Jaunalksnes sarunu noklausīšanās krimināllietā apsūdzētajiem piespriež naudas sodus (101)

Jānim Laizānam, kuram līdzīgi kā pārējiem apsūdzētajiem prokuratūra bija inkriminējusi ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldē, tiesa piesprieda naudas sodu 140 minimālo mēnešalgu (25 200 latu) apmērā, nosakot viņam arī aizliegumu ieņemt amatus valsts pārvaldē trīs gadus. Tāds pats sods tika piespriests arī apsūdzētajam Raivim Freibergam.

Trešajam apsūdzētajam - Vasīlijam Kivļonokam - tiesa piesprieda naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu (9000 latu) apmērā, piemērojot viņam aizliegumu ieņemt noteiktus amatus divus gadus. Savukārt ceturtajam apsūdzētajam - Aldim Klemem - tiesa piesprieda naudas sodu 20 minimālo mēnešalgu (3600 latu) apmērā, nosakot aizliegumu ieņemt noteiktus amatus vienu gadu.

Klems atšķirībā no Laizāna, Freiberga un Kivļonoka savu vainu uzrādītajā apsūdzībā tiesai bija atzinis.

Prokurore Velta Zaļūksne visus apsūdzētos gan tiesas debatēs bija pieprasījusi sodīt ar brīvības atņemšanu, Klemam pieļaujot nosacītu šī soda izciešanu. Laizānam prokurore bija prasījusi piecu gadu cietumsodu, Freibergam - trīs gadu cietumsodu, bet Kivļonokam - divu gadu cietumsodu. Klemam prokurore bija lūgusi piemērot viena gada brīvības atņemšanu nosacīti.

Visiem četriem apsūdzētajiem Zaļūksne bija lūgusi uz dažādiem termiņiem noteikt arī aizliegumu ieņemt amatus valsts pārvaldē. Laizānam un Freibergam šādu aizliegumu prokurore bija prasījusi piemērot uz pieciem gadiem, Kivļonokam - uz diviem, bet Klemam - uz vienu gadu.

Šodien pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas prokurore atzina, ka pagaidām viņai tiesas nolemto ir grūti vērtēt. Lai gan Zaļūksne uzskata, ka naudas sods par šādu nodarījumu nav adekvāts soda mērs, tomēr kārtīgi izvērtēt tiesas spriedumu viņa varēšot tikai pēc tam, kad būs iepazinusies ar pilnu tā tekstu. "Redzēs, kā tiesa to [spriedumu] ir nopamatojusi," sacīja Zaļūksne.

Valsts apsūdzības uzturētāja pēc tiesas pauda nostāju, ka "vienreiz ir jāizbeidz speciālo dienestu visatļautība un visvarenība" un ka "nedrīkst bradāt valsts pamatlikumu". Viņa uzsvēra, ka Jaunalksnes sarunu noklausīšanās pasūtītājs joprojām nav zināms un tas varētu palikt arī neatklāts, tomēr prokurore cerot, ka tā nenotiks.

Noklausīties saīsināto spriedumu uz tiesu šodien bija ieradusies arī pati cietusī žurnāliste Jaunalksne un viņas pārstāvis zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs.

Jaunalksne pauda gandarījumu, ka šī lieta pēc ilgiem tiesu darbiem un "sarežģītām juridiskām manipulācijām" beidzot ir iztiesāta pirmajā instancē un ka apsūdzētie ir atzīti par vainīgiem. Jaunalksne domā, ka viņas sarunas savulaik noklausītas saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un ka noklausīšanās pasūtītāji joprojām ir ietekmīgas personas.

Cietusī prognozē, ka izmantos likumā paredzētās tiesības un pārsūdzēs šodien pasludināto nolēmumu, taču par to skaidri tikšot izlemts tikai pēc iepazīšanās ar pilnu sprieduma tekstu.

Apsūdzētie un viņu aizstāvji pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas tiesas zāli steidzīgi atstāja.

Pilns sprieduma teksts šajā lietā tiesā būs pieejams 3.jūnijā, un pēc tam desmit dienu laikā to būs iespējams pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Kā ziņots, lietā pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, uz apsūdzēto sola bija sēdušies Laizāns, Freibergs, Kivļonoks un Klems, kuri apsūdzībā inkriminētā nozieguma pastrādāšanas brīdī strādājuši VID Finanšu policijas pārvaldē.

Pēc prokuratūras domām, viņi, būdami valsts amatpersonas, tīšām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, veica nelikumīgas darbības, kas saistītas ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos, tā nodarot būtisku kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai. Viņu darbības arī izraisījušas smagas sekas, radot kaitējumu ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.

Jau ziņots, ka 2006.gada novembrī saistībā ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos četras Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas tika atstādinātas no amata. Toreiz VID un prokuratūra gan atteicās atklāt viņu identitāti.

Savukārt toreizējā Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Andra Guļāna vadītā Tiesnešu disciplinārkolēģija izteica piezīmi tiesnesei Marijai Goldšmitei, kura sankcionēja Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos. Motīvi, kas likuši izteikt tiesnesei piezīmi, nav konkretizēti.

Tiesnese Goldšmite, izskatot Finanšu policijas pārvaldes lūgumu, devusi atļauju veikt Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos laikā no 2005.gada 6.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim un šo informāciju likumā noteiktajā uzraudzības kārtībā nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai. Ar lūgumu pārbaudīt sankcijas izsniegšanas likumību AT vērsās Jaunalksne, lūdzot ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu.

Vēlāk atklāts, ka žurnālistes sarunas noklausītas arī pēc tam. Iespējams, arī šo sarunu noklausīšanos lūgusi sankcionēt Finanšu policijas pārvalde. Pieļauts, ka sankcija varētu būt saņemta, maldinot AT tiesnesi, taču oficiāli šī informācija nav apstiprināta.

Rīgas apgabaltiesa pērn 9.februārī piedzina 100 243 latus no valsts VID un Finanšu ministrijas (FM) personā par Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos. 100 000 latu ir morālā kompensācija Jaunalksnei, bet 243 lati - tiesāšanās izdevumi. Jaunalksne prasīja 300 000 latu kompensāciju, bet daļā par 200 000 latu tiesa prasību noraidīja.

Tiesa atzina par prettiesisku FM un VID rīcību, nepildot tiesību normās noteiktās prasības un tādējādi aizskarot Jaunalksnes tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Gan VID, gan Jaunalksne iesniedza apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumu. Lietu apelācijas kārtībā AT Civillietu tiesu palāta sāka skatīt pērn 18.septembrī, taču tās izskatīšanu paredzēts turpināt šodien plkst.11.