Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Pasaules Dabas fonds šodien nācis klajā ar jaunu ziņojumu par neredzamajiem draudiem Baltijas jūrai – pavasara aļģu ziedēšanu. Tās apmēri ir īpaši lieli Rīgas jūras līcī un Somu līcī. Aļģu ziedēšana, kas notiek aptuveni no marta līdz maijam, praktiski neietekmē atpūtniekus, bet pastiprina eitrofikāciju un palielina mirušās zonas jūras gultnē.
„Pavasara aļģu ziedēšana apdraud Baltijas jūras ekosistēmu tikpat daudz kā vasaras t.sk. zilaļģu ziedēšana,” skaidro Pasaules Dabas fonda direktors Uģis Rotbergs. „Aļģu ziedēšanas apjomi, piemēram, Baltijas jūras atklātajā daļā, būtu pielīdzināmi 1 000 000 smago automašīnu kravām, kas pilnas ar aļģēm. Ja šīs kravas mašīnas ar aļģēm nostātos rindā, tas būtu tikpat daudz kā ceļš no Norvēģijas ziemeļiem līdz Gibraltāram un atpakaļ jeb 12 000 km!”
Kad pavasara ziedēšanas aļģes grimst jūras gultnē un sadalās, tās sāk patērēt skābekli, kas atrodas zemākajos slāņos. Pavasara aļģu ziedēšanas laikā aļģu ir tik daudz, ka, piemēram, Rīgas jūras līcī un Somu līcī teorētiski tiek patērēts viss pieejamais skābeklis līdz 2,5 m augstumam no jūras gultnes. Salīdzinājumam Baltijas jūras atklātajā daļā šāds teorētiskais skābekļa trūkums būtu novērojams līdz 1,6 m augstumam no jūras gultnes. Tas savukārt veicina mirušo zonu izplatību, kuru rezultātā samazinās tādu nozīmīgu zvejojamo zivju kā mencu un bušu daudzums. Pavasara aļģu ziedēšana arī turpina eitrofikācijas jeb Baltijas jūras aizaugšanas apburto loku, atbrīvojot fosforu jūras gultnē.
„Skābekļa daudzums jūras gultnē jau tā ir neliels, un pavasara aļģu ziedēšana vēl vairāk aizkavē jūras atveseļošanos, veicinot mirušo zonu izplatību,” skaidro Uģis Rotbergs.
Pavasara aļģu ziedēšana galvenokārt ir atkarīga no slāpekļa ieplūdes jūrā no lauksaimniecības, notekūdeņiem un sadegot fosilajam kurināmajam. Pavasara aļģēm nogrimstot un sadaloties, mirušajās zonās nereti tiek atbrīvots fosfors, kas vēl vairāk spēcina zilaļģu ziedēšanu vasarā. Zilaļģes savukārt var bagātināt ūdeni ar slāpekli. Un viss process sākas atkal no gala.
„Pavasara un vasaras aļģu ziedēšanas apburtais loks skaidri parāda, ka nepieciešams samazināt gan fosfātu, gan nitrātu nonākšanu Baltijas jūrā,” uzsver Rotbergs. „Iespējams veikt vairākas salīdzinoši lētas un efektīvas darbības, lai attīrītu notekūdeņus un samazinātu to nonākšanu jūrā, t.sk. fosfātu izmantošanas aizliegumu veļas mazgājamajos līdzekļos. Tai pašā laikā eitrofikācijas problēmu Baltijas jūrā nebūs iespējams atrisināt, ja netiks veiktas nopietnas reformas Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politikā.”
Pilns ziņojuma teksts: http://www.pdf.lv/doc_upl/Pavasara_algu_ziedesana_eng.pdf