Latvijā informācijas telpu izmanto pretvalstiskiem mērķiem (35)

Artis Pabriks intervijā «Latvijas Radio» atzīst problēmu, kas sevišķi izpaužas Latvijas pierobežā, kur iedzīvotāji nereti skatās kaimiņvalstu telekanālus un būtībā dzīvo citā informācijas telpā. «Pēdējos 20 gadus esam bijuši ļoti atvērta, demokrātiska, maza sabiedrība. Diemžēl tas daudz pret mums arī izmantots,» par šo situāciju saka ministrs.

Ņemot vēra to, ka informatīvā telpa Latvijā var tikt izmantota pretvalstiskiem un sabiedrību šķeļošiem mērķiem, viņaprāt, valstij būtu jāizstrādā scenāriji, kā šo situāciju mainīt. Pabriks norāda, ka arī citas valstis domā par to, kā savu informācijas telpu sargāt, lai tajā tiktu paustas valsts intereses.

Ietekme ar demokrātiskām metodēm

Pabriks uzsver, ka informatīvās telpas sakārtošana būtu veicama demokrātiskām metodēm, nevis ar aizliegumu. Piemērs šajā gadījumā varētu tikt ņemts no tādām valstīm kā Dānija, Holande un Vācija.

Metodes, ar kurām varētu informācijas telpu ietekmēt, ministraprāt varētu būt licenču izsniegšanas politika, licenču cenas un programmas ietekmēšana. «Šeit es runāju nevis par satura ietekmēšanu, bet gan par to, kuras programmas vairāk, kuras mazāk veicinām,» saka ministrs.

Latgalē dominē ārvalstu mediji

Pabriks norāda, ka šīs sfēras sakārtošana neaprobežojas tikai ar naudas iedalīšanu. «Kaut kāda loma ir naudai, tāpat svarīga pareiza administrācija, pareizs licenču sadalījums un vairāk līdzekļu reģionālajiem medijiem,» viņš saka. Ministrs norāda uz problēmu, ka dažos reģionos, piemēram, Latgalē informācijas telpā dominē reģionālie mediji, kas nav Latvijas mediji. «To liegt nevar, taču mums tur būtu jānodrošina vismaz arī sava informācija. (..) Mēs neesam autoritatīva valsts ar represīvām metodēm. Tā varētu būt veicināšana, nevis aizliegšana, gan pātaga, gan burkāns,» piebilst ministrs.

Referendumu nevar norakstīt tikai uz ārvalstu ietekmi

Tas, ka referendumā par krievu kā otru valsts valodu nobalsoja pietiekami liels skaits Latvijas iedzīvotāju, liek aizdomāties par cēloņiem un iemesliem, saka Pabriks. «Cēloņi ir ar dziļākām saknēm, tikai ārvalstīm uzvelt nevaram,» secina ministrs.

Pabriks uzskata, ka pēc referenduma Latvijai būtu jāpārvērtē sava integrācijas politika, kurā pēdējos 20 gadus bijušas arī zināmas kļūdas, tāpat būtu jādomā par patriotisma jautājumiem.

Drauds - pašvaldības prasa otru valsts valodu

Pabriks atzīst: pastāv drauds, ka otra valsts valoda varētu tikt prasīta konkrētās pašvaldībās.

Tai pašā laikā viņš norāda, ka nedrīkstētu turpināt «neadekvātu referendumu veicināšanu», kam varētu būt risks šķelt sabiedrību un ko savā labā censtos izmantot zināmi politiskie spēki.

Atzīst - ārvalstu ietekme bija

Aizsardzības ministrs pievienojas Drošības policijas priekšniekam Jānim Reinikam, ka ietekme uz referendumu Latvijā no ārvalstīm bija.

«Publiski daudz negribētu atklāt, bet ir skaidrs, ka starp organizētājiem bijis pietiekami liels atbalsts no ieinteresētajām aprindām ārpus Latvijas.

(..) Krievijas intereses ir paplašināt krievu valodu postpadomju telpā un Eiropas Savienībā,» saka ministrs.

Pabriks uzsver, ka līdz ar referendumu ietekmes draudi no ārvalstīm nav nekur zuduši un Krievijas spiediens turpināsies. «Turpmāk mums jādara viss, lai šīs tendences kontrolētu. Bet jāuzsver, ka

specdienesti, drošības dienesti lielākoties darbojas ar sekām. Šādu problēmu cēloņu novēršana ir politiķu un sabiedrības rokās,» secina ministrs.