/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10493008t1hc063.jpg)
Vēl joprojām nav skaidrības par to, cik daudz nepieciešamās medicīniskās palīdzības turpmāk saņems cukura diabēta slimnieki, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētājs Agnis Zvaigzne.
Endokrinologi: Skaidrības par cukura diabēta slimnieku aprūpi joprojām nav (19)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc tikšanās ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) vadību Zvaigzne aģentūrai LETA pastāstīja, ka saruna esot bijusi konstruktīva, taču pie konkrēta atzinuma abas puses tā arī nenonāca. Viens gan esot skaidrs - valstij nav naudas ne tikai cukurslimnieku, bet arī citu pacientu ārstēšanai.
Šodienas sarunas laikā endokrinologi pievērsa uzmanību cukurslimnieku iespējām nokļūt pie speciālista, kā arī slimnieku aprūpei. Apzinoties, ka līdzekļu trūkst, diabēta slimnieku ārstēšanai tomēr nedrīkst piemērot kvotu, samazinot to par 15%, jo pacientiem aprūpe un insulīns ir nepieciešams, norādīja Zvaigzne.
Pēc Zvaigznes stāstītā, finansējums uz vienu slimnieku reāli samazināsies aptuveni par 25-30%, jo katru gadu Latvijā tiek atklāti jauni cukura diabēta gadījumi. VOAVA esot solījusi kvotu jautājumu risināt ilgtermiņā, jo kvotas šobrīd tiek aprēķinātas pirmajiem gada mēnešiem, tāpēc ir cerība, ka vēlāk viss vēl mainīsies, taču šobrīd samazinājums būs.
Tā kā lielākā daļa cukurslimnieku ir pensionāri un trūcīgi ļaudis, tad viņiem nav tik daudz naudas, lai apmaksātu ārsta vizīti un medikamentus. Kā skaidro Zvaigzne, gadījumā, ja pacientam pašam jāmaksā par vizīti, ārstam nav tiesību izrakstīt valsts kompensētos medikamentus, kuru apjoms dažkārt pārsniedz pat 100 latus mēnesī.
Tāpēc Endokrinologu asociācijas vadītājs norāda, ka pagaidām plānots cukurslimniekus pieņemt tāpat kā iepriekšējā gadā, cerot, ka VOAVA turpmākajos mēnešos tomēr pārrēķinās kvotas.
LETA jau ziņoja, ka iepriekšējos gados diabēta slimnieku aprūpē tika lietots tāmes finansējuma princips, kas nozīmē, ka finansējums bija fiksēts, taču pacientu skaits netika ierobežots un finansējumā tika iekļauta arī medicīnas māsas slodze, kas diabēta slimnieku aprūpē ir ļoti svarīga.
Decembra beigās veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību paredz, ka turpmāk cukurslimnieku aprūpē tiks piemērots epizodes finansējuma princips. Tas nozīmē, ka medicīnas māsas slodze tiek noņemta, turklāt tiek uzliktas kvotas, piemēram, Imantā kāds endokrinologs drīkst pieņemt tikai sešus pacientus dienā, bet Ķengaragā un Iļģuciemā šis speciālists pieņems pacientus tikai par maksu, skaidroja Zvaigzne.
Tas nozīmē, ka liela daļa cukurslimnieku speciālista pakalpojumu varēs saņemt tikai par maksu, bet vairākiem diabēta slimniekiem ārsts jāapmeklē pat vairākas reizes mēnesī, turklāt slimnieki parasti ir pensionāri, kuriem naudas nav, norādīja asociācijas vadītājs.
Viņaprāt, līdz ar to vairāki pacienti pie ārsta varētu nedoties nepietiekamo finansiālo resursu dēļ, tāpēc nesaņemtu tik ļoti nepieciešamo insulīnu. Taču dažu dienu pārtraukums insulīna lietošanā var cilvēku novest līdz komai, kā arī nopietnām veselības problēmām un invaliditātei, bet valstij būs jāmaksā par slimnieka kopšanu slimnīcā un vienalga tiks tērēti papildu līdzekļi, tāpēc endokrinologi neizprot valdības politiku veselības aprūpes finansēšanas kārtībā.