Saktas ziedu tirgū ieguldīto plāno atpelnīt desmit gadu laikā (61)

Viņa atgādināja, ka atklātā konkursā par ziedu tirgus būvdarbu veikšanu piedalījās divi pretendenti – «Skonto būve» un «RBS SKALS», savukārt konkursā uzvarēja «Skonto būve», kuras piedāvājums bija par zemāku cenu – 736 524 lati. Otra pretendenta piedāvājums bija dārgāks – kopējā tāme 747 604,35 lati.

Luksa uzsvēra, ka Saktas ziedu paviljona būvniecībai netika iztērēts neviens santīms no pilsētas budžeta līdzekļiem. «»Rīgas nami« šo projektu īstenoja par saviem līdzekļiem,» teica «Rīgas namu» pārstāve.

Jaunuzceltajā Saktas ziedu tirgus paviljonā pašlaik ir 30 ziedu tirdzniecības vietu, kas kopā aizņem 311,2 kvadrātmetrus. «Saktas ziedu tirgus ir viena no iecienītākajām ziedu iegādes vietām Rīgā, un pieprasījums pēc tirdzniecības vietām paviljonos ir liels. Divās iepriekš notikušajās tirdzniecības vietu nomas tiesību izsolēs uz deviņām brīvajām vietām pretendēja līdz pat 35 pretendentiem. Nosolītās nomas maksas svārstās no 380 latiem bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 680 latiem bez PVN. Līdz ar to ieguldītās investīcijas »Rīgas nami« plāno atgūt tuvāko septiņu līdz desmit gadu laikā,» informēja Luksa.

Izmaksas par 30% sadārdzinājušas VKPAI prasības

Vienlaikus viņa atzina, ka Saktas ziedu tirgus būvniecības izmaksas būtiski ietekmēja tas, ka tirgus atrodas parka teritorijā un Rīgas vēsturiskā centra robežās. «Tas noteica dažādus ierobežojumus, nosacījumus un prasības no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), tādējādi sadārdzinot projektu par aptuveni 30%,» paskaidroja «Rīgas namu» pārstāve un apliecināja, ka, ņemot vērā pastiprināto interesi par šo projektu, tostarp Korupcijas un apkarošanas biroja, uzņēmums ir gatavs sniegt attiecīgajām institūcijām visu nepieciešamo informāciju par Saktas puķu tirgus projektu.

Luksa norādīja, ka atbilstoši VKPAI noteikumiem Saktas ziedu tirgus bija jāveido maksimāli caurredzams, lai neaizsegtu skatu uz nozīmīgo kultūras vērtību – Vērmanes parku un tur augošajiem dižkokiem. Bet, lai nodrošinātu ēkas atbilstību Latvijas Būvnormatīviem un ziedu tirgotāju prasībām, ir izbūvētas augstas intensitātes klimata uzturēšanas sistēmas katrā tirdzniecības vietā atsevišķi. «Tās izmaksas ir 48 407,68 lati bez PVN,» uzsvēra uzņēmuma pārstāve un piemetināja, ka savukārt vizuālās kvalitātes nodrošināšanai tika lietotas augstas kvalitātes stikla paketes un nerūsējošā tērauda alumīnija fasāžu stiprinājumi, kas izmaksāja 178 464,05 latus bez PVN.

«VKPAI īpašie noteikumi paredzēja, ka ēkas sienām jābūt caurspīdīgām, līdz ar to nebija iespējams izbūvēt tualetes un palīgtelpas. Tāpēc »Rīgas nami« piedāvāja Saktas ziedu tirgus tirgotāju vajadzībām izbūvēt sanitāro mezglu ar tualetes telpām Elizabetes ielā 61, taču priekšlikumu tirgotāji noraidīja. Vēl viena nopietna un dārga VKPAI prasība bija lietot patinēta vara skārdu jumtu segumam, kas ir ekskluzīvs un dārgs materiāls. Līdz ar to jumta seguma izmaksas bija 120 600,91 lats bez PVN,» klāstīja Luksa.

Tāpat viņa pastāstīja, ka vēl viena VKPAI prasība bija ūdensvada un kanalizācijas sistēmas ārējo tīklu izbūvei (apmēram 100 metru garumā) izmantot beztranšejas iestrādes metodi, lai nesabojātu parka zonu. Saskaņā ar sniegto informāciju šie būvdarbi izmaksāja 33 215,53 latus bez PVN.

Vienlaikus Luksa pastāstīja, ka atbilstoši dažādu institūciju prasībām projektēšanas procesā bija jāpiemeklē īpašs, koku sakņu sistēmu saudzējošs paviljonu pamata risinājums – mikropāļi un monolīta grīdas plātnes. «Šie materiāli un ar tiem saistītie darbi izmaksāja 47 741,79 latus bez PVN,» sacīja «Rīgas namu» pārstāve un piebilda, ka projekta ietvaros tika realizēti arī darbi, kas nav tieši attiecināmi uz paviljonu būvniecības izmaksām, piemēram, trotuāra, ielas frontes un pieguļošās parka zonas gājēju ceļu rekonstrukcija, stādījumu papildināšana un trūkstošo koku stādu aizvietošana, trūkstošo kaltā metāla žogu posmu izgatavošana, parka izgaismošana, kuru kopējās izmaksas bija 50 887 lati bez PVN.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izvērtēs Rīgas pašvaldības amatpersonu rīcību saistībā ar 12.martā medijos izskanējušo informāciju, ka ar rekordlielām būvniecības izmaksām izceļas Saktas puķu tirgus stiklotie paviljoni.

KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs aģentūrai BNS teica, ka birojs vērtēs Rīgas pašvaldības amatpersonu darbības tiesiskumu, rīkojoties ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem.

Savukārt TV3 raidījums «Nekā personīga» iepriekš ziņoja, ka paviljonu celtniecība izmaksājusi 2890 latu kvadrātmetrā, bet Rīgas biržas restaurācija – 2430 latu kvadrātmetrā vai Skrundas pils – 690 latu kvadrātmetrā. Kāpēc Saktas puķu tirdzniecības vietas būvniecība ir dārgāka par muzeja rekonstrukciju, pils un pat biržas restaurāciju, «Nekā personīga» aptaujātie neatkarīgie būvniecības speciālisti nespēja izskaidrot.