Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10404574t1ha453.jpg)
Vīrusu laiks ir labvēlīgs arī alerģiskajām iesnām, teic alergoloģe pulmonoloģe Dina Sebre. Ja iesnas nepāriet desmit dienu laikā un izārstētas pēc nedēļas atkal ir klāt, iespējams, tās ir alerģijas izpausmes.
Katram izpaužas citādi
"Strikti nevar noteikt – ja deguns ciet, tās ir iesnas, ja tek "kā ūdens" – alerģija. Tāpat arī vīrusu saslimšanu vai parazītu infekciju novājināts organisms ir tikai viens no iemesliem, kāpēc sāk izpausties alerģija. Ja bērnam fonā alerģija ir, bet ikdienā izpausmes nav izteiktas, vīrusu laikā sākas summāra reakcija. Katram tā var būt individuāla," skaidro D.Sebre. Alerģiska reakcija var izpausties gan kā aizlikts vai pilošs deguns, gan vienkārši "nemierīgs". Kņud un niez tā, ka gribas murcīt un rubināt.
Iespējams, citā gadalaikā izpausmes arī ir, bet mazākas un paliek nepamanītas, dzīvesveids ir kustīgāks, vairāk uzturas svaigā gaisā. Bet ziemā visi saprot, ka ar iesnām nav joki. Ilgstošas tās var papildināties ar kādu bakteriālu infekciju, iekaisumu.
Galvenais, kas liek domāt par alerģiju, – iesnas atkārtojas, lai arī it kā veiksmīgi izārstētas. Nepalīdz ne pilieni, ne smēres, ne inhalācijas. Ziemas mitrais gaiss ir arī labvēlīgs putekļu ērcītei, kuras kolonijas pret pavasari ir bagātīgi savairojušās un var būt sasniegušas "kritisko masu" nopietnām alerģijas izpausmēm.
Analīzes visu nevar
Alerģiju iespējams noteikt ar asinsanalīžu palīdzību, kam nosūtījumu dod ģimenes ārsts. Nav nepieciešams uzreiz plānot braucienu uz Rīgu vai meklēt alergologu. Tās ir specifiskas asinsanalīzes, ne parastā asinsaina, pieteic alergoloģe. Ģimenes ārsts no atbildes varēs redzēt, vai bērnam ir alerģija pret dzīvniekiem, pārtiku, pelējuma sēnīti u.tml.
"Ja asinsanalīzes kādu apstākļu dēļ nav iespējamas, alergologi var veikt diezgan mērķtiecīgus ādas testus uz daudziem alergēniem. Tas nav ne sāpīgi, ne dārgi. Tomēr – nav iespējams pārbaudīt uz visu. Nevar uz sadzīves ķīmiju, pārtikas krāsvielām – tādu testu nav," D. Sebre norāda. Tāpēc liela loma ir ikdienas novērojumiem par organisma reakciju uz dažādām vielām – vizītei pie alergologa jārēķinās ar stundu.
Ir arī potes
Ja zināms, pret ko bērnam ir alerģija, vienkārši ir jācenšas no tā izvairīties. Nevajadzētu mēģināt "norūdīt" organismu saskarsmē ar alergēnu. "Ja uz kaut ko ir šī specifiskā reakcija, organisms veido pretvielas. Jo vairāk alergēna, jo vairāk pretvielu, un izpausmes var kļūt tikai smagākas," brīdina ārste. Bieži alerģija pāriet laika gaitā, reizēm tās izpausmes mazinās vai mainās.
D. Sebre zina teikt, ka ES valstīs, sevišķi Francijā, ir populāra vakcinācija jeb specifiskā imūnterapija, kad organismā ievada alergēnam līdzīgu vielu. Latvijā valsts to nekompensē, tās ir lielas izmaksas, bet principā ir iespējams to saņemt. Tas ir garš – trīs līdz piecu gadu – kurss, nevis viena pote. Iesākumā injekcijas ir katru nedēļu, vēlāk – katru mēnesi, tāpēc ir nepieciešams kārtīgi izvērtēt šāda kursa nepieciešamību.
Uzziņai
Vīrusu un alerģisko iesnu "buķete" ziemā var traucēt atpazīt, vai alerģija nesākās tad, kad ģimenei uzdāvināja kāmi.
Apmēram 15 procentiem cilvēku ir alerģija pret dzīvnieku ādu un izdalījumiem. Parasti pirmās alerģijas izpausmes parādās mēneša laikā no brīža, kad dzīvnieks ienāca mājās.
Eiropā tiek izmantoti aptuveni 80 tūkstoši sintētisko ķīmisko vielu, bet skaidri zināma ietekme uz cilvēka veselību ir tikai desmit procentiem no tām.