Nodibina partiju "Jaunlatvija" (328)

Par partijas "Jaunlatvija" dibināšanu balsoja 221 kongresa dalībnieks. Pārtraukumā kongresa dalībnieki devās pie notāra, lai apliecinātu savus parakstus zem partijas dibināšanas dokumentiem.

"Jaunlatvijas" dibināšanas kongresā, kura dalībnieki bija galvenokārt gados jauni cilvēki, vairāk tika runāts par Latviju, kāda tā būs pēc pašreizējās ekonomiskās krīzes, nevis par esošo finanšu grūtību pārvarēšanu.

Kongresa dalībniekiem ar balsojumu nācās izšķirt, kā saukt partiju - "Jaunlatvija" vai "Mūsu Latvija". Lielākā daļa kongresa dalībnieku nobalsoja par "Jaunlatviju". Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, partija ar šādu nosaukumu nosaukumu savulaik piedalījās Rīgas domes vēlēšanās. Latvijas likumi aizliedz dibināt partijas ar vienādiem nosaukumiem.

Par partijas valdes priekšsēdētāju atklātā balsojumā tika ievēlēts Didzis Šmits. Kongress arī apstiprināja Šmita izraudzītos partijas valdes locekļus.

Lielākā daļa no "Jaunlatvijas" programmas mērķiem ir formulēti vispārīgi un deklaratīvi. Piemēram, partijas dibinātāji sola liberalizēt transporta, komunikāciju un pasta pakalpojumus un enerģētikas tirgu, tiek solīts nodrošināt valsts tautsaimniecībai saimnieciski izdevīgāku piedāvājumu izvēli publiskajos iepirkumos un nodrošināt, ka Latvija turpina sniegt ieguldījumu starptautiskās drošības un starptautisko tiesību stiprināšanā caur konstruktīvu dalību ANO un NATO.

Programmā ir arī konkrētāki solījumi, piemēram, ieviest obligāto vidējo izglītību, atrisināt Latvijas nepilsoņu pilnvērtīgu iekļaušanu Latvijas sabiedrībā. "Jaunlatvija" sola arī ieviest "nereģistrēto partnerattiecību civiltiesisko regulējumu ar mērķi radīt skaidru un saprotamu civiltiesisko, nodokļu u.c. režīmu regulējumu attiecībā uz vienas mājsaimniecības locekļiem.

Dibināšas kongresā tika apstiprināti partijas statūti, kuros deklarēts, ka partijas mērķis ir "Latvijas Republikas valstiskuma, demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšana".

Lai kļūtu par partijas "Jaunlatvija" biedru, personai ir jāiesniedz valdei iesniegums, kam pievienotas divu partijas biedru rekomendācijas. Jaunpienācējam tiek noteikts triju mēnešu biedra kandidāta pārbaudes laiks. Persona var tikt uzņemta partijā bez pārbaudes laika, ja tai rekomendācijas sniedz divi partijas valdes locekļi.

Jautājums par biedru izslēgšanu no partijas tiek izskatīts pēc viena valdes locekļa vai divu partijas biedru iesnieguma saņemšanas. Atšķirībā no citām partijām "Jaunlatvijai" nebūs goda tiesas vai ētikas komisijas, kas izskatīs partijas biedru pārkāpumus.

Strādājošajiem partijas biedriem noteikta ikmēneša biedra nauda piecu latu apmērā, bet nestrādājošiem - viena lata apmērā.

Kongresā kā goda viesis piedalījās bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kurš pašreizējo situāciju Lavijā raksturoja ar kādreizējā Igaunijas prezidenta Lennarta Meri vārdiem: "Tiešām ir lieli sūdi, bet tas ir labs mēslojums nākotnei".

Ulmanis pauda nožēlu, ka vairākas partijas, piemēram, "Latvijas ceļš", "Demokrātiskā partija saimnieks" un vairākas citas ir iznīkušas. Savukārt pašreizējo "Jaunā laika" un Tautas partijas koalīciju Ulmanis nosauca par vienu no visu laiku efektīvākajām, kas var sekmīgi strādāt.

Runājot par "Jaunlatvijas" dibināšanu, Ulmanis uzsvēra, ka tās dibinātāji patīkami atšķiras no daudzu deviņdesmitajos gados radušos partiju veidotājiem, kuri nāca ar skepsi, nievām un kritiku.

Ulmanis uzsvēra, ka tikai partijas darbs rādīs, vai tā pievienosies jau esošajām 48 sīkpartijām, kuru nozīme ir niecīga, vai arī spēs realizēt savu mērķi - kļūt par nākotnes noteicējiem.

Runājot par sevi, Ulmanis apgalvoja, ka ir gatavs atteikties no "vecumdienu priekiem un siltām zeķēm" un ir gatavs strādāt un domāt kopā ar jaunajiem. Tomēr par "Jaunlatvijas" dibinātāju Ulmanis nekļuva.

Kongresā uzrunu teica arī akadēmiķis Jānis Stradiņš, kurš uzsvēra, ka tā ir milzu uzņēmība - dibināt partiju uz Nacionālā teātra skatuves, kur ir dibināta Latvijas valsts un kur patlaban rosās Žurka Kornēlija.

Stradiņš atgādināja, ka vārdu "jaunlatvietis" lietoja Krišjānis Valdemārs, kura mērķis bija veidot Latviju par turīgu un izglītotu ļaužu valsti.

Stardiņš apgalvoja, ka kongresā dzirdētais vieš optimismu, bet aicināja arī rūpīgi izsvērt, vai partijā piedāvātās vērtības ir pieņemamas vēlētājiem, kuri pārsvarā ir gados veci cilvēki. "Ja jūs vēlētājiem nepiedāvāsiet "siltas čības", jūs tālu netiksiet," brīdināja akadēmiķis.

Viņš arī pauda viedokli, ka latviešu nācijai kopumā ir vecu cilvēku psiholoģija, tāpēc jaundibināmajai partijai būs krietni jāpiepūlas, lai salauztu Latvijas provinciālismu, citādi nekāda izlaušanās Eiropas virsotnēs nebūs.