/nginx/o/2018/07/17/10395392t1h57e3.jpg)
Kaut arī uzlabojusies iedzīvotāju godprātība rēķinu maksāšanā, iepriekšējo gadu parādi saglabājas, tā, noslēdzoties akcijai «Karstie rēķini», intervijā Latvijas radio šorīt sacīja Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Akermanis.
«Tā ir ierasta prakse, ka sezonas vidū parādi aug un līdz nākamās sezonas vidum tiek nodeldēti,» norāda Akermanis.
Pagājušās sezonas sākumā lielajās pilsētās parādi sasniedza 40 miljonus, bet šīs sezonas sākumā tie nodeldēti līdz 17 miljoniem. Janvāra beigās to līmenis atkal palielinājies, sasniedzot 21 miljonu.
«Kaut cik ir uzlabojusies ētika par tekošo parādu nomaksu, bet iepriekšējo gadu parādi kā stāv, tā stāv.»
Siltumnieku asociācijas pārstāvis vērš uzmanību uz to, ka atšķirībā no elektrības atslēgšanas siltuma atslēgšana kaimiņiem rada daudz lielākas problēmas. Tie, kam atslēgts siltums, dzīvo uz kaimiņu rēķina, jo tas izplatās cauri sienām. Tie nav +18 grādi, bet tomēr, viņš norāda.
«Reizes piecas sezonā rēķini atšķiras. Viszemākie ir tur, kur ēkas ir jaunas vai perfekti nosiltinātas. 40 santīmi par kvadrātmetru,» skaidro Akermanis.
Valmiera ir piemērs, kā, kurinot ar gāzi, rēķini ir mazāki, turklāt, notiekot aktīvai šķeldas katlumāju būvniecībai, augs pieprasījums un tuvāko gadu laikā celsies zaļās apkures cena.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)