Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Varēs izsekot un novērot «sevišķā veidā» bez tiesneša akcepta

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: LETA. TVNET karikatūra

Saeima otrajā lasījumā šodien atbalstīja grozījumus Operatīvās darbības likumā, kas paredz jaunu operatīvās darbības pasākumu - operatīvo publiski nepieejamu vietu videonovērošanu. Jāreglamentē gadījumi, kas ļauj tiesībsargiem rīkoties ātri, tomēr der atcerēties, ka ir bijuši vairāki drošības struktūru diskreditējoši precedenti, piemēram, nelikumīgi noklausītās žurnālistes Jaunalksnes sarunas. Vai likumprojekts atbildību uzvels tiesībsargu godaprātam, vai definēs arī kontroles mehānismu, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību?

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti bažījās, ka šie grozījumi varētu pārlieku ietekmēt privātās dzīves neaizskaramību un varētu būt neatbilstoši starptautiskajām konvencijām. Tāpat politiķi norādīja, ka esot pārāk plaši definētas iespējas, kad šādu novērošanu var veikt, turklāt pārāk ilgu laiku tikai ar prokurora sankciju, bez tiesneša akcepta.

Deputāti uzsvēra, ka šī ir ļoti jūtīga sfēra un jau ir bijuši vairāki diskreditējoši gadījumi, tāpēc šie grozījumi rūpīgi jāizvērtē.

Jaunais likums sašaurināšot «interpretēšanas» iespējas

2011.gada novembrī, neraugoties uz Saeimas Juridiskās komisijas iepriekš paustajām bažām, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti šodien atbalstīja pirmajam lasījumam iecerētos grozījumus Operatīvās darbības likumā, kas paredzēja ieviest jaunu operatīvās darbības pasākumu - operatīvo publiski nepieejamu vietu videonovērošanu.

Deputāti uzklausīja gan Iekšlietu ministrijas, gan Tiesībsarga biroja pārstāvjus, kuri skaidroja, ka nekas jauns netikšot ieviests un likumprojektā tikai tiks uzsvērts, ka arī videonovērošana ir jāveic sevišķā veidā. Deputātiem tika norādīts, ka šie likuma grozījumi pat paaugstinās cilvēktiesību garantijas un sašaurinās interpretēšanas iespējas.

«Uzklausījām Juridiskās komisijas iebildumus un konstatējām, ka tie nav pamatoti,» norādīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).

Videonovērošana «sevišķā veidā»

Kā norāda likumprojekta autori, tas ir sagatavots atbilstoši secinājumiem, kurus šā gada maijā guva Satversmes tiesa (ST), skatot lietu par atsevišķu Operatīvās darbības likuma normu atbilstību Latvijas Satversmei un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Toreiz gan ST apstrīdētās Operatīvās darbības likuma normas atzina par atbilstošām augstākiem tiesību aktiem.

Likumprojekts paredz arī precizēt Operatīvās darbības likuma 7.panta 4.daļu, nosakot, ka operatīvā publiski nepieejamu vietu videonovērošana ir veicama sevišķā veidā.

Likumprojektā arī noteikts, ka sevišķā veidā veicamos operatīvās darbības pasākumus gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu vai atklātu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums, saņemot prokurora piekrišanu, varēs sākt bez tiesneša akcepta.

Tiesneša akcepts ne vēlāk kā pēc 72 stundām

Minētajos gadījumos, kad sevišķā veidā veicamais operatīvās darbības pasākums būs sākts bez tiesneša akcepta, šis akcepts būs jāsaņem ne vēlāk kā nākamajā darba dienā, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā. Tiesnesim būs jālemj par pamatotību pasākuma sākšanai neatliekamības kārtībā, kā arī par šā pasākuma turpināšanas nepieciešamību.

Ja tiesnesis atzīs sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu par nepamatotu vai prettiesisku, operatīvās darbības subjektam pasākuma rezultātā iegūtā informācija nekavējoties būs jāiznīcina, paredz šodien atbalstītie grozījumi.

Kā ziņots, pagājušā gada maijā ST atzina par atbilstošām Latvijas Satversmei un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai Operatīvās darbības likuma normas, kuras pieteikuma iesniedzēja skatījumā atsevišķos gadījumos atļauj izmeklētājiem noklausīties personu telefonsarunas, nepaziņojot par to tiesai ne pirms, ne pēc noklausīšanās veikšanas.

Lai minētie likuma grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāpieņem vēl trešajā, galīgajā lasījumā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu