Neo lieta divu gadu laikā nav izkustējusies

Nekas nav mainījies

«Ir pagājuši divi gadi, un nekas nav mainījies. Vēl joprojām norit izmeklēšana. Kad viņa beigsies, to man nevar pateikt,» atzīst VID sistēmas cauruma atklājējs pirms diviem gadiem par Neo dēvētais datorspeciālists Ilmārs Poikāns.

Policija norāda, ka izmeklēšana šajā lietā ir tuvu finiša taisnei un to drīz varētu nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Līdzīgi situāciju policija gan komentēja arī pirms gada.

Tikmēr Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis, Nacionālās Informācijas tehnoloģiju drošības padomes vadītājs Māris Andžāns norāda – atskatoties uz notikumiem pirms diviem gadiem, jāatzīst, ka kaitējumu ar savu darbību Neo nav izdarījis. Tieši otrādi – tas veicinājis atklātību, vairs netiek slēptas amatpersonu algas, valstij tas licis nopietnāk domāt par datu drošību.

Pievērsa uzmanību problēmai

«Šajā gadījumā šis incidents pozitīvi ietekmēja tālāko attīstību. Tas pievērsa uzmanību, ka ir tādas problēmas, sabiedrība par to runāja, protams, kas bija ļoti svarīgi un tas arī bija viens no veicinātājiem, kāpēc arī tika izstrādāts informācijas tehnoloģiju drošības likums. ja incidenta nebūtu, tad būtu pusgadu vai gadu vēlāk visa šī te sistēma. Un tad nebūtu izdarīts daudzas lietas, tajā skaitā nebūtu «CERT.LV» izveidots,» atzīst SM pārstāvis.

Jaunveidotajai institūcijai jau šogad budžets ir trīskārt lielāks nekā pērn – no 88 tūkstošiem latu pagājušajā gadā, tas palielināts līdz 226 tūkstošiem šogad.

Drošību vērtē negribīgi

Tikmēr informācijas tehnoloģiju sistēmu drošības līmeni valstī speciālisti un atbildīgās amatpersonas vērtē negribīgi – tas dažādās iestādēs esot stipri atšķirīgs, tādēļ vērtējumu kopumā sniegt grūti. Neviens neuzņemas apgalvot, ka nekādi «caurumi» sistēmās patlaban neeksistē un līdzīgas noplūdes nevar atkārtoties. «Neviena sistēma nevar būt un nav 100% droša. Vienkāršs salīdzinājums – ja ir seifā 100 lati, bet, lai viņu uzlauztu, man ir jānopērk urbis par 1000 latiem, tad skaidrs, ka es to urbi nepirkšu, jo tas nav tā vērts. Tāpat arī mūsu valstī ir dažādas sistēmas un ja ir kaut kāds mērķēts uzbrukums ar konkrētu motivāciju, tad viņu nevar izslēgt,» norāda «CERT.LV» vadītāja Baiba Kaškina.

Arī VID par pašreizējo drošību savās datu bāzēs atbild izvairīgi. Iestāde uzsver, ka izsmeļošas atbildes nevar sniegt, jo šis «jautājums ir sensitīvs un lielākā daļa informācijas ir riska informācija ar ierobežotas pieejamības statusu». «Šobrīd apgalvot par to, ka būtu kaut kāds pamats bažām par sistēmu nedrošumu, manuprāt, nav pamata,» uzsver VID Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Grīnberga.

«Caurās» sistēmas izveidotājs tiek pie jauniem pasūtījumiem

Saistībā ar tā dēvēto nulles deklarāciju ieviešanu ar šo gadu VID datu bāzes kļūs bagātākas par aptuveni 70 tūkstošu fizisko personu datiem. Ieņēmumu dienests apgalvo, ka bažām par riska pieaugumu neesot pamata, un uzsver – nulles deklarācijas nav korekti saistīt ar būtisku datu apjoma palielināšanos, jo mantiskā stāvokļa deklarācijas varot iesniegt arī papīra formātā vai nosūtīt pa e-pastu.

Bet ar plus zīmi šos divus gadus, izskatās, ka aizvadījis «caurās» sistēmas izveidotājs un uzturētājs – uzņēmums «Exigen Services Latvia», kam notikušais nav liedzis gūt arī valsts pasūtījumus. Tā, piemēram, vēl šā gada sākumā kompānija uzvarējusi konkursā par Saeimas informatīvo sistēmu tehnisko atbalstu un uzturēšanu par nepilniem 15 tūkstošiem latu, bet pirms tam guvusi arī Iekšlietu ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un vēl vairākus valsts iestāžu, tostarp Valsts ieņēmumu dienesta, pasūtījumus kopumā vairāku miljonu vērtībā.

VID problēmu nesaskata

Ieņēmumu dienests tajā problēmu nesaskata. «Ir jābūt juridiskam pamatam, ka kāds atzīst, ka vainīgs pie šī cauruma bija tieši «Exigen». Ātrāk par kompensācijas piedzīšanu mēs nevaram, mums nav īsti juridiska pamata. Ja izmeklēšanas interesēs tas tiks noskaidrots, tik pat labi, kā jūs sakāt, ja izmeklēšana norit par tieši Neo jeb Ilmāru Poikānu, vai šīs darbības nav noziedzīgas, tad tikpat labi jau varbūt jautājums ir, vai nav jāvēršas ar kompensāciju pret personu, kas ir vainojama noziedzīga nodarījuma izdarīšanā,» klāsta Grīnberga.

Tāpat VID uzsver – uzņēmums savu daļu atbildības uzņēmies un atbilstoši noslēgtajam līgumam samaksājis arī sodu. Precīzu tā summu gan Grīnberga nevarēja nosaukt.

Uz priekšu gan pavirzījusies prasība Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ko par kratīšanu Neo lietā iesniedza toreizējā žurnāliste Ilze Nagla. Tiesa prasību pieņēma un patlaban ir pieprasījusi komentārus no Latvijas valdības.