Par Jaunalksnes sarunu noklausīšanos trim VID finanšu policistiem pieprasa cietumsodus (60)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: flickr Photostream

Prokurore Velta Zaļūksne šodien Rīgas Centra rajona tiesā pieprasīja reālus cietumsodus Jānim Laizānam, Raivim Freibergam un Vasilijam Kivļonokam, kuri apsūdzēti par žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldē (FPP).

Laizānam prokurore pieprasījusi piecu gadu cietumsodu, Freibergam - trīs gadu cietumsodu, bet Kivļonokam, pēc valsts apsūdzības domām, ieslodzījumā būtu jāpavada divi gadi.

Ceturtajam lietā apsūdzētajam finanšu policistam Aldim Klemam tiesas debatēs lūgts piespriest viena gada nosacītu brīvības atņemšanu, informēja Zaļūksne.

Tāpat visiem četriem apsūdzētajiem prokurore šodien lūgusi uz dažādiem termiņiem noteikt arī aizliegumu ieņemt amatus valsts pārvaldē. Laizānam un Freibergam šādu aizliegumu Zaļūksne prasījusi piemērot uz pieciem gadiem, Kivļonokam - uz diviem, bet Klemam - uz vienu gadu.

Šodien tiesas debatēs uzstājās tikai prokurore. Debates paredzēts turpināt rīt, 19.februārī, plkst.10. Tajās vēl jārunā cietušajai pusei un aizstāvībai.

Tiesas izmeklēšanai šajā lietā bija nepieciešamas aptuveni 25 tiesas sēdes un vairāk nekā gads laika. Kā ziņots, krimināllietas izmeklēšanu tiesa sāka 2007.gada novembrī, kad tā uzklausīja Jaunalksnes skaidrojumu, kā arī nopratināja vairākus lieciniekus.

Krimināllieta tiek izskatīta slēgtās tiesas sēdēs, tādēļ sīkākas detaļas par tiesāšanās gaitu netiek publiski izpaustas.

Lietā pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, apsūdzēti Laizāns, Freibergs, Kivļonoks un Klems, kuri apsūdzībā inkriminētā nozieguma pastrādāšanas brīdī bijuši FPP amatpersonas.

Pēc prokuratūras domām, viņi, būdami valsts amatpersonas, tīšām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, veica nelikumīgas darbības, kas saistītas ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos, tā nodarot būtisku kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai. Viņu darbības arī izraisījušas smagas sekas, radot kaitējumu ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.

Saskaņā ar Krimināllikuma 318.panta 2.daļu vainīgās personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām.

LETA jau ziņoja, ka 2006.gada novembrī saistībā ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos četras FPP amatpersonas tika atstādinātas no amata. Toreiz VID un prokuratūra gan atteicās atklāt viņu identitāti.

Savukārt toreizējā Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Andra Guļāna vadītā Tiesnešu disciplinārkolēģija izteica piezīmi tiesnesei Marijai Goldšmitei, kura sankcionēja Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos. Motīvi, kas likuši izteikt tiesnesei piezīmi, nav konkretizēti.

Tiesnese Goldšmite, izskatot FPP lūgumu, devusi atļauju veikt Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos laikā no 2005.gada 6.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim un šo informāciju likumā noteiktajā uzraudzības kārtībā nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai. Ar lūgumu pārbaudīt sankcijas izsniegšanas likumību AT vērsās Jaunalksne, lūdzot ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu.

Vēlāk atklāts, ka žurnālistes sarunas noklausītas arī pēc tam. Iespējams, arī šo sarunu noklausīšanos lūgusi sankcionēt FPP. Pieļauts, ka sankcija varētu būt saņemta, maldinot AT tiesnesi. Oficiāli šī informācija nav apstiprināta.

Rīgas apgabaltiesa pērn 9.februārī piedzina 100 243 latus no valsts VID un Finanšu ministrijas (FM) personā par Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos. 100 000 latu ir morālā kompensācija Jaunalksnei, bet 243 lati - tiesāšanās izdevumi. Jaunalksne prasīja 300 000 latu kompensāciju, bet daļā par 200 000 latu tiesa prasību noraidīja.

Tiesa atzina par prettiesisku FM un VID rīcību, nepildot tiesību normās noteiktās prasības un tādējādi aizskarot Jaunalksnes tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Gan VID, gan Jaunalksne iesniedza apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumu. Lietu apelācijas kārtībā AT Civillietu tiesu palāta sāka skatīt pērn 18.septembrī, taču tās izskatīšanu paredzēts turpināt šā gada 20.maijā, iepriekš informēja AT preses sekretāre Linda Priedīte.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu