/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/17/10392096t1h02c6.jpg)
Drošības policija (DP) plašāku informāciju par krievu valodas referenduma iniciatoriem un organizētājiem sola sniegt pēc 16.marta savā gada pārskatā, žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu pirmdien sacīja DP priekšnieks Jānis Reiniks.
DP atklās valodas referenduma finansētājus (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No drošības viedokļa referendums ir pagājis mierīgi
Viņš pastāstīja, ka no drošības viedokļa referendums ir pagājis ļoti mierīgi, salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Šoreiz DP saņēmusi tikai četrus signālus par iespējamu balsu pirkšanu. DP tos ir pārbaudījusi, un informācija par nelikumībām neapstiprinājās.
Reiniks atzina, ka likumā ir jāsakārto jautājumi par referenduma aģitācijas finansēšanu. Vai attiecībā uz referenduma kampaņas finansēšanas avotiem DP jau varētu būt saskatījusi nelikumības, Reiniks gan varēšot komentēt pēc 31.marta, kad biedrībai «Dzimtā valoda» jāiesniedz pārskats Valsts ieņēmumu dienestam. «Tad ar viņiem runāsim,» uzsvēra Reiniks.
Referendumam tērētas milzīgas summas
Biedrība pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam vēl nav iesniegusi, arī Reiniks pagaidām nevēlējās nosaukt, cik, pēc viņa vadītās iestādes aprēķiniem, biedrībai ir izmaksājusi referenduma kampaņa. «Jūs uzzināsiet. Bet viena lieta ir tas, ko uzrādīs oficiāli pārskatā, atklāts ir jautājums par medijiem, kuri ieguldīja lielu raidlaiku un plus vēl reklāmas. Un, ja to kopā saliek, tās ir milzīgas summas,» norādīja DP priekšnieks.
Reiniks nesen Latvijas Televīzijai atzinis, ka biedrības «Dzimtā valoda» līderi Vladimirs Lindermans un Jevgeņijs Osipovs ir tikai izpildītāji, bet reālie vadītāji ir sabiedrībai mazpazīstami cilvēki, piemēram, Aleksandrs Gapoņenko.
Uz jautājumu, vai viņš var nosaukt vēl kādus referenduma kampaņā iesaistīto uzvārdus, Reiniks atbildēja: «Pagaidiet kādu brītiņu. Mēs noteikti savā publiskajā pārskatā pēc 16.marta prezentēsim sabiedrībai, tur būs pieminēti arī vairāki.»
Nauda nākusi caur Krievijas vēstniecību
Jau ziņots, ka Reiniks iepriekš Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam «De facto» minēja, ka DP pieļauj iespēju, ka nauda referenduma aktivitātēm varētu būt nākusi arī caur Krievijas vēstniecību Rīgā.
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs pēc tam gan LTV noliedza, ka Krievija būtu finansiāli atbalstījusi referenduma iniciatoru Lindermanu.
Tautas nobalsošanā 18.februārī par divvalodību Latvijā piedalījies kopumā 1 098 921 balsotājs, no tiem par izmaiņām Satversmē nobalsoja 273 347 vēlētāji, bet pret bija 821 722 zīmes, līdz ar to referenduma mērķis netika sasniegts un latviešu valoda saglabāsies kā vienīgā valsts valoda Latvijā.