Studentei liek darba intervijā runāt tikai krieviski (99)

Rīdzinieces Sandras meita, lai arī studente, aktīvi meklējusi darbu. Personālatlases firmas «Laneri» mājas lapā viņu piesaistījis biroja administratores darbs. Studente bija devusies uz darba interviju, taču tā beigusies ar dziļu vilšanos. Visa intervija no sākta gala līdz beigām notikusi tikai krievu valodā, informēja «Tautas balss».

Aizvaino darba meklētāju

«Viņu sāka uzrunāt no sākuma līdz beigām krievu valodā ar uzbraucošiem tekstiem: kāpēc tu nerunā krievu valodā, un viņas saruna izvērtās asā veidā, līdz asarām,» tā raidījumam apgalvoja studentes māte Sandra.

Arī pati jauniete atzina, ka intervētāja pacēlusi pret viņu balsi. «Kā vispār tev var būt tur rakstīts labi pie krievu valodas atzīmes, ka tomēr viņai neliekas, ka es tik labi zinu. Viņa pacēla balsi, un es sapratu, ka man jāiet prom, nav jēgas tur būt, jo pret mani tur izturas nepieklājīgi,» sacīja darba meklētāja.

Uzņēmuma darba prasībās minētas labas krievu valodas zināšanas, jo tas saistīts ar uzņēmuma darba specifiku un ārzemju sadarbības partneriem. Sandras meita savas krievu valodas zināšanas vērtējot kā labas. Arī pirms darba intervijas pārbaudes testus nokārtojusi teicami.

Taču apstāklis, ka darba intervija notika tikai krievu valodā, darba meklētājai nelikās pieņemams. «Viņa to uztvēra kā pazemojumu sev un vēlas ātrāk šo gadījumu aizmirst un nekontaktēties ar šo firmu, un neiesaistīties tādās lietās,» apstiprināja māte.

Firmā taisnojas, ka nebija intervētāja latviešu valodā

Sandra pat piezvanījusi uz attiecīgo firmu, kas iekārto darbā, un prasījusi paskaidrojumus. Uzņēmumā atbildēts, ka tobrīd nebija intervētāja, kas runātu latviski, tādēļ darba intervija notikusi krievu valodā.

SIA «Laneri» valdes locekle Rita Bebre intervijā «Tautas balsij» pauda viedokli, ka katram uzņēmumam esot sava politika, kā tas intervē amata kandidātu.

«Mums jau tā māte zvanīja, izrunājāmies, un es teicu, ka esam atvērti, lai kandidē, mums ir daudz visādas darba vietas. Šīs varbūt nepatika, ka tam uzņēmumam vajag to krievu valodu, tad lai kandidē uz citu, kur tā krievu valoda nav tik ļoti vajadzīga,» atzina Bebre.

VDI saskata diskriminējošu situāciju

Svešvalodas zināšanas kā prasība darba meklētājam ir pilnīgi normāla prakse, raidījumam atzina eksperti. Arī gadījums ar Sandras meitu netiktu uzskatīts par pārkāpumu, ja intervijas pamatdaļa notiktu latviski un pēc brīdinājuma turpinātos citā valodā, kas būtu nepieciešams šīs valodas prasmju pārbaudei.

Taču aizbildināšanās ar to, ka uz vietas nav bijis tāda cilvēka, kurš varētu intervēt darba ņēmēju arī latviešu valodā, neesot attaisnojums.

Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne skaidroja: «Protams, gan mēs, gan citas iestādes nejauksies privātpersonu attiecībās un diviem krieviski runājošiem nepateiks: jums tagad ir jārunā latviešu valodā. Bet šajā gadījumā, ja šī meitene bijusi latviete un viņai tas ir radījis problēmas, un, iespējams, tāpēc viņa nav dabūjusi šo darbu, tas nav pieļaujams, jo viņa ir diskriminēta attiecībā pret citu pretendentu.»

Tikušas pārkāptas lingvistiskās tiesības

Tikmēr Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis teica, ka šis konkrētais gadījums būs jāizvērtē.

«Bet problēma ir dziļāka - cēlonis ir tas, ka, pārkāpjot valsts valodā runājošo lingvistiskās tiesības, nepamatoti tiek pieprasīta krievu valodas prasme. Tāpēc arī Saeimā tiek izskatītas izmaiņas Darba likumā, kas noteiktu, lai šīs prasības lietot svešvalodas būtu pamatotas un samērīgas; lai tas attiecas tad, kad jāapkalpo ārzemju tūristi, ārvalstnieki, bet nevis vietējie krieviski runājošie.»

Valsts darba inspekcija vienlaikus atgādina: ja ir aizdomas, ka notikusi diskriminācija, ir iespēja ar iesniegumu vērsties inspekcijā, Valsts valodas centrā vai tiesā.

Taču Sandra šīs iespējas neizmantošot, jo viņas meita vēloties pēc iespējas ātrāk aizmirst notikušo darba intervijas gaitā.