/nginx/o/2018/07/17/10409562t1h7834.jpg)
Gadījumā, ja tev ienāks prātā Valentīndienā pārsteigt savu meiteni, pašrocīgi sajaucot viņai kādu kokteili, bez vermuta būs grūti iztikt. Tieši vermuts ir būtiska sastāvdaļa ne vienā vien kokteilī.
Plašu popularitāti vermuts ieguva salīdzinoši nesen - pagājušajā gadsimtā, kad modē nāca kokteiļi. Taču vispār šis dzēriens ir zināms jau sen - viena no leģendām vēsta, ka tā izstrādē esot piedalījies grieķu kungs, vārdā Hipokrāts. Jā, jā, tas pats, ko uzskata par medicīnas tēvu. Tad, lūk, šis godājamais vīrs kādudien, tā ap gadu 460. pirms mūsu ēras, esot sēdējis vīna dārzā un apcerīgi vēries uz tālumā redzamajiem kalniem, pilniem ar dažādiem ārstnieciskiem augiem. Šajā brīdī viņu apciemojusi ģeniāla doma - kā gan būtu, ja mēs pamēģinātu vīnam piespert kādus no šiem augiem? Izrādījās, ka būtu tīri tā neko, turklāt radušos dziru - ar augiem aromatizētu vīnu - publikai varēja iesmērēt kā ārstniecisku padzērienu. Ej nu sazini, vai tam tiešām bija kādas dziedējošas īpašības, taču noiets bija labs, un arī peļņa pieklājīga. Īpaši, ja zālītes piegrūda lētam vīnam... Protams, neba pats dakteru zvēresta autors nodarbojās ar šādām sīkām blēdībām; senajiem grieķiem bija gana daudz arī citu ļaužu, kas prata taisīt biznesu.
Viena no zālītēm, ko mēdza pievienot vīnam, bija mums jau no stāsta par absintu labi zināmā vērmele. Diezgan droši zināms, ka 16. gadsimtā Itālijā kāds sinjors Alesio tirgojis ārstniecisku vīnu, kura sastāvā bija vērmeles - tika uzskatīts, ka tās palīdz pret gastrītu. Dzēriens kaut kā kļuva diezgan populārs Bavārijā, kur tad arī ieguva nosaukumu, ar kādu mēs to pazīstam - vermuts. No vāciskā vārda wermut, ar ko apzīmē vērmeles. Popularitāti tā sauktais vermutvīns guva arī Francijā, galvenokārt tādēļ, ka vienam no karaliskās ģimenes locekļiem bija palīdzējis uzlabot veselību. Vai vismaz tikt pie laba garastāvokļa.
Rūpnieciskos apmēros vermutu sāka ražot 1786. gadā Turīnā, izmantojot Alpos atrodamās aromātiskās zālītes. Tomēr par topa dzērienu tas kļuva kādu pusotru simtu gadu vēlāk, kad, kā jau rakstījām, krodzinieki iemanījās taisīt kokteiļus. «Dry Martini», «Americano», «Negroni» - tie ir visā pasaulē pazīstami kokteiļi uz vermuta bāzes. Populārākās vermuta markas ir «Martini» un «Campari», taču jāielāgo, ka vermuts dalās sausajā jeb dry, sarkanajā jeb rosso un baltajā jeb bianco. Uz abiem pirmajiem balstās daudzi klasiskie kokteiļi, savukārt bianco parasti patīk meitenēm.
Kokteilis
Atkal uzklausām «Melnā kaķa vēstniecības» bārmeņa Andra Noreiķa ieteikumus
Vermutu var izmantot gan kokteiļos, gan dzert tīrā veidā - ar ledu vai bez; ar citrona daiviņu vai olīvu (tā piedienēs sausajam vermutam); atjaukt ar ābolu vai citrusaugļu sulu, atspirdzinošu dzērienu vai gāzētu ūdeni. Vēl der ielāgot, ka, pasūtot bārā «Dry Martini», ieteicams precizēt, ko īsti gribi - vienkārši sauso vermutu vai arī šāda nosaukuma kokteili, kura sastāvā ir vairāk džina nekā vermuta. Ja gribi pats uztaisīt ko interesantu, varbūt derēs šī recepte.
Manhattan Special
5 cl rudzu viskija (piemēram, kanādiešu)
2 cl sarkanā vermuta
20 pilieni bitera «Angostura»
Sastāvdaļas ielejam Mix glāzē ar ledu. Samaisām un pārlejam kokteiļu glāzē bez ledus. Ieliekam sarkano ķirsi un uzliekam dekoru.
Sakratīt, bet nemaisīt
Aģenta 007 iecienītais dzēriens
Jā, tajā dzirā, ko Džeimss Bonds parasti pasūta bārmeņiem, ir arī vermuts. Oriģinālā recepte, kas rodama Jana Fleminga 1953. gada romānā «Casino Royale», ir krietni detalizētāka nekā kino variantā. Lūk, kāds bija Bonda pilnais pasūtījums un instrukcijas bārmenim. 1) Kokteili «Dry Martini» dziļajā šampanieša glāzē. 2) Kokteilī jābūt trim daļām «Gordon» džina, vienai daļai vodkas un pusei daļas «Kina Lillet» (te gan aģents atļāvās nelielu vaļību, jo, stingri ņemot, «Kina Lillet» nebija vis klasisks vermuts, bet gan tāds kā angļu gaumei domāts aperitīvu vīns). 3) Sakratīt visu šeikerī līdz ledus aukstumam un pievienot citrona miziņu. Gatavo kokteili Bonds nosauca par Vesperu - daiļajai dubultaģentei par godu.