Atbalsta ģenētiski modificētu produktu tirdzniecību Latvijā (487)

Par šādu Latvijas valsts nostāju jautājumos, kas ir izskatīšanas procesā Eiropas Savienībā (ES), nobalsoja desmit no 14 ĢMO uzraudzības padomes locekļiem.

Uzraudzības padomes locekļiem Zemkopības ministrijas (ZM) Biotehnoloģijas un jaunās pārtikas nodaļas vadītāja Inese Aleksejeva skaidroja, ka tiek piedāvāti trīs varianti - Latvija neatbalsta nevienu Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto lēmumu projektu, kas attiecas uz atļaujas izdošanu ĢMO tirdzniecībai un audzēšanai, ņemot vērā sabiedrības negatīvo nostāju, kā arī to, ka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centrs neveic ĢMO rika novērtēšanu nacionālā līmenī. Šo nostāju atbalstīja četri no ĢMO uzraudzības padomes locekļiem.

Vēl tika piedāvāts variants, kurā Latvija lēmumu pieņemtu, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas un nekaitīguma iestādes (EPNI) sniegto riska novērtējumu un ĢMO starpinstitūciju darba grupas argumentētu viedokli gan par ģenētiski modificētu kultūraugu, gan ģenētiski modificētu pārtikas produktu tirdzniecību.

Pieņemtais lēmums tiks iestrādāts informatīvajā ziņojumā "Latvijas nostāja jautājumos, kas saistīti ar ģenētiski modificētiem organismiem", kas līdz 1.jūnijam jāiesniedz Ministru kabinetā.

Latvijas Universitātes (LU) zinātņu prorektors, Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras vadītājs profesors Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijai pienākums bija pašai organizēt ĢMO pārbaudi, bet pēc iestāšanās Latvija paļaujas uz EPNI pētījumu rezultātiem.

"Pēdējo desmit gadu laikā situācija nav būtiski mainījusies un, izvērtējot ĢMO produktus, zinātnieki nav atklājuši nevienu produktu, kas būtu bīstamāks cilvēka veselībai nekā parastie produkti. Nav pamata domāt, ka Latvijā dzīvojošo cilvēku organisms varētu būt būtiski atšķirīgāks nekā citu valstu iedzīvotājiem," norādīja Muižnieks.

Savukārt, runājot par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas izraisītajām izmaiņām dabā, Muižnieks atzina, ka šeit pētījumi tiek veikti un to rezultāti nav tik viennozīmīgi vērtējami. Jo īpaši tāpēc, ka Latvijā pēdējos gados ir būtiski palielinājušās rapša platības un rapsim ir raksturīga saziedēšanās iespēja ar pērkonēm un sinepēm. Atļaujot audzēt ģenētiski modificētu rapsi, sekas var izvērsties neprognozējamas.

Valsts augu aizsardzības dienesta direktors Ringolds Arnītis uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu par ĢMO kultūraugu audzēšanas atļaušanu vai aizliegšanu, būtu nepieciešams balstīties uz zinātnieku pētījumiem, kā arī jāņem vērā, ka pašlaik vēl ir daudz nezināmā šo augu audzēšanā.

Labklājības ministrijas (LM) Darba departamenta Darba aizsardzības politikas nodaļas vadītāja Inta Laganovska-Dīriņa uzsvēra, ka ziņojumā tomēr būtu nepieciešams plašāks skaidrojums par to, kādi ir plusi un kādi ir mīnusi katram no ZM piedāvātajiem variantiem, kā šodien piedāvātajā dokumentā nebija. Laganovska-Dīriņa uzskatīja, ka Latvija nevar atbalstīt nevienu EK izstrādāto lēmumu projektu, kas attiecas uz atļaujas izdošanu ĢMO tirdzniecībai un audzēšanai. "Jau patlaban arodslimību ārsti saskaras ar problēmām, ko ir izraisījušas vielas, kas ir atļautas un atzītas par nekaitīgām, taču tās uz cilvēkiem atstāj graujošu ietekmi. Mums vajadzētu būt daudz piesardzīgākiem, pieņemot lēmumus par ĢMO," sacīja Laganovska-Dīriņa.

Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa, paužot Vides ministrijas nostāju, atbalstīja variantu, kas paredzēja neatbalstīt nevienu EK izstrādāto lēmumu projektu, kas attiecas uz atļaujas izdošanu ĢMO tirdzniecībai un audzēšanai. Mikosa ieteica ņemt vērā jauno Ministru kabineta kārtības rulli, kas paredz, ka dokumenta "Latvijas nostāja jautājumos, kas saistīti ar ģenētiski modificētiem organismiem" saturs atbilst koncepcijai, nevis informatīvajam ziņojumam.

Mikosa aicināja ĢMO uzraudzības padomi noformulēt Latvijas nacionālo nostāju, kuru aizstāvēt ES, nevis tikai balstīties uz ES normatīvo aktu regulējumu.

Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atzina, ka viņam kā cilvēkam negribētos pakļaut ne sevi, ne bērnus, ne mazbērnus izmēģinājumiem ar ĢMO, taču politiķiem ir jāpieņem lēmums, kas ir zinātniski pamatots. Ministrs uzsvēra, ka esošajā ekonomiskajā situācijā Latvija neveiks nekādus pētījumus, lai analizētu ĢMO ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

Kā ziņots, šorīt pie ZM ēkas protestēja aptuveni 20 vides nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri iebilst pret ĢMO lietošanu Latvijā, novēroja aģentūra LETA.

Protestētājiem rokās bija plakāti - "Brīvu Latviju, brīvu no ĢMO", "Apturi ĢMO!", "ĢMO - kontracepcija mūža garumā", "Ja pat kukaiņi ĢMO neēd, tad es arī neēdīšu", "Pieprasām ĢMO ēdāju marķēšanu" u.c.

Akcijas "Doktora Frankenšteina dzimšanas dienas ballīte" rīkotāji uzskata, ka ZM līdz šim visiem spēkiem ir centusies panākt, lai Latvija turpmākos Eiropas Savienības balsojumos atbalsta jaunu ĢMO audzēšanas un izplatīšanas atļauju izdošanu, kā arī atļautu Latvijā legalizēt izmēģinājumus ar ĢMO, tostarp ĢMO eksperimentālos laukus.

Akcijas rīkotāji uzsver, ka vairāk nekā 30 000 cilvēku Vides ministrijas organizētā aptaujā jau šā gada sākumā izteica noraidījumu ZM centieniem ĢMO jomā, tāpēc nevalstiskās organizācijas neļaus "klusumā un mierā ZM ierēdņiem izlemt Latvijas turpmāko nostāju ĢMO jautājumos".

ES patlaban ir atļauts audzēt tikai vienu ģenētiski modificētu kukurūzu. Atļauja tās audzēšanai izdota 1998.gadā, kad Latvija vēl nebija ES dalībvalsts. Pašlaik Latvijā tās audzēšana nav aktuāla, jo kukurūzas ģenētiskās modifikācijas rezultātā ir iegūta tās izturība pret kaitēkli, kas Latvijā nav sastopams.

Ne ĢM rapša, ne ĢM cukurbiešu vai ĢM kartupeļu audzēšana ES teritorijā nav atļauta.

ZM izdevusi bukletu "Ģenētiski modificēti organismi un to izmantošana pārtikā", kur pieejami dati, ka pagājušajā gadā ģenētiski modificēto kukurūzu ES dalībvalstīs audzēja 107 719 hektāru platībā. Latvijai tuvākajā kaimiņvalstī Polijā, pēc neoficiāliem datiem, ģenētiski modificēto kukurūzu audzēja 3000 hektāru platībā. Vislielākās ģenētiski modificētās kukurūzas platības ir Spānijā, kur to audzē 79 269 hektāru platībā.

Bukletā atrodama informācija, ka ES tirgū ir iespējams nopirkt pārtiku, kuras sastāvā ir kāda no ģenētiski modificētām trīs rapša, 12 kukurūzas, piecām kokvilnas, vienas cukurbiešu vai divām sojas līnijām. ES un Latvijas tirgū ir atrodama ģenētiski modificēta pārtika, kas sastāv vai ir ražota no ģenētiski modificētas sojas - milti, konditorejas izstrādājumi, šokolāde un tās izstrādājumi, tofu siers, gaļas izstrādājumi, saldējums, eļļa, pārtikas piedevas un bērnu pārtika.

Tāpat var nopirkt ģenētiski modificētas kukurūzas miltus, putraimus, mannu, glutēnu, salātu mērci, pārtikas piedevas, eļļu, alu, glikozi, margarīnu, kukurūzas čipšus, rapša eļļu, kokvilnas eļļu, ģenētiski modificētu cukurbiešu cukuru.