Ķīlnieks – profesionālis: Andis Sīlis (70)

Taču īstais vaininieks jāmeklē valdībā. Jautājums – kāpēc, zinot valsts ne visai rožaino finansiālo situāciju, vēl pagājušā gada 30. decembrī spēkā bija Ministru kabineta 2008. gada 19. februārī akceptētais valdības rīcības plāns, kas paredzēja līdz 30. decembrim sākt Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi?

Jebkuram radošam cilvēkam – vai viņš būtu arhitekts, dzejnieks vai režisors – galvenais ir savu radošo mērķu un ambīciju sasniegšana un, loģiski, arī visa finansējuma saņemšana vai pieprasīšana tā īstenošanai. Un slikts tas mākslinieks, kas pārdodas un saka: nē, es savus talantus neizmantošu, jo to negrib finanšu ministrs, bankas kasieris vai "propagandas" ministrijas augstākais ierēdnis.

Pret savu gribu šādā situācijā ir nonācis viens no latviešu mūsdienu vadošajiem arhitektiem Andis Sīlis. Varam diskutēt, vai mums patīk vai ne Rīgas akustiskās koncertzāles projekts, bet nevaram noliegt, ka Sīlim un viņa birojam tas ir izcils gara bērns, kuru viņš cenšas par katru cenu īstenot. Paradoksāli būtu, ja Sīlis negribētu saņemt visu maksimāli pieejamo summu sava projekta īstenošanai, jo ne jau arhitekts ir premjers vai finanšu ministrs. Diemžēl nu valsts arhitektu ir padarījusi par ķīlnieku – viņam būtībā jātaisnojas par to, ka viņš vēlas labi un laikā darīt savu darbu, un tagad, kad premjers un pārējie visus aicina strādāt ar vēl lielāku atdevi, Sīlim gluži vai paģēr noliegt savu darbu un no tā atteikties.

Valstij – Kultūras ministrijai, finanšu institūcijai, premjeram – vajadzēja darīt visu, lai Sīlis nenonāktu bez vainas vainīgā lomā. Tāpēc jau ir arī tāds jēdziens kā politika un politiķi, lai tie profesionāļiem smalkjūtīgi un bez apvainojuma pateiktu: nu, pagaidiet, mīlīši! Pats Sīlis kolēģiem to spēj pavēstīt, jo viņš, būdams arhitektūras eksperts un vērtētājs, ir spiests noraidīt vai akceptēt arhitektūru un būvprojektus. Kā atzinis arhitekts, viņš, pazīstot valsts arhitektūras "virtuvi" un tās galvenos "pavārus", par sliktu vai neīstenojamu projektu nekad tieši nesaka, ka tas ir mēsls, bet gan – ka tas nav piemērots konkrētajai situācijai.

Tomēr valsts, šai gadījumā kultūras ministres Helēnas Demakovas personā, nespēja pateikt neko – ministres kundzei gluži vienkārši pēkšņi un akūti sasirga locītavas kauls tik ļoti, ka galīgās diagnozes noteikšanai ir nepieciešamas vairākas nedēļas.

Tautas partijas (TP) tēva Mākoņmājas autoru Sīli nu ir "uzmetusi" pati TP un tās kompanjoni. Labi, ka Sīlis ir ne tikai "politisku celtņu" autors un viņam ir ar ko nodarboties. Domājams, viņam nenācās viegli par koncertzāli dažas dienas pēc līguma par tās projektēšanu noslēgšanas pateikt: "Ja valstij nav naudas, pagaidām varam neprojektēt." Bet tajā pašā laikā viņš arī delikāti "ieknāba" valsts maka turētājiem: "Mums darbu un pasūtījumu tāpat daudz, par vairākiem miljoniem latu. Kāpēc mums izturēties slikti un kaut ko bargi pieprasīt?" Tā teikt – Sīlis kā jau budisma cienītājs un sapņotājs par Birmu visu uztvēra Dieva mierā.

***

FAKTI

Andis Sīlis

Dzimis:

1965. gada 4. novembrī.

Izglītība:

mācījies Rīgas 2. vidusskolā;

no 1976. – Jelgavas 2. vidusskolā;

1983. – iestājies Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultātē (1984.–1986. – dienējis PSRS bruņotajos spēkos);

1990. – beidzis Rīgas Politehnisko institūtu kā arhitekts (paralēli studijām sācis strādāt institūtā Pilsētprojekts arhitekta tehniķa specialitātē).

Karjera:

kopš 1990. – arhitekts;

1993.–1994. – arhitektes Zanes Kalinkas birojā Kubs;

1994.–1995. – biroja vadītājs birojā Sīlis & Partneri;

kopš 1995. – arhitektu biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītājs.

Sabiedriskā darbība:

Arhitektūras veicināšanas fonda valdes priekšsēdētājs.

Nozīmīgākie Anda Sīļa arhitektūras projekti:

klubs Pulkvedim neviens neraksta;

kinoteātra Spartaks foajē un spēļu zāle Klondaika Elizabetes ielā 61;

skaistumkopšanas salons Turbo Maskavā;

daudzstāvu dzīvojamo māju komplekss Solaris Imantā, Anniņmuižas bulvārī;

Šķēles ģimenes villa Mākoņi Saulkrastos;

Mercedes-Benz centrs Rīgā;

boulinga centrs Bowlero Rīgā;

kokteiļbārs Martini Mārupē.

Sīlis tiek raksturots kā Rīgas izklaides vietu interjeru arhitektūras meistars un viens no Latvijas restorānu kulta arhitektiem.