baudīt dzīvi un izsmēja tā laika sabiedrībā cienīto mājsaimnieces tēlu, ne velti daudzas no viņām uzskata, ka tieši viņas ir aizsākušas feminisma kustību. Taču atdošanās iemīļotās grupas solistam bija kas vairāk par iegribu pārgulēt ar slavenību, tas bija simbolisks augstākās seksuālās brīvības un radošās ziedošanās akts. Tāpēc pat viena nakts, ko grūpijai izdevās pavadīt rokmūziķa viesnīcas istabā, bija viņas misijas piepildījums.

Tikt pamanītai

Dažas meitenes drīkstēja sekot saviem elkiem koncertturnejās viņu mīļāko statusā, un šis gods ietvēra sevī gan sievas, gan mātes pienākumus, tai skaitā kreklu gludināšanu un narkotiku piedāvāšanu. Tām, kas savu vietu rokgrupu aprindās jau bija iekarojušas, nebija grūti iepazīties ar arvien jauniem vēlmju objektiem no citām mūziķu apvienībām. Taču iesācējām, lai tiktu līdz grupas solistam vai basģitāristam, iesākumā nācās pārgulēt teju vai ar visu tehnisko personālu. Pēc šādiem piedzīvojumiem vairākas no viņām mēģinājušas rakstīt memuārus un dalīties grēksūdzēs ar presi. Tomēr slavu iemantot izdevies vien nedaudzām. Sintija Plaster Caster (jeb ģipša atlējēja) bija grūpija ar visoriģinālāko attiecību stilu. Būdama māksliniece, viņa bija nolēmusi savu elku piemiņu padarīt nemirstīgu, iemūžinot mākslas darbā viņu dzimumlocekļus. Kamēr prominentais modelis pozēja, viņa tā rīku atlēja ģipsī, ar laiku izveidojot pieklājīgu kolekciju. Slavenākais eksponāts tajā bija Džimija Hendriksa ģipša loceklis. Sintija joprojām ir pie labas veselības un savā mājas lapā par 2500 dolāriem piedāvā divu dienu apmācības kursu pāriem, kuri vēlas iemācīties izveidot paši savu mīlas obelisku.

Zelta ēras beigas

Rokmūzikas bohēmu smagi iedragāja AIDS straujā izplatība. Pēc Fredija Merkūrija nāves daudziem mūziķiem gadījuma sakari bez izsargāšanās vairs nešķita tik romantiski. Grūpiju pasauli mainījuši arī grūtie laiki ierakstu industrijā, kurus tā pārdzīvo kopš 90.gadiem. Lielāko daļu kompaktdisku tagad pērk nevis dumpīgi un hormonu vētru vadīti tīņi, bet gan pieaugušie, kuri savus trakulīgos gadus sen atstājuši pagātnē. Tāpēc no rokmūziķiem tiek gaidīts ģimeniskums, nevis skandalozi ekscesi. Reti kura rokzvaigzne vairs var atļauties bez pašironijas ekspluatēt nevaldāma brunču mednieka slavu. Hiphops ir viens no pēdējām mūzikas subkultūrām, kurā vēl dižojas ar ievērojamu grūpiju skaitu, vīrietība un seksuālā pieredze tiek īpaši izcelta arī dziesmu tekstos un klipos. Tomēr arī hiphoperu mūzas vairs nešķiet īpaši aizrāvušās ar pašu mūziku, drīzāk gan ar tās izpildītāju tirgus kapacitāti. Ekonomiskais aspekts mūziķa un grūpijas attiecībās kļuvis izšķirošs.

Citu žanru grūpijas

Mūzikas pasaules ietvaros par plaši izplatītu parādību kļuvušas dīdžeju grūpijas. Ir meitenes, kuras katru nedēļas nogali klubā ierodas vienas un dejo dīdžeja pults priekšā, valdzinot puisi ar zīmīgiem skatieniem. Ja viņai paveicas un dīdžejs ir pietiekami iekārdināts vai vienkārši piedzēries, “mūza” drīkst doties viņam līdzi. Šādas meitenes tiekot uzskatītas par grūpiju zemāko kastu – viņas neinteresē ne mūzika, ne cilvēks, galvenais ir sašņorēt kādu dīdžeju, pilnīgi vienalga, kuru. Savas pielūdzējas ir arī izteikti vīrišķīgajām profesijām – policistiem, ugunsdzēsējiem un pat astronautiem. Tomēr visaizraujošākā un savā ziņā arī viscienījamākā varētu būt sērferu grūpiju dzīve. Kā atklāj kāda pieredzējusi viļņu jātnieku mūza, šos vīriešus interesē tikai tādas sievietes, kuras pašas prot rīkoties ar sērfa dēli. Tāpēc arī viņa, beigusi no tālienes apjūsmot saulē iedegušos, lieliski trenētos puišu augumus, atteikusies no jebkāda grima un sākusi sportiskāk ģērbties, iegādājās dēli un iemācījās sērfot. Pūles esot attaisnojušās dažu mēnešu laikā, viņa jau sen pazīstot ne tikai visu vietējo sērferu kliķi, bet arī apbraukājusi pus pasauli, lai piekļūtu tuvāk augstākās klases čempioniem. Ko lai saka – vismaz veselīgs dzīvesveids, un jācer, ka arī droša seksa jautājumos sportisti ir apzinīgāki.

Supergrūpiju vēsture

Sievietes, kas atradušās slavenību kultūras epicentrā. Grūpiju karaliene Pamela Des Baresa savulaik pārgulējusi ar teju vai visiem 70.gadu rokmūzikas elkiem, tai skaitā Miku Džegeru, Kītu Mūnu un Džimiju Peidžu no Led Zeppelin. Tomēr par savu karjeru viņai pirmkārt jāpateicas Frenkam Zapam, kuram ienāca prātā nodibināt muzikālo grūpiju apvienību GTOs (Girls Together Outrageousley), sagādājot viņai beztermiņa caurlaidi uz visiem beksteidžiem. Sintija Plaster Caster, īstajā uzvārdā Elbritone, 1968.gadā sāka veidot ģipša atlējumus no to rokzvaigžņu dzimumlocekļiem, ar kuriem viņai izdevās pārgulēt. Ideja viņai dzima brīdī, kad mākslas skolas pasniedzēja uzdeva “atliet ģipsī kaut ko cietu, kas saglabātu savu formu”. Mariana Feitfula tika dēvēta par Rolling Stones līdera Mika Džegera “oficiālo draudzeni”, kaut seksuālas attiecības viņai bija ar visiem grupas dalībniekiem. Viņa visur brauca līdzi stouniem, mīlējās grimētavās un viesnīcu numuros. Drīz vien viņa aizrāvās ar narkotikām, zaudēja Džegera bērnu, bet pēc šķiršanās no viņa vēl ilgi cīnījās ar narkotiku atkarību.

1974.gada Playboy modele Bebe Bjuela aizrāvās ar rokmūziķiem, pat būdama precējusies ar vienu no tiem – Todu Rundgrēnu. Viņas mīļāko statusā pabijis Elviss Kostello, Džimijs Peidžs, Deivids Bovijs un Igijs Pops, bet ar Stīvu Taileru viņa radīja, iespējams, skaistāko grūpijas un mūziķa mīlestības augli rokmūzikas vēsturē – Līvu Taileri. Visnesenākā no leģendārajām grūpijām bija Savanna – 90.gadu porno zvaigzne. Viņas trofeju sarakstā ir Aksels Rouzs, Slešs un Billijs Aidols. Narkotikas nežēloja arī viņu. 1994.gadā pēc autokatastrofas, kurā stipri cieta viņas seja, Savanna izdarīja pašnāvību. Šodienas rokzvaigznes kļuvušas daudz izvēlīgākas un meitenes noskatot uz Vogue vāka, liekot saviem aģentiem noorganizēt tikšanos. Tāpēc grūpijām nākas konkurēt ar tādām Holivudas zvaigznēm kā Gvineta Paltrova vai Nikola Kidmena.

Ja vēlies, lai par tevi saraksta dziesmu…

Anonīms mūziķis atklāj mums īstas mūzas recepti. *Tiec pamanīta. Apmeklē visus grupas koncertus un, stāvot pie pašas skatuves, skaties acīs solistam. Galvenais ir panākt, lai viņš tevi ievēro. *Salauz viņa sirdi. Dzejai nepieciešama zināma ciešanu deva, kas iedvesmo. Ja izturēsies pret mākslinieku pārāk labi, sev veltītu dziesmu nesagaidīsi. *Esi viņa mūža mīlestība. Dažreiz mīlestība ir stiprāka par visu – pat rokmūziķu aprindās. Ir daudz dziesmu, kuras veltītas sievām un draudzenēm. Tev tikai atliek par tādu kļūt.