Kādi ir Krāslavas novadā notikušās traģēdijas patiesie cēloņi?

Uzreiz pēc notikušā un līdz šim brīdim plašsaziņas līdzekļos, komentējot traģēdiju, tiek minēti visdažādākie notikušā negadījuma cēloņi: ceļš šajā posmā ir bīstams un vietējiem iedzīvotājiem tas zināms sen, transportlīdzeklim bijušas nolietotas vasaras riepas, transportlīdzeklis bijis gadu bez tehniskās apskates, auto esot pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, transportlīdzeklī, kurā ir piecas sēdvietas, atradās septiņas personas, mašīnu vadīja persona bez vadītāja apliecības, bez uzmanības nav atstājama arī drošības jostu lietošana. Turklāt alkohola klātbūtne transportlīdzekļa vadītāja organismā netiek publiskota līdz pat šim brīdim. Transportlīdzekļa salonā atrastas alkoholisko dzērienu (šampanieša un alus) pudeles. Turklāt pats auto esot paņemts no kāda radinieka.

Arī Krāslavas novada domes priekšsēdētājs G.Upenieks, komentējot notikušo, atzina, ka tiks lemts par drošības barjeras uzstādīšanu bīstamajā vietā. Savukārt šodien presē izskan, ka šī traģēdija ir liktenīga, jo tikai šogad bebru radīto aizsprostu dēļ ir cēlies Rudņas upes ūdens līmenis, kas parasti bijis līdz ceļiem.

Sabiedrības tiesiskās apziņas klaja deformācija

Uzskatu, ka notikušajā vainot pašus bojāgājušos nav ne ētiski, ne korekti, tamdēļ nenoliegšu - var apgalvot, ka tā bija daudzu apstākļu sakritība. Tomēr, vēloties apskatīt šo traģēdiju no cita skatu punkta, uzskatu, ka šis negadījums ir spilgts sabiedrības un atsevišķu tās locekļu tiesiskās apziņas deformācijas piemērs. Augstāk esmu nosaucis masu informācijas līdzekļos minētos negadījuma cēloņus, bet līdz šim brīdim man nav skaidrs un saprotams, kā ar šādu pārkāpumu buķeti persona ir atļāvusies sēsties pie auto stūres? Tiesiskās domāšanas deficīts sākās ar brīdi, kad, pirmkārt, radinieks nodeva sev piederošo transportlīdzekli personai, kurai nav transportlīdzekļa vadīšanas apliecības, otrkārt, līdzbraucēji un citi jaunieši necentās atturēt vadītāju no transportlīdzekļa vadīšanas, ņemot vērā augstāk minētos apstākļus, treškārt,

skolas direktore intervijā apgalvoja, ka jaunieši bez vadītāja apliecības «prātīgi» ir braukuši arī agrāk,

ceturtkārt, kad tiesībsargājošās vai citas iestādes neveic konkrētām riska grupām atbilstošus prevencijas pasākumus.

Varbūt tā ir nesodāmības un visatļautības izjūta? Domāju, ka bojāgājušo personu raksturojumam šobrīd vairs nav īpašas nozīmes. Uzskatu, ka septiņu cilvēku apziņa, ka par izdarītajiem daudzajiem pārkāpumiem, kas pieļauti vienlaicīgi, nekas nebūs, ir pamats, lai sēstos pie stūres. Tas ir nopietns signāls, kas liecina tikai un vienīgi par sabiedriskās kārtības un drošības kontroles trūkumu šajā reģionā. Acīmredzot Krāslavas novadā nav pietiekoši nodrošināta kaut vai periodiska kārtības sargu klātbūtne vai reidi. Turpretim Rīgā ik uz katra stūra ir uzstādīts fotoradars, kura darbību uzrauga tehniskais darbinieks ar iesaistītu transportlīdzekli, arī jaunie trafaretie valsts policijas transportlīdzekļi par krīzi neliecina. Tātad iebilst, minot līdzekļu trūkumu attālāko pilsētu un novadu nodrošināšanai ar policijas darbiniekiem un tehnisko aprīkojumu, ir lieki.

Vai par drošību jārūpējas tikai Rīgā?

Valsts policijas interneta vietnē ir redzams, ka pārvietojamie fotoradari tiek uzstādīti tikai ap Rīgu, bijušā Rīgas rajona teritorijā. Tikai tāpēc vien rodas loģisks jautājums: kas tiek darīts un cik lielā mērā satiksmes drošības garantēšanai arī citos novados un citās Latvijas pilsētās? Ņemot vērā, to, ka viens no policijas pienākumiem ir likumpārkāpumu profilakse, sabiedrībai tomēr būtu jāzina, kādi profilakses pasākumi tika un tiek veikti arī ārpus Rīgas un tās apkārtnes robežām. Šeit nav runa tikai par atstarotāju izmantošanas kontroli vai iereibušu velosipēdistu ķerstīšanu. Svarīgi sabiedrībai ir atspoguļot tos policijas veiktos profilaktiskos pasākumus, kas veikti tādu pārkāpumu nepieļaušanai, kas bija par cēloni šim negadījumam. Ar nožēlu jāatzīst, ka «pastiprināta» satiksmes uzraudzība Rīgā nepasargās citus Latvijas iedzīvotājus no traģēdijām citos valsts nostūros, ja likumpārkāpumu profilakse paliks kā policijas pienākums tikai «uz papīra».

Māris Garjānis