Referenduma par Satversmes grozījumiem balsošanas urnās vēlētāji iemetuši dažādu valūtu banknotes, spēļu kārtis. Kāds vēlētājs savu viedokli paudis, uzrakstot vēstuli uz astoņām lapaspusēm, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Referenduma urnā iemesta vēstule uz astoņām lappusēm (22)
CVK no iecirkņu vēlēšanu komisijām saņēmusi dažādus lietas. Kādā Ogres iecirknī urnā bija iemesta 20 latu banknote, Valmierā kāds balsotājs nebija žēlojis desmit latus, savukārt un Saulkrastos kāds balsotājs bija iemetis desmit ASV dolāru banknoti.
Balsošanas kastēs tika atrastas divas desmit rubļu banknotes, no kurām viena bija mūsdienu Krievijas nauda, bet otra - Padomju savienībā lietotais maksāšanas līdzeklis. Atsevišķas banknotes bija aprakstītas vai arī tām bija pievienots kāds rakstisks vēstījums uz papīra.
Vienā urnā tika atrasta spēļu džokera kārts, kurā rakstiski pausta neapmierinātība ar referenduma rīkošanu.
Likumprojekts «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē», kas paredzēja krievu valodu noteikt par otru valsts valodu Latvijā, tautas nobalsošanā nav pieņemts, šādus tautas nobalsošanas rezultātus 23.februārī apstiprināja CVK.
Saskaņā ar CVK apkopotajiem tautas nobalsošanas rezultātiem par Satversmes grozījumu pieņemšanu bija 273 347 jeb 24,88% referenduma dalībnieku, bet pret grozījumu pieņemšanu bijuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, kas piedalījās tautas nobalsošanā. Kopumā no balsstiesīgajiem «par» nobalsoja 17,69%, bet «pret» bija 53,19% Latvijas pilsoņu.
3524 jeb 0,32% balsošanas zīmju tika atzītas par nederīgām.