/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/17/10401940t1h6bf3.jpg)
Saeimas deputāti ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja Darba likuma grozījumus, kas paredz darba devējam aizliegt nepamatoti pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi.
Darba devējam aizliegs nepamatoti prasīt svešvalodas prasmes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par šiem likuma grozījumiem nobalsoja 60, pret bija 30 – no «Saskaņas centra» frakcijas. Balsojumā atturējās trīs deputāti – Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāti.
Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 9.februārim. Likumprojekts jāskata kopumā trijos lasījumos.
Grozījumi tapuši ar domu samazināt latviešu valodas lingvistisko diskrimināciju, lielākoties iepretim krievu valodai.
Atbalstītie grozījumi paredz darba devējam aizliegt pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no valodu prasmes, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodu prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, nosaka grozījumi.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, uzklausot atbildīgo ministriju un ekspertu viedokli, iepriekš šos priekšlikumus bija noraidījusi. Tā bija uzklausījusi Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un citas institūcijas.
Darba likuma grozījumi, kurus pērn rudenī sagatavojuši «Vienotības» un Nacionālās apvienības deputāti kopā ar Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputātu Ingmāru Līdaku, iepriekš izraisījuši uzņēmēju asus iebildumus, kuri bažījās, ka viņiem būs jauns administratīvais slogs, jo būs jāpierāda, kāpēc darbiniekam jāprot, piemēram, krievu valoda.