/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
Augstākā tiesa (AT) šodien atstāja negrozītu notiesājošo spriedumu, ar kuru bijušais Saeimas deputāts un parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Jānis Ādamsons (SC) atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā pedofilijas skandāla laikā.
Ādamsonam par neslavas celšanu jāmaksā 10 400 latu (23)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā uzzinājām tiesā, AT lēmums nav pārsūdzams.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš atstāja negrozītu Centra rajona tiesas 2004.gada 8.jūnija spriedumu, ar kuru Ādamsonam piespriests naudas sods 130 minimālo algu jeb 10 400 latu apjomā.
Saskaņā ar apsūdzību Ādamsons, būdams valsts amatpersona, tīšām publiski izplatījis par toreizējo premjeru Andri Šķēli (TP), tieslietu ministru Valdi Birkavu (LC) un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku aizskarošas un neslavu ceļošas ziņas, zinot, ka tās ir nepatiesas.
Bijušais sociāldemokrātu deputāts Ādamsons 2000.gada 17.februārī no Saeimas tribīnes, ziņojot deputātiem par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu pedofilijas lietā, paziņoja, ka ar šo lietu, iespējams, saistīts Šķēle, Birkavs un Sončiks.
Ģenerālprokuratūra tā paša gada augusta sākumā izbeidza krimināllietu par šo trīs amatpersonu iespējamo saistību ar pedofilijas lietu noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ. Šķēle, Birkavs un Sončiks atzīti par cietušajiem saistībā ar Ādamsona publisko paziņojumu no Saeimas tribīnes.
Iespēja saukt eksdeputātu pie kriminālatbildības radās, beidzoties Saeimas deputāta pilnvarām. Iepriekš, 2000.gada 7.septembrī, Saeima noraidīja ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūgumu izdot Ādamsonu kriminālvajāšanai.