/nginx/o/2018/07/17/10401315t1h77ee.jpg)
Nupat Krievijā ir iestājusies situācija, kad vairs nevar klusēt, intervijā portālam rusTVNET saka populārā Krievijas TV raidījumu vadītāja, žurnāliste Ksenija Sobčaka, kura nopietni aizrāvusies ar politiku.
Viņasprāt, Latvijas vēlme atdalīties no PSRS ir saprotama, taču tas, pie kā šī vēlme ir novedusi, gan rada dažādus jautājumus. Arī tas, ka «Jaunais vilnis» Jūrmalā vairs nenotiks, viņasprāt, ir saprotams, jo «nedrīkst taču cenas pacelt līdz Nicas līmenim».
Ksenija, mūsu portāls neuzdos jums jautājumus par mīļākajiem, mašīnām un algu...
Varat jautāt man visu, ko vēlaties. Cita lieta – vai es jums atbildēšu.
Jūs beidzamajā laikā esat sākusi pievērsties politikai. Vai tas ir pateicoties jūsu tēva gēniem, vai savu lomu nospēlējusi pilsoniskā pozīcija?
Politiskā dzīve manā ģimenē allaž bijusi svarīga, un es vienmēr esmu piedalījusies tās apspriešanā.
Ir pienācis brīdis, kad vairs nevar klusēt.
Agrāk es speciāli distancējos no politikas un darīju to ilgi, izprotot situāciju, šajā valstī valdošo režīmu un manu saistību ar Pēterburgu. Tādēļ man allaž bijusi paralēlā karjera, kurā esmu daudz sasniegusi, ar ko lepojos.
Taču iestājas brīdis, kad nav iespējams palikt malā, kad viss notiekošais skar mūs visus, kad neitrāla nostāja jau ir noziegums. Tādēļ es nevaru nerunāt un nedarīt to, ko uzskatu par nepieciešamu.
Jūs vairākos TV kanālos esat sākusi vadīt politiskos šovus. Tas varētu būt jūsu devums Krievijas politiskajai dzīvei?
Būdama žurnāliste un pietiekami pazīstams cilvēks, es uzskatu, ka tā ir mana pilsoniskā atbildība. Un paldies Dievam, ka atrodas cilvēki, kas to var darīt. Neviens taču negaidīja, ka viens no TV kanāla «talk-show» ēterā izies bez jebkādas cenzūras. Tas izdevās tikai tādēļ, ka šo kanālu neviens nekad nekontrolē. Pašreiz to darīt var tikai tādēļ, ka šo masu mediju neviens neuztver nopietni.
Beidzamajā laikā saņemat daudz pārmetumu. Kā jums šķiet, tā ir personiskā nepatika, bailes no konkurences?
Nekomentēšu visus dubļus, kas pār mani tiek izgāzti. Ja cilvēks pievērš uzmanību apvainojumiem, tas jau kaut ko par viņu liecina. Ja esat pamanījis, es nekad nepievēršu uzmanību apvainojumiem. Un, atklāti sakot, man pat
ir patīkami, ka uz manām smalkajām provokācijām un izsmieklu cilvēki atbild ar rupjībām un ļaunumu.
Par vienu no jūsu projektiem kļuvis raidījums «Sobčaka tiešajā ēterā». Jau esat sākusi intervēt Krievijas prezidentu kandidātus. Kurš no viņiem jums šķiet simpātiskākais – gan kā cilvēks, gan politiķis?
Turpināšu iet uz visiem mītiņiem, jo gribu, lai mums būtu no kā izvēlēties. Savus 30 gados negribu vadīties pēc principa «ņem, kas pagadās». Iespējams, tieši tādēļ joprojām neesmu apprecējusies; iespējams, tādēļ neesmu apmierināta ar politisko sistēmu, taču negrasos «ēst to, kas pagadās».
/nginx/o/2018/07/17/10401314t1he0ef.jpg)
Tieši tādēļ izvēlēties Putinu, jo ar Žirinovski «kaut kas nav kārtībā», ir nepareizi. Kaut kas labāks vienmēr atradīsies, ja vien neļausies kompromisam. To centīšos pierādīt gan ar savu dzīvi, gan centīšos šo principu ieviest Krievijas politiskajā dzīvē.
Latvijā pazīstamiem krieviem bieži uzdodam jautājumu: ko zināt par Latviju un Baltiju? Jūs taču gana bieži viesojaties mūsu valstī...
Mani ļoti pārsteidza informācija, ka Igaunija Rietumvalstu starpā ieņem trešo vietu preses brīvības ziņā. Mani tiešām tas šokēja! Tātad šajā ziņā viss notiek tā, kā tam jānotiek. Zinu, ka Igaunijā notiek barga cīņa pret korupciju. Taču man rodas jautājumi par to, kā Latvijā tiek risināti ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem saistītie jautājumi. Tā ir liela problēma, kuras risināšana no abām pusēm nenotiek īsti pareizi.
Mūsu valstī attiecības ir saasinājušās valodas referenduma dēļ...
Uzskatu, lai arī kā būtu, referendums dos savus rezultātus. Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu vēlme tikt vaļā no Krievijas ietekmes ir labi saprotama.
Skaidrs, ka jūsu valstis grib piederēt Eiropai, nevis Krievijai.
Cita lieta, ka šī vēlme kļuvusi drusku slimīga un, manuprāt, ne visai pareiza. Jo viss labākais - kultūra, valoda un cilvēki, kas vēlējās emigrēt uz šejieni, - ir tās vērtības, kas saglabājušās postsovjetiskajā telpā. Domāju, ka pēc gadiem desmit piecpadsmit jūs sapratīsiet, ka daudz labāk, ja Latvijā dzīvo migranti no Krievijas nekā no citām bijušās PSRS republikām. Tajā demogrāfiskajā situācijā, kāda pašreiz ir Latvijā, no tā neizdosies izvairīties. Tā ka labāk, ja darīt sliktāk atalgotus darbus uz Latviju brauks krievi, nevis «kādi citi». Jebkurā gadījumā to censtos panākt jebkura Eiropas valsts, tādēļ dīvaini, ka Latvijā to nesaprot.
Pie mums jau vairs nenotiks arī «Jaunais vilnis»...
Ja tiks pieņemts lēmums šo festivālu slēgt, es sapratīšu iemeslu, kādēļ tas notiks. Galu galā «Jaunais vilnis» ir pasākums, kas vasarā uzturēja Jūrmalu, padarīja to par tūrisma centru un bija svarīgs jūsu valsts ienākumu avots. Taču beidzamajos gados man radās iespaids, ka vienam otram šis festivāls kļuvis par iespēju nopelnīt lieku naudu: festivāla laikā cenas tika uzskrūvētas nežēlīgi. Taču Latvijai jāsaprot, kas ir izdevīgs valstij un konkrēti – Jūrmalai. Žēl, ja festivāls pie jums vairs nenotiks, taču tajā pašā laikā uzskatu, ka festivāla laikā uzskrūvēt cenas Nicas līmenī – tas nav saprātīgi.