KNAB: korupcija pieaug medicīnas un satiksmes nozarēs

Runājot par korupciju medicīnas nozarē, KNAB vadītāja vietniece Juta Strīķe sacīja, ka sabiedrībā labi zināmais un medicīnas nozarē plaši izplatītais korupcijas veids, kad pacienti apdāvina ārstus vai aploksnē ieliek naudu, ir tikai viens no acīmredzamā. Viņa sacīja, ka korupcija medicīnas nozarē ir arī citā līmenī -

zāļu izplatītāji uzpērk ārstus, lai tie pacientiem izrakstītu tieši viņu firmas medikamentus, lai gan tie varbūt nemaz pacientam neder vislabāk.

Katru gadu tiekot izmeklētas daudzas krimināllietas par dažāda līmeņa amatpersonām, kas saistītas ar korupciju medicīnas un satiksmes nozarēs. Esot pat vairāki notiesājoši spriedumi, bet situācija nemainoties. Strīķe pastāstīja, ka viņas vadībā strādājošie vērsušies pie biroja «novēršanas bloka», lai viņi domātu par to, kā mazināt korupciju medicīnas nozarē.

KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks uzsvēra, ka KNAB pastiprinās darbu šajā jomā, taču tas arī esot signāls veselības nozarēs strādājošām valsts un pašvaldības institūcijām, lai intensīvāk risinātu jautājumus par vides sakārtošanu.

Vaicāta par konkrētām lietām, kas saistītas ar korupciju medicīnā, Strīķe konkrētas lietas nevarēja minēt, vien gadījumu Jelgavā, taču patlaban KNAB izmeklēšanā esot vairākas šādas krimināllietas. KNAB solīja sniegt informāciju par tām. Līdz 2011.gadam par korupciju medicīnā esot notiesātas 12 personas.

Savukārt korupcija satiksmes nozarē vairāk jāsaista ar dažādiem iepirkumiem aviācijā, ostās, kapitālsabiedrībās, nevis ar ceļu policistu piekukuļošanu.

Oligarhu un «Daimler» lietās ir virzība; «Latvenergo» lieta noslēguma stadijā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šogad prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai plāno nodot tā dēvēto Latvijas energokompānijas «Latvenergo» lietu, piektdien atzina KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

Viņa gan pagaidām skaidri neatbildēja, vai šogad ir iecere nodot prokuratūrai divas citas skaļas krimināllietas, kurām birojā pievērsta vislielākā uzmanība un resursi, ‒ tā dēvēto oligarhu lietu un autobūvnieka «Daimler» lietu.

«KNAB nekad nav solījis konkrētus datumus, kad mēs kaut ko nodosim, vairāku apstākļu dēļ. Arī tāpēc, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no ļoti daudziem ārējiem faktoriem, iesaistītajām pusēm, arī advokātu slimības grafikiem, ekspertīzēm un to, cik ātri kolēģi strādās ārzemēs. Mēs viennozīmīgi plānojam, ka šogad tiks nodota vajāšanai «Latvenergo» krimināllieta, bet pārējo lietu («Daimler», oligarhu lieta) virzība ir atkarīga no manis minētajiem faktoriem, bet, protams, mēs uz to ceram,» paskaidroja Strīķe.

Ņemot vērā ieguldītos resursus, «Latvenergo» krimināllieta, pēc Strīķes teiktā, pašlaik ir «zināmā izmeklēšanas noslēguma fāzē». Tā kā oligarhu lieta ierosināta tikai 2011.gada vidū, tā savukārt atrodas citā izmeklēšanas fāzē.

«Mēs negribam solīt to [lietu nodošanu prokuratūrai] kas no mums nav atkarīgs,» uzsvēra Strīķe.

Šveice soda «Alstom» par Latvenergo amatpersonu kukuļošanu

Jau ziņots, ka Šveices ģenerālprokuratūra ir sodījusi «Alstom» par savulaik notikušo kukuļdošanu vairākām «Latvenergo» bijušajām amatpersonām.

Šveices ģenerālprokuratūras publiskotais lēmums par sodu liecina, ka kukuļi doti bijušajam «Latvenergo» prezidentam Kārlim Miķelsonam, bijušajam viceprezidentam Aigaram Meļko un bijušajam ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai «Alstom» uzņēmumi Zviedrijā «Alstom Power Sweden» un «Alstom Hydro Sweden» iegūtu Pļaviņu hidroelektrostacijas modernizēšanas līgumus.

Vēstīts arī, ka saistībā ar «Latvenergo» amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laikā no 2006.gada līdz 2010.gada jūnijam KNAB 2010.gada 14.jūnijā sāka kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko izdarījusi organizēta grupa. Iespējamie noziegumi ir saistīti ar publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem.

Toreiz kriminālprocesa ietvaros bija arī aizturētie, no kuriem vairāki strādāja valsts uzņēmumos «Latvenergo» un «Sadales tīkls».

KNAB aizdomās turētos vaino vairāk nekā 1,2 miljonu eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.

Kriminālprocesa ietvaros apcietinājums tika piemērots Miķelsonam, Meļko un uzņēmējam Andrejam Livanovičam, taču vēlāk viņi pret drošības naudu no cietuma tika atbrīvoti.

KNAB arī atzinis, ka vēl izmeklēšanā esošajā «Latvenergo» lietā tika iegūts pierādījumu kopums, kas deva pamatu uzskatīt, ka arestētajiem finanšu līdzekļiem 77 500 eiro apmērā ir noziedzīga izcelsme. Latvijas tiesa atzina šo finanšu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi un nolēma tos ieskaitīt valsts budžetā.