Nav izslēgta PVN likmes turpmāka palielināšana (539)

Kā papildu konsolidācijas pasākums minētā mērķa sasniegšanai plānots, ka ar 2010.gadu pensiju indeksēšana notiks tikai ar inflāciju.

Valdība publiskojusi vēstules tekstu, kas pirms Ziemassvētkiem tika nosūtīta SVF un kas bija nepieciešama aizdevuma saņemšanai 1,7 miljardu eiro (1,19 miljardu latu) apmērā.

Latvija vēstulē uzsver, ka plānotā deficīta sasniegšana var būt problemātiska, ņemot vērā lielo nenoteiktību attiecībā uz vidēja termiņa perspektīvu, tādēļ visas politikas iespējas tiks nepārtraukti pārskatītas.

Plānots, ka ar 2010.gadu tiks ieviests 10% nodoklis visiem kapitāla ienākumiem - procentiem, dividendēm, autoratlīdzībai, īres ienākumiem, realizētajai nominālajai kapitāla peļņai no akcijām, realizētajai nominālajai kapitāla peļņai no nekustamā īpašuma. To piemēros visai kapitāla peļņai no darbībām ar nekustamo īpašumu, ja vien nav izpildīti minimālie nosacījumi attiecībā uz nepārtrauktām īpašumtiesībām un dzīvesvietu.

Tāpat, sākot ar 2010.gadu, tiks palielināti nekustamā īpašuma un īpašuma nodokļi, kas pašreiz ir mazāki par vidējo rādītāju Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs. To panāks, atceļot atbrīvojumus, lai paplašinātu nodokļu bāzi.

Tiks palielināti ieņēmumi, kas nav nodokļu ieņēmumi. Tiks palielinātas lietotāju maksas. Valsts uzņēmumu izmaksājamo dividenžu apmērs palielināsies no 27%-35% pašreiz līdz 50%.

Latvija arī apņemas lūgt starptautisko palīdzību nodokļu administrēšanas uzlabošanai, kaut gan savās prognozēs nav paredzējusi, ka iekasēšanas apjomi ievērojami uzlabosies līdz 2010.gadam.

Vēstulē mūsu valsts apņemas šogad ierobežot budžeta izdevumus līdz mazāk nekā 40% no IKP. Aplēses rāda, ka tam būs nepieciešami samazinājumi par 4,5% no IKP, kas pārsniedz sākotnēji pieņemtajā valsts budžetā un plānotajos pašvaldību budžetos paredzēto summu.

Latvija to plāno panākt, par apmēram 15% samazinot atalgojumu visiem valsts sektorā strādājošiem, iesaldējot pensijas, racionalizējot subsīdijas un izdevumus par precēm un pakalpojumiem.

Sociālais atbalsts netiks samazināts tādā mērā, kas pārsniegtu algu samazinājuma ietekmi. Turklāt Latvija centīsies uzlabot mērķu noteikšanu visā sociālā nodrošinājuma tīklā sociālo izdevumu budžeta ietvaros, kas palielināsies par vienu procentpunktu no IKP salīdzinājumā ar 2008.gadu. Tomēr pasākumi banku sektora pārstrukturēšanai, tostarp banku rekapitalizācija, noguldījumu garantiju fonda saistību segšana un dažādu likviditātes instrumentu nodrošināšana var radīt ievērojamas papildu fiskālās izmaksas.

Latvija sola pārskatīt 2009.gada budžetu, lai tajā atspoguļotu vairāku izdevumu līmeni. Budžeta grozījumi nosaka kopējo izdevumu asignējumu konsolidētajai valdībai, kas atbilst plānotajam fiskālajam deficītam - 4,9% no IKP, un atliek 10% no valsts pamatbudžeta asignējumiem rezervēs ārkārtas situācijām, kuras tur centrālā valdība. Izdevumu asignējumu sadalījums aģentūrām un ministrijām, kas veido izdevumus, tiks definēts otrajā pilntiesīgajā likumā par grozījumiem 2009.gada budžetā, ko parlamentam iesniegs līdz 2009.gada 31.martam. Plānots, ka rezerve neparedzētiem gadījumiem tiks samazināta līdz 5% no asignējumiem, kad tiks pieņemti otrie budžeta grozījumi.

SVF tiek solīts, ka Latvija rūpēsies, lai fiskālā disciplīna būtu pastāvīga un noturīga, līdz 2009.gada jūnija beigām pieņemot grozījumu par fiskālo atbildību likumā par budžetu un finanšu pārvaldību, lai noturētu valsts parādu atbilstīgā līmenī, noteiktu izdevumu maksimālo līmeni, nepieļautu procikliskumu fiskālajā politikā un ļautu pilnībā darboties automātiskajiem stabilizatoriem.

Ar Pasaules Bankas palīdzību šogad plānots sākt sniegt tehnisko palīdzību plašu reformu veikšanai izglītības, civildienesta, valsts pārvaldes un veselības aprūpes sistēmā. Pēc to pabeigšanas faktiskais ietaupījums gadā būs aptuveni 2% no IKP, galvenokārt pateicoties ietaupījumiem saistībā ar personālu, sākot ar 2010.gadu.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija, SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā.

Pagājušā gada 29.decembrī Valsts kases kontā tika saņemta SVF aizdevuma pirmā daļa - 589,57 miljoni eiro (414,35 miljoni latu).

Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) ir skeptisks par jaunu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju palielināšanu, šādu iespēju gan nenoliedzot.

Ministrs prognozēja, ka valdībai nebūs jāpieņem lēmumi par jaunu PVN likmes palielinājumu.

Kā skaidroja Slakteris, sākotnēji sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) tikusi apsvērta iespēja PVN likmi šogad palielināt par diviem procentpunktiem, bet atlikušo palielinājumu veikt nākamgad. Tomēr, apspriežoties ar premjeru, nolemts veikt straujāku PVN palielinājumu jau 2009.gadā - līdz 21%.

"Šāds PVN paaugstinājums būtiski samazina iespējamību, ka PVN vēl būtu jāpalielina, bet izslēgt šādu iespējamību nevar," sacīja Slakteris.