/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Jaunos fotoradarus nekādā gadījumā nedrīkst slēpt no autovadītājiem. Tādēļ radaru uzraugi jau saņēmuši aizrādījumus no Valsts policijas. Jaunākā informācija liecina, ka lielākie ātrumi, ko fiksējuši jaunie radari, ir 117 km/h apdzīvotā vietā un 179 km/h ārpus apdzīvotas vietas.
Fotoradaru rekords: 179 km/h
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Turpināts un papildināts ar jaunāko informāciju)
Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš šodien žurnālistiem pastāstīja, ka kopš jauno fotoradaru ieviešanas pagājušā gada novembra otrajā pusē sastādīti gandrīz 16 tūkstoši protokolu par 280,4 tūkstošiem latu. No tiem apmaksāti gandrīz 5400 protokolu par gandrīz 86 tūkstošiem latu.
Lielākais radaru konstatētais ātruma pārkāpums fiksēts apdzīvotā vietā Babītes novadā uz autoceļa Rīga-Ventspils - ātrums pārsniegts par 67 kilometriem stundā (tātad ātrums bijis 117 kilometri stundā).
Savukārt ārpus apdzīvotas vietas lielākais atļautā ātruma pārkāpums fiksēts tai pašā novadā uz Jūrmalas šosejas, autovadītājam braucot ar ātrumu 179 kilometri stundā.
Auto ātrums bija par 89 km/h lielāks nekā atļautais.
Zivtiņš sacīja, ka vairums autovadītāju nepārsūdz sastādītos protokolus. Patlaban policijā izskata 50 pārsūdzētus protokolus. Vairumā gadījumu policija arī pēc pārsūdzības atstāj spēkā noteikto sodu.
Radari neesot policijas biznesa projekts
Viņš arī noraidīja iepriekš autovadītāju izteiktos pārmetumus par radaru uzstādīšanas vietām un vēlmi iekasēt pēc iespējas vairāk naudas. Zivtiņš uzsvēra, ka radarus nekādā gadījumā nevar uzskatīt par Ceļu policijas un valsts biznesa projektu. Naudu ar to pelna tikai privātais sadarbības partneris SIA «Vitronic Baltica un Partneri».
Radari palīdzot samazināt bojāgājušo skaitu
Valsts un policija ar radaru palīdzību vēlas tikai samazināt negadījumu un tajos bojāgājušo skaitu. Jaunākā informācija liecina, ka tas arī izdodas. Avāriju skaits būtiski saruka gan 2008.gadā, kad ieviesa pirmos radarus, gan pagājušā gada nogalē, kad uz ceļiem parādījās pārvietojamie fotoradari.
Zivtiņš cer, ka avāriju skaita samazinājums turpināsies arī nākotnē.
Valsts policijas pārstāvis uzsvēra, ka
jaunos fotoradarus ir aizliegts slēpt.
Ja autovadītāji redz radaru slēpšanu vai arī citas iespējamās nekārtības vai nelikumības saistībā ar radariem, Zivtiņš lūdza nekavējoties zvanīt uz policiju pa tālruņiem 110 vai 112 un lūgt savienot ar policiju.
Operatīva šoferu reakcija, informējot par iespējamām problēmām, var palīdzēt samazināt diskutablo situāciju daudzumu un pat izglābt kāda dzīvību.
Lai arī kopš jauno fotoradaru ieviešanas sākuma pagājuši tikai daži mēneši, bijuši gadījumi, kad radari slēpti. Par to aizrādījumus saņēmusi gan SIA «Vitronic Baltica un Partneri», gan tās darbinieki. Radaru slēpšanu Zivtiņš saistīja ar cilvēcisko faktoru un pieredzes trūkumu.
Radaru izvietošanas vietu un kvalitāti, kā arī ātrumu, no kura jāsāk fiksēt pārkāpēji, nosaka un kontrolē policija, radaru izvietošanas vietas nosakot pēc īpašas analīzes, ņemot vērā operatīvo informāciju, nevis «mirkļa vājumu».
Taču tai pašā laikā uzņēmuma pārstāvjiem pirms radaru uzstādīšanas jāpārliecinās, ka viss ir kārtībā, piemēram, ceļa zīmes nav mainītas, nolauztas vai aizputinātas. Tikai pēc tam radars var sākt darbu. Zivtiņš uzsvēra: ja
ceļa zīme nav redzama, tā nedarbojas.
Līdz ar to šādās situācijās vadītāju nedrīkst sodīt un radaru uzņemtos attēlus izmantot kā pierādījumu.
No kāda ātruma radars sāk fiksēt pārkāpumu?
Zivtiņš atgādināja, ka radaru kļūda ir 3 km/h līdz 100 km/h un 3% virs 100 km/h. Tādējādi policijai ir tiesības sodīt ātruma pārkāpēju jau par ātrumu 54 km/h apdzīvotā vietā un un 94 km/h ārpus apdzīvotas vietas. Jaunākā informācija liecina, ka
radari visbiežāk fiksējuši ātruma pārsniegšanu līdz 30 km/h.
Apdzīvotās vietās biežākais naudas sods ir 10 latu, bet bet ārpus apdzīvotām vietām - 20 latu.
Ātruma pārsniegums, kuru radari fiksēs, dažādās vietās un laikos būs atšķirīgs, Zivtiņš sacīja un pamatoja, ka 1.septembrī pie skolām un gājēju pārejām radari fotografēs ātruma pārniegšanu jau no pirmā kilometra. Savukārt ārpus apdzīvotām vietām taisnos ceļa posmos radari varētu fiksēt lielāku pārsniegto ātrumu.
Uz taisna ceļa radari nesāks bildēt no 1.pārsniegtā kilometra.
Tai pašā laikā viņš uzsvēra, ka ceļu satiksmes noteikumi jāievēro visu laiku.
Pirms pārvietojamiem fotoradariem arī turpmāk nav plānots uzstādīt brīdinājuma zīmes.
Zivtiņš arī norādīja, ka fotoradaru izmantošana nenozīmē, ka uz ceļa turpmāk nestrādās arī ceļu policisti.
Aiz fotoradariem uz ceļa strādās arī policistu ekipāžas.
Tādējādi autovadītājs var tikt pie divām soda naudām vienā dienā. Ceļu policijas ekipāžas esot vajadzīgas, lai, pabraucot garām radaram, autovadītāji strauji nepalielinātu ātrumu, kā tas bieži novērots.
Policija pieprasījusi ieviest visus paredzētos radarus
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pieprasījis SIA «Vitronic Baltica un Partneri» līdz 20.maijam pabeigt fotoradaru ieviešanu, uzstādot visus iepriekš paredzētos fotoradarus, tostarp arī stacionāros.
Zivtiņš sacīja, ka joprojām darbojas soda naudas skaitītājs pret uzņēmumu, kura pārstāvji kavējās ar radaru ieviešanu. Šā brīža soda naudas lielumu Zivtiņš gan neatklāja. Soda naudas skaitītāja griešanās tiks apturēta tikai tad, kad viss projekts būs īstenots.
Radaru ieviešana kavējas «Krājbankas» dēļ
Savukārt uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Osipovs apgalvoja, ka uzņēmums līdz 20.maijam plāno ieviest visus plānotos radarus, tādā veidā nodrošinot sev ieņēmumus un iespēju atgūt ieguldījumus. Patlaban pusi no kompānijas izdevumiem veido darbinieku algas. Uzņēmumā strādā 78 darbinieki.
Viņš skaidroja, ka radaru ieviešana kavējās, jo finansiālais partneris «Latvijas Krājbanka» nevarēja izpildīt savas saistības. Taču radaru ieviešanas projekts tagad turpinās un tuvākajā laikā sākšoties arī stacionāro fotoradaru uzstādīšana.
Radaru izmantošana izdevīga visiem
Zivtiņš arī uzsvēra, ka fotoradaru izmantošana ir izdevīga ne tikai policijai, jo tādā veidā var atslogot darbiniekus un novirzīt viņus citu darbu veikšanai, bet arī autovadītājiem, kuriem pēc radaru fiksētā pārkāpuma piespriež tikai minimāli iespējamo naudas sodu, nevis lielāku naudas sodu un arī soda punktus un tiesību atņemšanu.
Tāpat autovadītājiem, kuru pārkāpumus fiksējis, radars, nav jātērē laiks un jāiet uz policiju.
Radaru izmantošana arī samazina kukuļošanu policijā.
Radarus varot izmantot arī salā
Osipovs, komentējot iepriekš TVNET izskanējušo informāciju, ka radarus nemaz nevarot lietot aukstumā, apgalvoja, ka radarus varot izmantot no -25 līdz +40 grādu temperatūrā. Ja radarus lieto neatbilstošos laika apstākļos, ierīce atslēdzoties.
Portāls TVNET jau ziņoja, ka no 21.janvāra uz Latvijas ceļiem ātruma pārkāpumus fiksē vēl 15 jauni pārvietojamie fotoradari. Līdz ar to patlaban kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas 34 radari.