Kā sports ietekmē tavu sirdi (7)

Pauerliftings

Tādi sporta veidi kā pauerliftings parasti ietver īsus, bet intensīvus piegājienus. 2. tipa jeb anaerobās muskuļu šūnas, kas šajā gadījumā veic lielāko darba apjomu, tiek nodrošinātas ar enerģiju, kas neprasa skābekļa dedzināšanu. Tāpēc treniņi, kas ietver ļoti smagu svaru cilāšanu, īpaši nesekmē VO2 (maksimālais skābekļa daudzums, ko organisms spēj transportēt, pieaugot slodzei) pieaugumu.

Ietekme uz asinsspiedienu

Ceļot smagu svaru, asinsspiediens paaugstinās, lai asinis labāk tiktu pārpumpētas liela iekšējā spiediena apstākļos, kas rodas ķermenī, tam cenšoties stabilizēt mugurkaulu.

Ietekme uz sirdi

Ar laiku pauerliftings liek kļūt plānākām sirds kreisā kambara sieniņām. Līdzīgs efekts tiek novērots pacientiem, kas cieš no hroniski augsta asinsspiediena. Pazīstams kā ventrikulārā hipertrofija (LVH), šis efekts ir viens no infarkta veicinātājiem. Tā rezultātā aizvien vairāk ārstu iebilst pret aktīvu pauerliftingu, jo tas patoloģiski izmaina sportista sirdi.

Padoms

Svarus ar mēru. Iepriekšminētais nenozīmē, ka pauerliftings jeb smagu svaru cilāšana ir neveselīga. Vienkārši šeit ļoti rūpīgi jāseko, lai netiktu pārkāpta pārpūles robeža. Pareizās devās pauerliftings stiprina sirdi un palīdz ķermenim daudzos procesos, piemēram, hormonu ražošanā.

Sabalansēta treniņu programma

Atšķirībā no parasta pauerliftinga sabalansēta treniņu programma jeb „cikliskā” programma ir balstīta uz intensīvākiem mēģinājumiem un mazākiem atelpas brīžiem, līdz ar to kļūstot par īstu aerobo treniņu, kas uzlabo maksimālo skābekļa patēriņu jeb, sporta valodā runājot, - VO2. Relatīvi īsā 8 līdz 20 nedēļas ilgā periodā "cikliskā” treniņu programma uzlabo VO2 par 4 līdz 8 procentiem.

Ietekme uz asinsspiedienu

Tā kā sabalansētā treniņu programmā sirds aktīvi strādā arī starp piegājienu reizēm, tā stiprina sirdi un samazina asinsspiedienu gluži kā klasisks aerobais treniņš. Regulāras spēka nodarbības var samazināt asinsspiedienu pat par 10 vienībām.

Ietekme uz sirdi

Gan „cikliskā” programma, gan aerobie vingrinājumi uzlabo sirdsdarbību, sekmējot tā dēvēto sirds tonusu. Vienkāršiem vārdiem runājot, klejotājnervs, kas sirdij „pavēl” pukstēt, liek tai kļūt lēnākai atpūtas procesā, līdz ar to tā tik ļoti netiek noslogota.

Padoms

Nemetiet hanteles krūmos! Gluži kā visas treniņu programmas, arī regulāri spēka treniņi padara sirdi stiprāku un efektīvāku. Tas mazina stresu kardiovaskulārajā sistēmā, cilvēkam vienkārši atpūšoties.

Izturības treniņi

Ilgāki fiziskas aktivitātes periodi piešķir šo sporta veidu pārstāvjiem spēju ilgāt darboties slodzes apstākļos. Viņu ķermenis ilgāku laiku spēj pilnvērtīgi nodrošināt liela asins daudzuma cirkulāciju – ar katru sirdspuksta reizi vismaz 2 reizes vairāk nekā parastam cilvēkam.

Ietekme uz asinsspiedienu

Izturības atlētu fiziskās aktivitātes laikā asinsspiediens paaugstinās, jo sevišķi smagas intensitātes apstākļos. Piemēram, riteņbraucējam minoties pret augstu kalnu, nav nekas neparasts, ja viņa asinsspiediens sasniedz 250 mm Hg (tas ir divas reizes augstāk par normu).

Ietekme uz sirdi

Izturības atlētiem sirds parasti pielāgo savu formu lielās slodzes apstākļiem un dara to citādi nekā, piemēram, svarcēlājiem. Piemēram, riteņbraucējiem ir palielināts kreisas sirds kambaris. Šajos sporta veidos ir nepieciešama intensīvāka šķidruma cirkulācija, tāpēc izturības atlētiem ir augstāks ķermeņa plazmas līmenis. Parastam vīrietim ķermenī cirkulē ap 4 l plazmas, bet riteņbraucējam tie var būt 6 un vairāk. Rezultāts ir dramatisks VO2 pieaugums.

Padoms

Trenējieties kā Lenss Ārmstrongs. Elites riteņbraucēju sirdis strādā kā lieljaudas motori, taču to, kādu labumu jūsu ķermenis gūs no maratona vai 20 km intensīva brauciena ar riteni, noteiks tā gatavība izturēt slodzi. Maratona skrējējiem uzreiz pēc finiša sirds strādā ārprātīgā režīmā, taču ikdienas cilvēkam nevajadzētu pārpūlēties. Ja nedēļā veiksiet apmēram 60 km, jūsu risks iedzīvoties sirds problēmās būs ievērojami mazāks nekā tiem, kas nedēļā noskrien ap 30 – 40 km.

Mēreni treniņi

Mēreni treniņi (pārgājieni, skriešana, 45 minūšu braukšana ar riteni 3 dienas nedēļā) var uzlabot vispārējo aerobo gatavību. Pētījumi rāda, ka mēreni treniņi periodā no 8 līdz 20 nedēļām var uzlabot VO2 par 15 līdz 20%.

Ietekme uz asinsspiedienu

Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo vispārējo sirds veselību. Stiprāka sirds ar mazāku piepūli var pārsūknēt lielāku daudzumu asiņu, samazinot slodzi artērijām un pazeminot asinsspiedienu. Regulāri mēreni aerobie treniņi var samazināt asinsspiedienu par 9 – 10 punktiem.

Ietekme uz sirdi

Motohondriji – muskuļu šūnas daļas, kas tajā sintezē svarīgas vielas - šādu treniņu rezultātā pieņemas apjomā un skaitā. Tas ļauj organismam labāk izmantot ieelpoto skābekli, pārstrādājot to enerģijā. Regulāras fiziskās aktivitātes sekmē kaulus ražot jaunas cilmšūnas, tās palīdz veidot jaunus asinsvadus, kas lieti noder cīņā pret sirds slimībām.

Padoms

Kustieties! Regulāras aktivitātes samazina sirdsdarbības intensitāti atpūtas brīžos, samazinot tās darba apjomu. Vairums vīriešu, kas sāk regulāras, mērenas sporta nodarbības, samazina triglicerīdu līmeni; daudziem samazinās arī LDL – „sliktais” holesterīns. Vienlaikus ir iespējama arī „labā” holesterīna palielināšanās, taču tad nedēļā jānoskrien vismaz 6 kilometri.