/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta šodien plānojusi izskatīt žurnālistes Ilzes Jaunalksnes prasību pret valsti par viņas telefona sarunu noklausīšanās dēļ radīto cilvēktiesību aizskārumu un 300 000 latu kompensācijas piedziņu, informēja tiesas preses sekretāre Linda Priedīte.
Skatīs Jaunalksnes prasību pret valsti (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tiesa lietu sāka skatīt pērnā gada rudenī, taču tās izskatīšana atlikta, nolemjot līdz šodien plānotajai tiesas sēdei izprasīt trīs ekspertu atzinumus, no tiem divus atzinumus tiesa vēlējās izprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kas šajā lietā pārstāv valsti, bet vienu atzinumu - no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas.
Rīgas apgabaltiesa 2007.gada 9.februārī daļēji apmierināja Jaunalksnes prasību par 300 000 latu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu un no valsts Finanšu ministrijas (FM) un VID personā prasītās summas vietā piedzina 100 000 latu kompensāciju.
Apgabaltiesa atzina par prettiesisku FM un VID rīcību, nepildot tiesību normās noteiktās prasības un tā aizskarot Jaunalksnes tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Jaunalksne prasību pamatoja ar to, ka Latvijas valsts nav pildījusi savu pienākumu un ir pieļāvusi, ka valsts noslēpumu saturošas ziņas - ierakstītās sarunas - nonāk publiskajā telpā, kā arī nav garantējusi telefona sarunu konfidencialitāti.
Apelācijas sūdzības par spriedumu iesniedza gan FM, gan VID. Pēdējais iepriekš nekonkretizēja apelācijas sūdzības iesniegšanas motīvus. VID Komunikācijas daļas priekšniece Agnese Grīnberga aģentūrai LETA sacīja, ka VID spriedumu pārsūdzējis, jo nepiekrīt tiesas secinājumiem.
Jaunalksnes advokāts Aldis Gobzems aģentūru LETA informēja, ka Augstākajā tiesā iesniegta arī Jaunalksnes pretapelācijas sūdzība. Pēc būtības žurnāliste uzskatot par pamatotu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta viņas prasība un piedzīti 100 000 latu, bet nepiekrīt spriedumam tajā daļā, ar kuru prasība noraidīta, paskaidroja Gobzems.
LETA jau ziņoja, ka daļa 2007.gadā publiskoto Jaunalksnes telefona sarunu ierakstītas no 2005.gada 6.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim, pamatojoties uz operatīvās darbības subjekta - Finanšu policijas - lēmumu un tiesneša sankciju. Vēlāk atklāts, ka žurnālistes sarunas noklausītas arī 2006.gada pavasarī. Iespējams, arī šo sarunu noklausīšanos lūgusi sankcionēt Finanšu policijas pārvalde. Pieļauts, ka sankcija varētu būt saņemta, maldinot Augstākās tiesas tiesnesi.
Par Finanšu policijas pārvaldes darbībām saistībā ar sarunu noklausīšanos un to satura izpaušanu prokuratūra sāka kriminālprocesu. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā sākta kriminālvajāšana pret četrām Finanšu policijas amatpersonām par Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos.
Kriminālvajāšana pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas sākta pret Finanšu policijas amatpersonām Aldi Klemu un Vasiliju Kivļonoku, kuru lietvedībā esošajās lietās lūgta atļauja noklausīties žurnālistes telefonu, kā arī pret toreizējo Finanšu policijas direktora vietnieku Jāni Laizānu un Iekšējās drošības daļas priekšnieku Raivi Freibergu.
Pēc prokuratūras domām, viņi, būdami valsts amatpersonas, tīšām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, veica nelikumīgas darbības, kas saistītas ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos, tā nodarot būtisku kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai. Viņu darbības arī izraisījušas smagas sekas, radot kaitējumu ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.
Trīs no četriem finanšu policistiem vairs nestrādā līdzšinējos amatos VID, bet viens no viņiem - Klems - 2007.gada aprīlī amatu VID pēc paša vēlēšanās atstāja.