/nginx/o/2018/07/17/10406665t1he9ab.jpg)
Iedzīvotāju iesūtītie apkures rēķini projektā «Karstie rēķini» parāda dažādas aizdomīgas situācijas. Piemēram, Rīgā, Paula Lejiņa ielā, blakus esošo daudzdzīvokļu māju iemītnieki par siltumu un karsto ūdeni maksā ievērojami atšķirīgu maksu. Siltumtehniķis atzinis, ka tehnoloģiski maksām nav pamata atšķirties. Taču apsaimniekotājs uzskata, ka izmaksu atšķirība ir pamatota.
Lejiņa ielas desmitā numura mājas iedzīvotājs Jānis Bērziņš sarunā ar portālu TVNET pauda neizpratni, kāpēc viņa mājā par ūdens uzsildīšanu janvārī jāmaksā 5,7 lati par kubikmetru, bet blakus esošās mājas iemītniekiem šī maksa bija krietni zemāka - 4,2 lati.
Tāpat atšķiras rēķinā norādītā maksa par apkuri. Jāņa dzīvoklim tā bija 69 santīmi par dzīvokļa kvadrātmetru, bet blakus mājas (Lejiņa ielā 14.) dzīvoklim - 90 santīmu.
«Mēs ļoti izjūtam augsto maksu par karstā ūdens uzsildīšanu,» vīrietis sacīja un paskaidroja, ka viņa ģimenē aug divi pirmsskolas vecuma bērni un tādēļ nākas patērēt daudz ūdens.
Par ūdens uzsildīšanu mums jāmaksā gandrīz tikpat daudz kā par apkuri.
Janvārī par apkuri viņam pieprasīts maksāt gandrīz 50 latus, bet par ūdens uzsildīšanu jāmaksā 34 lati.
«Namu pārvalde pelna uz daudzbērnu ģimenēm,» Jānis pauda un akcentēja, ka līdzīgi lielas summas par ūdens uzsildīšanu maksā citas mājas daudzbērnu ģimenes. «Mēs stutējam namu pārvaldi.»
Arī citās mājās maksā mazāk
Turklāt pēc projektā «Karstie rēķini» pieejamās kartes redzams, ka arī citu apkārtējo māju iedzīvotāji par ūdens uzsildīšanu maksā mazāk nekā Jāņa mājā.
«Skatos, ka turpat netālu maksa par ūdens uzsildīšanu ir pat trīs lati par kubikmetru. Mums par identisku situāciju jāmaksā divreiz dārgāk - gandrīz seši lati,» viņš pauda sašutumu.
Abas mājas ir identiskā situācijā
Viņš norādīja, ka abas blakus esošās deviņstāvu mājas ir aptuveni 20 gadu vecas, līdzīgā stāvoklī. «Identiskos apstākļos rēķinā norādītajām summām vajadzētu atšķirties ne vairāk kā par 10-15%, taču realitātē atšķirības ir ievērojamas.»
Turklāt abas mājas apsaimnieko viens apsaimniekotājs - dzīvokļu īpašnieku biedrība «Pleskodāle».
/nginx/o/2018/07/17/10406663t1hacdb.jpg)
Tās siltumtehniķis, kurš tagad nomainījis darbu, Jānim sacījis, ka
tehnoloģiski maksām nav pamata atšķirties.
It sevišķi tas attiecoties uz siltā ūdens uzsildīšanu.
Tādēļ Jānis pieļauj, ka apsaimniekotājs rīkojas negodīgi un, iespējams, cilvēki, kuri par siltumu un silto ūdeni maksā vairāk, ar saviem maksājumiem sedz nemaksātāju parādus vai citus namu pārvaldes izdevumus, par ko konkrētajiem iedzīvotājiem nebūtu jāmaksā.
Iedzīvotāju šaubas par apsaimniekotāja atsūtīto rēķinu pamatotību raisa arī tas, ka augšējo dzīvokļu īpašniekiem, kuri savos mājokļos uzstādījuši autonomo gāzes apkuri, par siltumu un silto ūdeni ir jāmaksā mazāka summa nekā «Pleskodāles» apsaimniekotajos dzīvokļos.
Viņiem ir nesalīdzināmi mazākas siltuma izmaksas,
lai gan ar gāzi apkurināmos dzīvokļos teorētiski siltums varētu būt dārgāks.
Bezjēdzīgā saruna ar apsaimniekotāju
Jānis stāstīja, ka par šīm rēķinu atšķirībām mēģināts runāt arī ar apsaimniekotāju, taču tas esot bezjēdzīgi: «Viņiem var prasīt, var neprasīt. Tas ir tāpat kā runāt ar sienu. Viņi var salabot durvis vai durvju rokturi, ja vairākkārt atgādina, taču ne izdarīt drusku intelektuālāku darbu.»
Vīrietis teikto pamato ar piemēru - viņa mājas kāpņu telpā ielika pakešu logus, taču plaisas ap tiem parādījās jau 1-1,5 mēnešus pēc remonta. Neskatoties uz to, biedrība neizsauca celtniekus vēlreiz un nelika viņiem acīmredzami nekvalitatīvo darbu veikt vēlreiz.
Iedzīvotāji ir bezspēcīgi.
Ko saka apsaimniekotājs?
Biedrības «Pleskodāle» pārvaldniece Tatjana Rimareva portālam TVNET sacīja, ka tarifi par apkuri abās mājās atšķiras, jo katras mājas kāpņu telpai ir savs siltummezgls. Katram mezglam esot savs skaitītājs, izejas rādījumi, pieprasītā temperatūra, siltuma zudumi un citi apstākļi.
Tādējādi esot pamatots, ka blakus esošo māju iedzīvotāji par siltumu maksā dažādas summas.
Savukārt cita biedrības darbiniece atzina, ka abās adresēs dzīvojošajiem apkures tarifi ir augsti. Taču viņa norādīja, ka «citās mājās tie ir vēl augstāki».
Iespējami dažādi skaidrojumi
Dzīvokļu īpašnieku savienības vadītāja Laimdota Šnīdere sarunā ar portālu TVNET pieļāva, ka dažādās maksas par apkuri šajā gadījumā varētu būt saistītas ar to, ka mājas, iespējams, tomēr nav pilnīgi vienādā stāvoklī. Piemēram, vienai mājai pagrabā varētu būt izsisti stikli, mazāk dzīvokļu ir ar pakešu logiem vai arī ēkas paneļi ir sliktākā situācijā.
/nginx/o/2018/07/17/10406664t1h58b0.jpg)
Saistībā ar siltumu daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāju rēķinos var parādīties trīs pozīcijas - apkure, ūdens uzsildīšana un un karstā ūdens cirkulācijas nodrošināšana. Tā kā šajā gadījumā trešā pozīcija P.Lejiņa ielas māju dzīvokļu rēķinos nav izdalīta atsevišķi, iespējams, vienas mājas rēķinos tā iekļauta apkures pozīcijā, bet otras mājas rēķinos - ūdens uzsildīšanas maksā. Iespējams, atšķiras metodika, kā katrā mājā aprēķina maksu par siltumu un silto ūdeni.
Iesaisties arī Tu!
Portāls TVNET jau ziņoja, ka, iesaistoties akcijā «Karstie rēķini», ikviens var uzzināt, vai nepārmaksā par siltumu un cik par to pašu apkuri maksā mājas vai rajona kaimiņi. Akcijas mērķis ir noskaidrot, vai Latvijas iedzīvotāji nepārmaksā par siltumu. Ja tā ir, kopā ar sadarbības partneriem darīsim visu iespējamo, lai situāciju uzlabotu.
Apkopotie dati redzami un salīdzināmi speciālā, viegli pārskatāmā kartē.
Projektā iesaistījies ne tikai TVNET, bet arī Latvijas radio, TV3, «Diena», draugiem.lv, pilsēta24.lv, «Socmap» un «RE:BALTICA».
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)