Puskokalēcēju konjunktūras oportūnisti, toties heteroseksuāļi (137)

Vēstulē nav neviena teikuma, kas norādītu uz kādu leģitīmu iemeslu, lai anulētu RD izsniegto atļauju “Mozaīkas” rīkotajam gājienam 16.maijā, kā vien atsauce uz iespējamo deputātu kvorumu. Ceturtdien uzzinājām, ka, pakļaujoties politiskajam spiedienam, Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs demonstrēja nekonsekvenci un atcēla izsniegto atļauju. Pievērsīsimies RD deputātu vēstulei, kas ir patosā savirpināts vēstījums, kas apliecina 34 Rīgas domes deputātu liekulīgo slēpšanos aiz kristīgo vērtību vairoga. Varētu domāt, ka daļai deputātu nav nekādas sajēgas par kristīgajām vērtībām mūsdienu sabiedrībā, bet tā tomēr nav. Esmu pārliecināts, ka deputātiem vismaz ir nojausma par to, kas ir ģimenes vērtības un ko tās sevī ietver. Minētais atzinums mums atklāj nepatīkamu ainu – vismaz puse Rīgas domes deputātu ir puskokalēcēji jeb vienkārši liekuļi, kas pakļaujas partijas konjunktūrai, tikai izliekoties par antiņiem, kas neko nesaprot.

Oskaru Kastēnu par prezidentu

Dubultmorāles standarti nav sveši jēdzieni RD deputātiem, it sevišķi varas partijām. Kā jums šķiet, par kādām vērtībām iestājas partija LPP/LC ar vēl arvien savās rindās atrodamo precēto Saeimas deputātu, divu bērnu tēvu Oskaru Kastēnu, kas tika pieķerts sakaros ar jaunu meiteni? Vai tā būtu daudzsievība un nespēja uzņemties atbildību par ģimeni, kur nu vēl par valsti? Nē, izrādās, ka partija LPP/LC ar putām uz lūpām aizstāv ģimenes vērtības. Bet kuras tieši? Jo kristīgajā morālē, kas ir jājamzirdziņš ne tikai mācītājpartijai, Oskara Kastēna rīcība ir pielīdzināma pārītim no septiņiem nāves grēkiem.

Ja laikraksta “Diena” veiktais eksperiments par Oskaru Kastēnu nepārliecina un tajā redzat tikai konspirācijas teoriju, tad varu atgādināt, kuras partijas pārstāvis trīs valdību laikā līdz pat 2009.gadam vadīja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju – Ainārs Baštiks no LPP/LC. Der atcerēties pavisam nesen notikušo skandālu, kur Baštika vadītās ministrijas starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājs Agris Skudra bez sirdsapziņas pārmetumiem Latvijas pilsones bērnu atdeva Austrālijas pilsonim. Notikumam nesekoja reakcija no ministra puses, kas dažiem lika domāt, ka viss ir noticis likumīgi. Bet šajā gadījumā klusēšana ir precedentu veicināšana. Kā vēlāk atzina abi galvenie Valdi - premjers Dombrovskis un prezidents Zatlers, šis gadījums liek aizdomāties par ministriju spēju adekvāti un atbildīgi rīkoties situācijās, kas saistītas ar pilsoņu tiesību aizsardzību mūsu valstī. Savukārt TVNET neformāls informācijas avots stāsta, ka, iespējams, šī ir iestaigāta taciņa un šāds iznākums varbūt pat maksājot konkrētu summu.

Vēl viens ģimenes vērtību aizstāvis Ainārs Baštiks

2005.gada 20.jūlija “Rīgas Balsī” Ainārs Baštiks klāsta savu viedokli par ģimenes vērtībām, piesaukdams seksuālo minoritāšu gājiena degradējošo nozīmi: “Šāda gājiena (praida. - red.) pieļaušana, pirmkārt, apdraud bērnu tiesības, jo viņu uztvere un vērtību sistēma vēl tikai veidojas. Otrkārt, apdraudētas ir ģimenes vērtības – tikai sievietes un vīrieša laulībā var rasties bērni. Latvija, kura izmirst, kur būtu jāuzsver ģimenes vērtības, tādējādi tiek apkaunota..” Lieki piebilst, ka bijušā ministra (ne)izpratne par ģimenes vērtībām un to nozīmi sabiedrībā ir acīmredzama. Ja Ainārs Baštiks uzskata, ka Austrālijas pilsoņa tiesības ir pārākas par mūsu valsts pilsoņa tiesībām uz bērna apgādību, tad jāsāk domāt, vai ministra krēslā pavadītie pieci gadi ir nesuši jel kādu labumu sabiedrībai? Vai arī ministrijas nodarītais kaitējums metams vienā katlā ar to postažu, ko mūsu valstij nodarīja ilggadēja politiķu šaurpierība un alkatība, apzināti veicinot dezintegrētas, aizspriedumainas un ekonomiski pasīvas sabiedrības izveidošanos.

LPP/LC partijas vadītāja Aināra Šlesera sievas, parlamenta deputātes Ineses Šleseres izteikumi Saeimā 2005.gada 15.septembrī: “Tāpēc arī es ceru, ka Latvija tuvākajā laikā nepievienosies to valstu skaitam, kurās iespējama šī ģimenes parodija – viendzimuma laulības.” Labrīt, līdz ar Latvijas ilgi loloto iestāšanos Eiropas Savienībā 2004.gadā, kā to noteica pilsoņu vairākums referendumā, mēs pieņēmām arī Eiropas Savienības tiesības un vērtības. Starp atpazīstamākajām ir vārda un pulcēšanās brīvība, tiesības paust savu viedokli neatkarīgi no etniskās piederības, rases, reliģiskās pārliecības, dzimuma, arī iecietība pret seksuālām minoritātēm utt. Lai arī Šleseres kundzes viedoklis nepauž neiecietību un ir vairāk margināls atzinums, tomēr gan Inese Šlesere, gan Ainārs Baštiks ir partijas sarakstā, kas kandidēs uz Eiropas Parlamentu 6.jūnija vēlēšanās. Vai tas liecina, ka partija ir atzinusi savu neiecietību pret citādi domājošiem un tagad iestājas par vārda brīvību un vēlas reabilitēties Eiropas parlamentā?

Katram no mums ir savs viedoklis par seksuālo minoritāšu organizācijas publiskajām aktivitātēm. Ja nepamanījāt, tad nav svarīgi vai mēs visi atbalstam gājienu 16.maijā vai nē. Svarīgāk par mūsu personisko viedokli, kuru paust ir katra tiesības, ir arī Satversmē iekļautās tiesības atklāti un brīvi paust savu viedokli visiem, arī nacionālajām un seksuālajām minoritātēm. Bet valsts pienākums ir to nodrošināt un aizsargāt pilsoņus no agresijas.