Demogrāfijas risināšanā vajag steidzamu, izlēmīgu valsts rīcību

«SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis aģentūrai BNS sacīja, ka tautas skaitīšanas rezultāti tikai apliecina ekspertu iepriekš teikto par būtisko emigrācijas vilni – emigrācija notikusi daudz lielākos apmēros, nekā līdz šim tika atspoguļots oficiālajā statistikā. Publiskotais iedzīvotāju skaita samazinājums emigrācijas dēļ par 190 tūkstošiem cilvēku ir tuvu novērtējumam, ka no Latvijas pēdējo desmit gadu laikā emigrējuši vismaz 200 tūkstoši.

Viņš piebilda, ka nedaudz mazāk kā emigrācija Latvijas iedzīvotāju rindas turpina samazināt arī negatīvais iedzīvotāju dabiskais pieaugums, mirstībai pārsniedzot dzimstības rādītājus. «Šo faktoru ietekmē var vērot strauju sabiedrības novecošanos, palielinoties vecu ļaužu īpatsvaram un dramatiski krītot bērnu īpatsvaram kopējā iedzīvotāju skaitā,» uzsvēra Rudzītis.

Tāpat viņš norādīja, ka mazāks iedzīvotāju skaits nozīmē arī, ka neprecīzi ir vairāki rādītāji, kas tika attiecināti uz lielāku cilvēku skaitu, piemēram, iedzīvotāju dzīves līmenis vidēji tomēr varētu būt augstāks nekā statistikā atspoguļotais – iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju sanāk par aptuveni 7% lielāks nekā iepriekš aprēķinātais, ienākumi, izdevumi un patēriņš uz iedzīvotāju ir lielāki. Tajā pašā laikā ir vairāki rādītāji, kas mazāka iedzīvotāju skaita dēļ patiesībā ir sliktāki, piemēram, bezdarba līmenis ir augstāks nekā pašlaik statistikā uzrādītais.

Nav tendence kritumam mazināties

«Patlaban nav pazīmju, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence varētu mainīties – jaundzimušo skaits pērn bija otrs mazākais kopš 1998.gada, šogad un nākamgad dzimstības bums arī netiek prognozēts, savukārt emigrācijas procesi turpināsies, lai arī tas varētu būt mazākos apmēros nekā 2008.–2010.gadā. Līdz ar to sagaidāms, ka nākotnē pensionāru skaits turpinās palielināties un uz vienu strādājošo būs arvien vairāk pensionāru, kas jau tagad liek domāt par sociālās sistēmas ilgtspējas jautājumu. Emigrācija un zemais dzimstības līmenis negatīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstības dinamiku nākotnē, un šo jautājumu nerisināšana jau patlaban pēc pieciem vai desmit gadiem var izmaksāt daudz dārgāk,» paskaidroja Rudzītis.

«DNB Bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš teica, ka tautas skaitīšanas rezultāti parāda, ka Latvija nākotnē ies cauri lieliem sociāliem satricinājumiem, jo solidaritātes resurss mūsu sabiedrībā tiek noplicināts – cilvēkiem, kuri veic iemaksas sociālās apdrošināšanas sistēmā, ir arvien lielāks pamats bažām par atdevi, ko viņi varēs saņemt nākotnē. «Tātad piedzīvosim ne tikai potenciālo nodokļu maksātāju skaita samazināšanos, bet arī viņu attieksmes maiņu,» viņš klāstīja.

Pašregulācijas mehānismi atgriezīsies

Strautiņš arī pieļāva, ka vienā brīdī atgriezīsies populācijas pašregulācijas mehānismi, kas darbojās pirms pensiju sistēmas ieviešanas. «Nezinu, vai to var uzskatīt par labu ziņu, bet kādā brīdī ar lielu blīkšķi atgriezīsies populācijas pašregulācijas mehānismi, kas darbojās pirms pensiju sistēmas ieviešanas. Tas varētu būt faktors, kas galu galā aptur iedzīvotāju skaita samazināšanos, taču vēl krietni zemākā punktā. Ja mūsu sabiedrībai ir kāds pozitīvs tālākas nākotnes scenārijs, tā ir atdzimšana no pelniem caur vērtību sistēmas maiņu, pie kā būs novedis iepriekšējā modeļa krahs. Dažkārt cilvēki nenoteiktību par nākotni min kā iemeslu, kāpēc viņi nevēlas lielākas ģimenes. Paies tikai nedaudzi gadi, un viņi sapratīs, ka šī loģika strādā tieši pretējā virzienā,» pavēstīja Strautiņš.

«Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna pastāstīja, ka trešdien publiskotie tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka Latvijā ir 2,068 miljoni iedzīvotāju, nevis 2,259 miljoni kā uzskaitīts Iedzīvotāju reģistrā, un iepriekš izskanējušās Latvijas Universitātes profesora Mihaila Hazana aplēses par emigrējošo iedzīvotāju skaitu izrādījušas ļoti precīzas, proti, 2000.–2011.gadā emigrācijas ietekmē iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 190 tūkstošiem cilvēku. Turklāt šis cipars varētu būt pat samērā piesardzīgs, jo, pirmkārt, tas neņem vērā emigrējošus pēc 2011.gada 1.marta un, otrkārt, ir zināmi gadījumi, ka aptaujātie iedzīvotāji nenorāda patieso situāciju, piemēram, neatklājot, ka radinieks īstenība ir emigrējis.

Nodarbināti tikai 52% no darbspējīgo iedzīvotāju

Strašuna sacīja, ka no publicētajiem datiem varam secināt, ka pēdējo desmit gadu laikā dramatiski mainījusies gan iedzīvotāju vecuma struktūra (pieaugot pensionāru un samazinoties bērnu īpatsvaram), gan reģionālais sadalījums, piemēram, Latgalē tagad ir par 21% iedzīvotāju mazāk nekā 2000.gadā. Tautas skaitīšanas rezultāti arī liecina par to, ka valstī 2011.gada martā bija nodarbināti vien 838 tūkstoši iedzīvotāju (pēc darbaspēka apsekojuma datiem, pērnā gada pirmajā ceturksnī bija 944 tūkstoši nodarbināto) jeb tikai 52% no darbspējīgo iedzīvotāju skaita. «No vienas puses, tas nozīmē, ka esošie strādājošie ir krietni ražīgāki, bet, no otras puses, norāda uz lielāku sociālo slodzi nodokļu maksātājiem jau dažu gadu perspektīvā,» viņa teica.

Tāpat Strašuna uzsvēra, ka bezdarba līmenis savukārt ir lielāks, nekā lēsts pirms tam – darba meklētāju īpatsvars pērna gada martā bija 17,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 15–74 gadu vecumā, nevis iepriekš ziņotie 16,6% 2011.gada pirmajā ceturksnī. «Tas diemžēl norāda uz to, ka strukturālā bezdarba problēma, proti, bezdarbnieki nevar atrast darbu tādēļ, ka viņu prasmes neatbilst darba dēvēja prasībām un/vai potenciālā darba vieta atrodas citā reģionā, ir lielāka, nekā domāts,» atzina Strašuna.

Pēc viņas paustā, ja līdzšinējās tendences turpināsies, tad jau divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits būs mazāks par diviem miljoniem, un tas prasa steidzamu un izlēmīgu valsts rīcību – veikt reformas ekonomikā, sociālajā, reģionālajā, izglītības politikā. «Vai nu tagad, vai būs par vēlu, jo problēmas tikai samilzīs un iespējamie risinājumi kļūs arvien sāpīgāki, piemēram, daudz vēlāks pensionēšanās vecums un mazākas pensijas, apjomīga imigrācija,» klāstīja Strašuna.

Reformas vajag, bet darīts ir maz

Viņa arī norādīja, ka jau ilgstoši runāts par šādu reformu nepieciešamību, bet darīts vēl ir maz. «Pirmkārt, attiecībā uz reģionālo attīstību – jāatzīst, ka administratīvi teritoriālā reforma ir izgāzusies. Novadi ar pusotru tūkstoti iedzīvotāju vairumā gadījumu nevar būt pietiekami efektīvi resursu izlietošanas ziņā un piesaistīt investorus darbavietu radīšanai. Jāveido mazāks administratīvu vienību skaits, panākot lielāku finanšu un iedzīvotāju fizisko resursu koncentrāciju. Otrkārt, pensijas un sociālās sistēmas ilgtstpēja – pensiju vecuma palielināšana no 2014.gada ir neizbēgama. Nepietiek arī ar esošajiem nodarbinātības veicināšanas pasākumiem – veiksmīgāk ir jāatbalsta jaunu darbavietu radīšana un tādējādi, iespējams, arī daļas emigrējošo atgriešanās, jāuzlabo izglītības sistēmas kvalitāte un efektivitāte, tostarp veicinot bezdarbnieku pārkvalifikāciju,» paskaidroja Strašuna.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2011.gada 1.martā atbilstoši 2011.gada tautas skaitīšanas provizoriskajiem datiem bija 2,068 miljoni. Kopš iepriekšējās – 2000.gada – tautas skaitīšanas iedzīvotāju skaits valstī ir samazinājies par 309 tūkstošiem jeb 13%. Tā kā iedzīvotāju mirstība kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas bijusi lielāka salīdzinājumā ar jaundzimušos skaitu, iedzīvotāju skaits šā faktora dēļ ir samazinājies par 119 tūkstošiem, bet starptautiskās emigrācijas ietekmē – par 190 tūkstošiem.