Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdz sešiem latiem tiks paaugstināts darbiniekam izmaksājamais dienas naudas apmērs komandējuma laikā Latvijā – to paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais un izskatīšanai ministrijās nosūtītais grozījumu projekts Ministru kabineta noteikumos par komandējuma naudas izmaksas kārtību. Projekta izstrādātāji apgalvo, ka tas precizēs arī kārtību, kādā dienas nauda tiek izmaksāta uz ārvalstīm komandējumā nosūtītajiem, tomēr neskaidro jautājumu joprojām netrūkst.
Finanšu ministrija (FM) informē, ka, lai nodrošinātu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās, sociālās garantijas saistībā ar veselības un citu veidu apdrošināšanu, kā arī lai novērstu neskaidrības atsevišķu tiesību normu piemērošanā, FM sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Valsts ieņēmumu dienestu izstrādājusi grozījuma projektu Ministru kabineta noteikumos Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi. FM skaidro, ka grozījumi bija nepieciešami, lai valsts noteiktais dienas naudas apmērs atbilstu reālajām, inflācijas diktētajām izmaksām Latvijā. Attiecīgi līdzšinējo četru latu vietā izmaksājamā dienas nauda palielināta līdz sešiem latiem.
Gagījumi, kad dienas nauda nepienākas
FM informē, ka dienas nauda, ja tā nepārsniedz noteikumu pielikumā noteikto apmēru, netiek aplikta ne ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ne valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Taču, ja komandētajam vai darba braucienā esošajam izmaksātā dienas nauda pārsniedz noteikumos noteiktās normas, pārsnieguma daļa ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un no tās ir jāveic arī sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tādējādi ar nodokļiem neapliekamais dienas naudas apmērs ir noteikumos noteiktā dienas naudas norma – pašreiz vēl četri, bet grozījumu projektā paredzētie seši lati.
Līdzīgi kā līdz šim, arī turpmāk izņēmums paliks gadījums, kad darbinieks tiek komandēts tikai uz vienu dienu un var atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto darba un atpūtas režīmu, tad dienas nauda netiek maksāta. Savukārt kā jauninājums noteikumu projektā paredzēts apakšpunkts, ka dienas nauda netiek izmaksāta, ja darbinieks tiek komandēts uz apdzīvotu vietu, kura ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta.
Precizē kārtību par darbu ārvalstīs
Grozījumu projektā noteikts arī ar nodokļiem neapliekamais dienas naudas apmērs gadījumos, ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstīs. FM skaidro, ka bieži vien likuma Par nodokļiem un nodevām izpratnē darbinieks, kas ārvalstī nostrādājis vairāk par 183 dienām, kļūst par šīs citas valsts rezidentu. Attiecīgi nodokļi viņam jāmaksā pēc konkrētās valsts noteikumiem. Savukārt komandējumā cilvēks skaitās nosūtīts gadījumā, ja šis darbinieks tiek komandēts (nosūtīts darba braucienā) uz citu apdzīvotu vietu šajā ārvalstī. Līdz šim šī situācija nebija atrunāta, un FM prognozē, ka jauninājumi situāciju precizēs. Tiesa, pavisam skaidra šī sistēma tomēr neizskatās. Proti, uz Neatkarīgās jautājumu, vai persona, kura no Latvijas uzņēmuma nosūtīta darbam ārvalstī uz pusgadu vai vēl ilgāku laiku, ir uzskatāma par komandējumā nosūtītu vai arī tā kļūst par konkrētās ārvalsts rezidentu, kuram ārvalstī arī jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam un jāmaksā noteiktās valsts nodokļi, Finanšu ministrija atbild: "Persona, kuras pastāvīgā darba vieta ir citā valstī, var būt gan Latvijas rezidents, gan attiecīgās ārvalsts rezidents atkarībā no vairākiem apstākļiem, piemēram, atkarībā no tā, vai Latvijai ar attiecīgo valsti ir noslēgta nodokļu konvencija. Ja fizisko personu – Latvijas rezidentu – Latvijas darba devējs ir nosūtījis darba pienākumu veikšanai citā valstī, šāda nosūtīšana vēl nenozīmē, ka fiziskā persona – rezidents – ir nosūtīta komandējumā uz šo valsti. Fiziskajai personai komandējuma laikā tiks ieskaitīts tikai tas laiks, kas nepieciešams, lai nokļūtu no tās apdzīvotās vietas, kurā tai ir darba vieta, uz citu apdzīvoto vietu šajā valstī, veiktu savus darba pienākumus un atgrieztos atpakaļ apdzīvotajā vietā, kurā atrodas fiziskās personas darba vieta." No kā izriet, ka sarežģītu vai neviennozīmīgi vērtējamu gadījumu var arī netrūkt. Tam klāt ministrija vēl piebilst, ka komandējuma ilgumu nosaka institūcijas vadītājs. Taču budžeta iestādēm un komercsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentu, komandējums nedrīkst būt ilgāks par 30 dienām (izņemot mācību komandējumus), neskaitot laiku, ko darbinieks pavada ceļā. Ja nepieciešams, institūcijas vadītājs komandējuma laiku var pagarināt.
Kad atmaksājams ceļš
Kā būtiskas izmaiņas MK noteikumu grozījumu projektā FM min arī projektā iekļauto jauno tiesību normu, kas ļauj apmaksāt ceļa izdevumus gadījumos, kad darbinieks pēc komandējuma noteiktā laika pavada komandējuma vietā vai dodas uz komandējuma vietu pirms noteiktā laika (piemēram, brīvās dienas, svētku dienas vai atvaļinājums).
Finanšu ministrija informē, ka jau februāra vidū grozījumu projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ministrijās, un prognozējams, ka jau tuvāko mēnešu laikā tas varētu būt apstiprināts un stāties spēkā.