Kaimiņi par siltumu maksā divreiz mazāk. Kāpēc? (2)

Iedzīvotāji neatlaidīgi uzlabo mājas stāvokli

Valentīna stāstīja, ka jau 2001.gadā iedzīvotāji nolēma atbrīvoties no līdzšinējās namu pārvaldes, jo iedzīvotāji maksāja ievērojamas summas, taču tā neko nedarīja mājas labā.

Tad 2002.gadā viņi uzlika mājai jaunu jumtu.

Savukārt 2004.gadā iedzīvotāji nomainīja ēkas karstā ūdens cirkulācijas sistēmu, kas būtiski samazināja siltuma patēriņu.

Vienojas par mājas siltināšanu

Vēl pēc diviem gadiem viņi izremontēja kāpņu telpas, bet 2008.gadā sekoja lielākais kopīgais darbs - viņi panāca vienošanos par mājas nosiltināšanu no visām pusēm.

Siltināšanas iniciatore stāsta, ka

pirms tam viņas dzīvoklī bija ļoti auksti - tikai +14, +15 grādi.

Viņai pieder stūra dzīvoklis 5.stāvā.

Negribēdama samierināties ar šādu aukstumu, Valentīna sāka aktīvas sarunas ar kaimiņiem par kopēju mājas siltināšanu.

«Godīgi sakot, tas bija grūts izskaidrojošs darbs,» viņa atminas un skaidro, ka runājusi ar visiem mājas iedzīvotājiem. Gājusi arī pie katra personīgi.

Vairums iedzīvotāju piekrīt siltināšanai

Ar neatlaidību Valentīnai par ēkas siltināšanu izdevās pārliecināt aptuveni 80% no dzīvokļu īpašniekiem. Kopumā mājā ir 45 dzīvokļi. «Jo vairāk dzīvokļu īpašnieku piekrīt siltināšanai, jo labākus kredītu nosacījumus varējām prasīt bankai. Tādēļ centos, lai siltināšanu atbalstītu pēc iespējas vairāki.»

Siltināšanai viņi ņēma kredītu bankā, kā arī saņēma 20% valsts līdzfinansējumu. Tagad no Eiropas Savienības iespējams saņemt pat 50% līdzfinansējumu.

Valentīna zināja teikt, ka mājas iedzīvotāju rēķins pēc nosiltināšanas ir ievērojami mazāks nekā blakus esošās mājas iemītniekiem. Viņu māja nav nosiltināta.

Nosiltinātajā mājā rēķini ir divreiz mazāki.

Turklāt sieviete priecājas, ka tagad katrs dzīvokļa īpašnieks var pats regulēt siltumu savā dzīvoklī. Visi dzīvokļi ir aprīkoti ar skaitītājiem, un katrs maksā pēc patērētā siltuma apjoma.

Nosiltinātajā mājā esot tik silti, ka dažu dzīvokļu īpašnieki pat bargajā šā gada janvāra salā nebija atgriezuši savus radiatorus. Arī Valentīnas dzīvoklī tagad esot gana silts.

Arī kredīta maksājums nav liels

Valentīna atklāja, ka par paņemto kredītu mājas iedzīvotājiem jāmaksā 40 santīmu par dzīvokļa kvadrātmetru. Tā kā sievietes dzīvoklis ir 70 kvadrātmetru plašs, viņas ikmēneša maksājums bankai ir 28 lati. Saņemot valsts līdzfinansējumu, iedzīvotāji nolēmuši samazināt nevis savu ikmēneša maksājuma lielumu, bet gan kredīta atmaksas gadu skaitu.

Tāpat viņi samazina kredīta atmaksas ilgumu, ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem nolemj atmaksāt savu kredīta daļu uzreiz. Līdz ar to mājas siltināšanai ņemtā nauda jau 2018.gadā būs atmaksāta.

Turklāt Valentīnas ikmēneša rēķini pēc siltināšanas ievērojami sarukuši. Piemēram,

pērn visa gada laikā viņa par siltumu samaksājusi tikai 107 latus.

Aktīvā rīdziniece padalās arī detalizētos skaitļos - 2011.gada janvārī par siltumu viņai bija jāmaksā 18 lati, februārī - 26 lati, bet martā - 13 lati. 7.aprīlī viņi jau atslēdza apkuri, jo dzīvokļos bija ļoti silti tāpat.

Savukārt par pusi oktobra Valentīnas rēķins bija 8 lati, novembrī - 14 lati, bet decembrī - 29 lati.

Aicina ikvienu siltināt māju

Sarunas noslēgumā Valentīna aicina ikvienu, ja vien tas iespējams, iesaistīties māju siltināšanā.

Lai arī sieviete par to runājusi ar ļoti daudziem cilvēkiem, viņa secinājusi, ka daļa vienkārši negrib to saprast.

«Mēs esam vinnētāji. Siltināt māju vajadzētu katram. Cilvēkiem jāsaprot, ka viņi paši ir mājas saimnieki un viņiem jādarbojas, lai uzlabotu tās stāvokli,» viņa rezumē.

Arī Tu vari salīdzināt rēķinus!

Ja arī Tu vēlies uzzināt, cik par siltumu maksā Tavas mājas vai rajona kaimiņi, ieskaties projekta «Karstie rēķini» izveidotajā kartē.

"Karsto rēķinu" karte

Rēķinu pieņemšana jau ir noslēgusies, bet tagad apkopojam secinājumus un ieteikumus, kā jomu sakārtot.

Iedzīvotāji, kuri iesūtīja rēķinus akcijai, saņems secinājumus un skaidrojumus, kādu informāciju viņiem ir tiesības saņemt, kam ir jābūt apsaimniekošanas rēķinos un kurās iestādēs meklēt palīdzību.

Trešdien iecerēta publiska diskusija par šo tēmu. Tajā piedalīsies arī atbildīgās amatpersonas.