Bērnu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā kopš 2000.gada tautas skaitīšanas ir samazinājies par četriem procentpunktiem, savukārt pensijas vecuma iedzīvotāju skaits audzis par 3,3 procentpunktiem, liecina 2011.gada tautas skaitīšanas provizoriskie dati.
Bērnu īpatsvars Latvijā samazinājies par četriem procentpunktiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nelabvēlīgo demogrāfisko procesu rezultātā notiek strauja sabiedrības novecošanās - samazinās bērnu un pieaug vecāka gada gājuma personu skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā.
Laikposmā starp divām tautas skaitīšanām kopējais valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 309 000 jeb par 13%, tai skaitā 0-14 gadu vecumā samazinājums bija 138 000 jeb 32,2% no kopējā skaita šajā vecuma grupā, bet darbspējas vecuma grupā (15-61 gads) - 185 000 jeb 12,3%.
Saskaņā ar 2011.gada tautas skaitīšanas provizoriskajiem datiem Latvijā dzīvoja 291 744 bērni (0-14 gadi), 1 326 019 iedzīvotāji darbspējas vecumā (15-61 gads) un 450 124 iedzīvotāji pensijas cecumā (virs 62 gadiem). 2000.gada tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 430 275 bērni.
Bērnu (0-14 gadi) skaits izteikti strauji samazinājies Vidzemes reģionā - par 44,1%, Latgales reģionā - par 41,7%, Kurzemes reģionā - par 36,2% un Zemgales reģionā - par 35,9%.
Tai pašā laikā par 14 000 jeb par 3,3% pieauga pensijas vecuma iedzīvotāju skaits.
Pensijas vecuma iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2000.gadu visvairāk - par 24,9% - pieaudzis Pierīgas reģionā, turpretī Rīgā un Latgalē tagad dzīvo mazāk pensijas vecuma iedzīvotāju nekā iepriekšējās tautas skaitīšanas laikā.