Siltuma izmaksas Latvijā var atšķirties pat 10 reizes

Minētie ir galvenie secinājumi, kas izriet no akcijā Karstie rēķini (www.karstierekini.lv) mēneša laikā savāktajiem datiem. TV3 raidījuma «Nekā personīga» akcijas apkopoto datu analīze rāda, ka apkures izmaksas Latvijas teritorijā var atšķirties pat 10 reizes.

Piemēram, rekordsummu par karstā ūdens uzsildīšanu decembrī paprasījis «Jēkabpils siltums» -18 lati par kubikmetru, lai arī vidēji Latvijā samaksa par to ir no 2 līdz 3 latiem.

Visdārgākā apkure ir Liepājā, Siguldā, Jelgavā un arī Jūrmalā

Rēķinos bieži parādās arī neadekvāti papildu izdevumi apkurei – ziemā siltumtīkla apkope vai koplietošanas telpas siltuma zudumi. To pamatotību iedzīvotājam nav iespējams noteikt. Nav saprotama metodika, pēc kuras apsaimniekotājs aprēķina siltuma izmaksas uz māju. Bieži vien arī iedzīvotāji nemaz nevar iegūt objektīvu informāciju no apsaimniekotāja.

Piemēram, Jūrmalā, Plūdu ielā 4, iedzīvotāji nesaņēma informāciju par rēķiniem. Mājai bija iekrājies parāds, bet, kad iedzīvotāji sāka pārbaudīt darbus, par kuriem parāds radies, izrādījās, ka nekādi darbi nav veikti. Tādēļ pirms vairāk nekā gada viņi nodibināja savu mājokļu biedrību.

««Jūrmalas siltums» man sniedza informāciju, ka es kā dzīvokļa īpašniece neesmu tiesīga saņemt informāciju par mājas parādu,» sašutusi ir iedzīvotāja Daina Dzergača.

Biedrības «Plūdu 4» iedzīvotājiem tagad ir sava katlumāja, no uzņēmuma «Jūrmalas siltums» neatkarīga apkure. Rēķini jau šobrīd ir par ceturtdaļu zemāki. Turklāt, veicot revīziju, atklājies, ka Jūrmalas namsaimnieks par ūdens uzsildīšanu gadiem prasījis trīs latus par daudz.

«Iedzīvotāji pārmaksāja 3 latus mēnesī... 1600 latu gadā, bet Jūrmalā ir simtiem māju,» skaidroja biedrības «Plūdu 4» grāmatvede Inga Rubule.

Plūdu 4 iedzīvotāji atklājuši, ka Jūrmalas namsaimnieks blēdījies, sadalot siltuma rēķinu starp karsto ūdeni un apkuri. Pierēķinot iztērēto vairāk karstajam ūdenim, nevis siltuma patēriņam, tiek nepamatoti radīts lielāks rēķins.

Namu apsaimniekotāju krāpšanās

Vēl viens veids, kā savulaik krāpušies namu apsaimniekotāji, bijis lielākas kopējās apsildāmās kvadratūras uzrādīšana. Respektīvi uz papīra māja kļuva lielāka nekā dzīvē. Par ko jāmaksā bija iedzīvotājiem. Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna atceras, ka gada laikā namu pārvalde «Valdemārs» bija nepamatoti iekasējusi vairāk nekā tūkstoti latu.

«Iedzīvotāji uzvarēja, un namu pārvalde atmaksāja iekasēto naudu atpakaļ,» stāsta Rubīna.

Rīgas pašvaldības uzņēmums «Rīgas namu pārvaldnieks» tika izveidots pirms gada ar mērķi apvienot visas 15 Rīgas namu pārvaldes un ieviest kārtību, arī vienotus dzīvokļu rēķinus. Pagaidām tas nav izdarīts.

«Ir dažādi nosauktas aprēķinātās vienības. Dažādi nosaukumi ūdens cirkulācijai. No februāra rēķinus varēs salīdzināt,» stāsta Krists Leiškalns, «Rīgas namu pārvaldnieka» pārstāvis.

Pētījums «Karstie rēķini» liecina, ka pilnīgi vienādu māju iedzīvotāji par siltumu var maksāt dažādas summas. Rīgā maksa par apkuri atšķiras no 30 santīmiem par kvadrātmetru līdz pat latam septiņdesmit. Tas ir vairāk kā trīs reizes. Protams, jāņem vērā arī, kādā stāvoklī māja, tās siltumizolācija, koplietošanas telpu lielums un daudzi citi faktori.

Ekonomikas ministrija saka, ka milzīga nama apsaimniekotāju krāpšanās neesot iespējama. Rīgā apkures cena tiek noteikta pēc pašvaldības instrukcijas. Pie katras mājas esot siltuma skaitītājs, un pēc tā «Rīgas siltums» apsaimniekotājam izraksta rēķinu. Savukārt siltuma tarifu ir noteicis regulators.

Ekonomikas ministrija lobē siltuma ražotājus

Energoauditors Valdis Zaķis domā, ka Ekonomikas ministrija aizgājusi siltuma ražotāju pavadā. Agrāk par siltuma lietotāju interesēm bija atbildīga Vides ministrija, bet, kopš siltuma lietotāju un ražotāju intereses nonākušas vienā – Ekonomikas ministrijā, lobēti tiekot ražotāji.

«Es neredzu risku, ka var būt pierēķināts nepamatoti. Cilvēkiem pašiem ir tiesības izvēlēties apsaimniekotājus,» stāsta Ilze Oša, EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vadītāja.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka nav vajadzības ar likumu noteikt vienotu rēķinu paraugu visā Latvijā. Pretēji Ekonomikas ministrijas teiktajam pētījuma «Karstie rēķini» secinājums ir tāds, ka vienota rēķinu sistēma būtu lietderīga.

Šobrīd māju apsaimniekotāji ir izdomas bagāti. Purvciemā apsaimniekošanas rēķinā vienkārši ieraksta «papildpakalpojumi» un iekasē no katra 49 santīmus. Jēkabpilī par lodžijas uzturēšanu no katra pusotrs lats. Ogrē jāmaksā arī par suni – 70 santīmi.

^{Akcija «Karstie rēķini» (www.karstierekini.lv) ir Latvijas vadošo mediju kopējs projekts, kurā īpašā kartē tiek atliktas apkures izmaksas visā Latvijā. Dati tiek ņemti no iedzīvotāju atsūtītajiem rēķiniem. Akcijas mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem salīdzināt, vai viņi nepārmaksā par siltumu, kā arī aktualizēt ar siltuma izmaksām saistītās problēmas.}