Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Tiešsaistes azartspēļu likumiem jāpaliek dalībvalstu pārziņā un ES regulējums nav nepieciešams, uzskata Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju komitejas vairākums. Ne visi komitejas deputāti tam piekrīt. Mazākums iebilst, ka arī tiešsaistes spēļu jomā jābalstās uz iekšējā tirgus principiem.
Azartspēļu tirgus regulējuma mērķi ir aizsargāt patērētājus pret atkarību, krāpšanu, novērst naudas atmazgāšanu un rezultāta pasūtīšanu sportā. Iekšējā tirgus un patērētāju komiteja iniciatīvas ziņojumā pauž viedokli, ka dalībvalstīm jāsaglabā tiesības kontrolēt azartspēļu tirgu saskaņā ar savām tradīcijām un kultūru. Eiropas līmeņa regulējuma vietā komiteja atbalsta „politisku risinājumu" dalībvalstu starpā un atbalsta rīcības kodeksu, ko "nosaka nozare" un kas ir "uz paškontroli vērsta pieeja". Uz plenārsesiju mazākums iesniegs arī alternatīvu viedokli, kas tiešsaistes azartspēlēs aizstāv vienotā tirgus principus. „Mēs uzskatām, ka ziņojumā nav ievēroti daži vienotā tirgus principi," pauž mazākums. „Mēs pieņemam, ka internets ilgtermiņā rada problēmas saistībā ar patērētāju aizsardzību, taču šīs problēmas var efektīvi regulēt bez aizliegumiem." Tiešsaistes azartspēles pastāv kopš 1996. gada, un pirmā šāda spēle bija pieejama Somijā. Divdesmit ES dalībvalstīs tiešsaistes azartspēles ir atļautas, bet septiņās — aizliegtas. Trīspadsmit dalībvalstīs pastāv liberalizēts tirgus, sešās ir valsts monopoli, vienā ir licencēts privātmonopols. Eiropas Kopienu tiesa ir norādījusi, ka uz azartspēlēm attiecas brīva pakalpojumu aprite. Tomēr tā ir arī atzinusi, ka ierobežojumi var būt pamatoti, ja tie nepieciešami tādiem pasākumiem kā patērētāju aizsardzība, krāpšanas un noziedzības novēršana vai sociālās kārtības uzturēšana kultūras vai morāles jomā. Pēc balsojuma plenārsesijā iniciatīvas ziņojumi nav saistoši, bet tie pauž Parlamenta politisko nostāju.