Ņemot vērā pašreizējo situāciju, arvien aktuālāks kļūst jautājums par iespējami ātrāku parāda piedziņas procedūru. Kad visi pirmstiesas parāda piedziņas veidi ir izmēģināti, bet parādnieks turpina kavēt parāda samaksu, kreditoram atliek vienīgi vērsties tiesā, lai panāktu parādnieka saistību izpildi.
Vienkāršota parādu piedziņa tiesā (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā rāda pieredze, ievērojama kreditoru daļa diezgan negribīgi izšķiras par tiesas procesa sākšanu, tādēļ ka visbiežāk pat diezgan vienkāršu strīdu izšķiršana tiesā ir saistīta ar visnotaļ laikietilpīgu procedūru ar iluzorām perspektīvām.
Tādos gadījumos likums paredz vienkāršotu kārtību, kuras rezultātā lēmumu var saņemt pusotra mēneša laikā. Šāda parāda piedziņas kārtība tiek saukta par „saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā”.
Saistību piespiedu izpildes brīdinājumā kārtībā būtība ir tāda, ka pieteicējs ar tiesas starpniecību brīdina parādnieku, ka saistību labprātīgas neizpildes gadījumā, tiesa pieņems lēmumu par lietas nodošanu tiesu izpildītājam.
Saņēmusi attiecīgu pieteicēja pieteikumu, tiesa sastāda brīdinājumu parādniekam. Gadījumā, ja 14 dienu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas parādnieks neveic parāda samaksu vai arī nesniedz tiesai iebildumus, tiesa pieņem lēmumu par saistības nodošanu piespiedu izpildei. Jāatzīmē, ka obligāts lēmuma par saistības nodošanu piespiedu izpildei pieņemšanas priekšnoteikums ir apliecinājums, ka brīdinājumu ir saņēmis parādnieks, kā arī tas, ka parādnieks nav izteicis iebildumus.
Brīdinājuma kārtība paredz, ka tiesnesis nepārbauda pieteikuma pamatotību, nepārrēķina līgumsoda vai nokavējuma procentu apmēru, bet vienīgi izsniedz brīdinājumu parādniekam. Šai sakarā ar grozījumiem, kas stājušies spēkā š.g. 2.martā, ir paredzēts, ka pieteikumam nav jāpievieno pieteikuma noraksts parādniekam un dokumenti, uz kuriem pamatots pieteicēja prasījums (līgums, rēķins, parādzīme u.c.), bet vienīgi kvītis, kas apliecinās valsts nodevas un ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus.
Šāda procesa galvenās priekšrocības ir:
saīsināts izskatīšanas termiņš (līdz pusotram mēnesim); lieta tiek izskatīta pēc pušu klātbūtnes (bez tiesas sēdes); lēmums stājas spēkā nekavējoties un nav pārstrīdams apelācijas kārtībā.
Diemžēl ir jāatzīst, ka brīdinājuma kārtībai ir arī savi trūkumi. Tā, piemēram, kā jau tika minēts iepriekš, ja parādnieks nesaņem brīdinājumu (neierodas pastā vai dzīvo citā vietā u.c.) vai arī saņemot izsaka savus iebildumus, process tiek izbeigts. Neapšaubāms ir fakts, ka daži parādnieki izmantos šādu paņēmienu, lai kavētu laiku, taču, kā rāda prakse, noteikta pieteicēju - kreditoru daļa saņem labvēlīgu tiesas lēmumu. Tiesas lēmums par procesa izbeigšanu neliedz pieteicējam celt prasību pret parādnieku vispārējā kārtībā. Samaksātā valsts nodeva (kas veido 2% no prasījuma summas, bet ne vairāk par 200 Ls) par pieteikuma izskatīšanu šajā gadījumā var tikt atmaksāta vai arī ieskaitīta (ja prasību ceļ vispārējā kārtībā).
Rezumējot iepriekšminēto, jāsecina, ka saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā izvēle ir lietderīga pirms vēršanās tiesā vispārējā kārtībā, jo tā ir reāla iespēja pieteicējam maksimāli īsos termiņos saņemt labvēlīgu tiesas lēmumu. Sliktākajā gadījumā (kad process ir izbeigts), pieteicējs būs zaudējis pusotru mēnesi laika, bet iespēja risināt strīdu vispārējā kārtībā joprojām saglabāsies.
Zvērinātu advokātu biroja “Petrovs&Nikolajenko/SMA” juriste Alla Ščipko