Ko Lieldienās darīs Saeimas deputāti? (56)

Viktors Ščerbatihs: "Ko es darīšu? Tas ir noslēpums. Tad visi to darīs, jo es cenšos darīt labas lietas."

Kārlis Leiškalns: "Es labprāt šūpojos. Tad, kad vēl bija prieks un interese tādā tuvībā uz šūpolēm izšūpināt kādu jaunāku meitu, un sieva neko nevarēja teikt."

Vai tautas kalpi skrien basām kājām Lieldienu rītā mazgāt muti avota ūdenī?

Kārlis Leiškalns: "Nu jau vairs uz tādiem dzīves priekiem nenesas prāts. Patiesībā es to varētu darīt, jo vecuma dēļ mostos ārkārtīgi agri - ap pieciem jau esmu augšā."

Ausma Kantāne: "Nu, Rīgā nevaru skriet. Diemžēl tas izpaliek. Bet, kad bija citi gadi, skrēju gan."

Imants Kalniņš: "Varētu skriet, ja zinātu, ka kāju pēdiņām nedraud nosalšana. Līdz šim gan Lieldienu rītā neesmu skrējis, nē."

Ainārs Šlesers: "Ja skrietu plikām kājām pa Rīgas parkiem, es domāju, ka daudzi cilvēki to nesaprastu."

Oskars Kastēns: "Ja es dzīvotu ārpus Rīgas, tad varbūt teiktu, ka jā. Bet Rīgā, kur ir tik daudz asfalts, atrast svaigu, tīru zālīti ar ekoloģiski tīru rasu tik viegli nemaz nav."

Lieldienu brīvdienās deputāti krāso olas, piedalās olu slēpšanā un šūpo bērnus.

Solvita Āboliņa: "Tā kā man ir divi bērni, manas tradīcijas ir piecelties agri un tās olas noslēpt, lai gan mēs paši viņas esam krāsojuši iepriekšējā vakarā. Tad mēs šīs olas mēģinām sist un obligāti šūpojamies. Tā kā brīvdienas sanāk garākas, tad apciemojam arī omītes."

Andris Bērziņš: "Mums mājās ir tā, ka visi krāsojam olas. Tas ir tāds ļoti radošs, patīkams process."

Atis Slakteris: "Tradīcijas ir visas tradicionālās - visas latviešu pagānu tradīcijas - olas ripina, ar olām kaulējas, olas krāso. Olas gan krāso kundze, es vairāk ar padomu palīdzu."

Aigaram Štokenbergam savukārt ir labs padoms kā uzvarēt olu kaujās: "Tiem, kas grib uzvarēt, es varu ieteikt to olu paņemt pēc iespējas ciešāk rokā - tā, lai tikai gals paliek ārā. Jātur ļoti stingri, tad ir cerība sasist pretinieka olu."