Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Naudu var nopelnīt dažādi – ieguldot bankā uz procentiem, tirgojoties ar nekustamajiem īpašumiem u.c. Bet tikpat labi pie kārotās zelta olas var tikt, aktīvi darbojoties vērtspapīru tirgū, piemēram, pērkot un pārdodot akcijas.
Kāpēc ieguldīt vērtspapīru tirgū?
Ieguldījumus vērtspapīros var sākt ar salīdzinoši nelielu naudas summu. Atkarībā no izvirzītā mērķa akciju pirkšanu teorētiski var sākt kaut vai ar pāris latiem kabatā, bet tad tas īsti neatmaksāsies. Reāli domājot par iespējām šādā veidā nopelnīt, vērtspapīru iegādei vajadzētu atrast brīvos līdzekļus vismaz simt latu apmērā.
Ieguldījumu stratēģija
Lai izvēlētos, kādus vērtspapīrus pirkt vai pārdot, jānoskaidro mērķis:
saglabāt ieguldītās naudas vērtību; pelnīt uz vērtspapīru cenas pieaugumu; regulāri saņemt ienākumus no sava ieguldījuma; iegūt ietekmi uzņēmumā, kurā veikts ieguldījums.
Ar kādiem riskiem jārēķinās?
Lielāks vai mazāks risks vērtspapīru tirgū pastāv vienmēr, jo vērtspapīru cenas svārstās. Ieguldītājiem svarīgi, lai viņiem piederošo vērtspapīru cenas nesamazinātos, līdz ar to neradītu zaudējumus.
Galvenie riski:
tirgus situācija; uzņēmuma attīstība; valūta; inflācija.
Lai pēc iespējas izvairītos no riskiem, naudu vēlams ieguldīt dažādos vērtspapīros, nevis vienā. Ja viena vērtspapīra cena kritīsies, citiem tā, iespējams, pieaugs, kopējam pieaugumam vai kritumam izlīdzinoties.
Viss notiek biržā
Vērtspapīru tirgus vieta ir birža, kur "pārdevēji" (vērtspapīru emitenti un vērtspapīru īpašnieki) var piedāvāt savu "preci" (vērtspapīrus) pēc iespējas lielākam "pircēju" (ieguldītāju) skaitam. Biržas uzdevums ir savest kopā ieguldītājus, kas vēlas gūt peļņu, uzņēmumus, kas vēlas piesaistīt papildu kapitālu savai attīstībai, un biržas biedrus – bankas un brokeru sabiedrības. Birža atspoguļo vērtspapīru cenas, nodrošina informāciju visiem vērtspapīru tirgus dalībniekiem, rūpējas par tirgus caurskatāmību un uzrauga tirgus dalībniekus. Informācija par biržā tirgoto (kotēto) uzņēmumu un tā akcijām atrodama gan biržas, gan paša uzņēmuma interneta mājas lapās, gan arī vērtspapīru analītiķu publikācijās.
Kādos vērtspapīros ieguldīt?
Kad lēmums par ieguldījumu vērtspapīru tirgū ir pieņemts, jāizvēlas, ko tieši pirkt: akcijas, parāda vērtspapīrus vai ieguldījumu fondu apliecības.
Akcijas ir vērtspapīri, ko izlaiž (emitē) uzņēmums (emitents), lai iegūtu papildu finanšu līdzekļus savas darbības tālākai pilnveidošanai. Akcija "pārstāv" uzņēmuma īpašumus: zemi, ēkas, iekārtas u.c. Akcija tās īpašniekam ir apliecinājums, ka viņam pieder firmas īpašuma jeb kapitāla daļa, ka viņš ir šā uzņēmuma līdzīpašnieks ar tiesībām uz dividendēm vai citiem ienākumiem.
Parāda vērtspapīri (parādzīme, obligācijas, hipotekārās ķīlu zīmes) ir apliecinājums aizdevumam ar noteikumiem, kas zināmi vērtspapīra iegādes brīdī. Ieguldot savus brīvos līdzekļus, ieguldītājs periodiski saņem iepriekš noteiktu atlīdzību procentu veidā, pēc noteikta laika saņemot arī sākotnēji aizdoto naudas summu. Katrs parāda vērtspapīrs ir atsevišķs aizdevums, ar ko ieguldītājs var rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Ieguldījumu apliecības ir ieguldījumu sabiedrības emitēts vērtspapīrs, kas apliecina līdzdalību kādā noteiktā ieguldījuma fondā. To īpašniekam ir tiesības uz noteiktu šā fonda portfeļa daļu. Ieguldot fondā, ieguldītājs saņem ieguldījumu apliecības proporcionāli savam ieguldījumam.
Izvēlies brokeri
Lai veiksmīgi darbotos vērtspapīru tirgū, nav obligāti jābūt finanšu tirgus speciālistam vai liela kapitāla īpašniekam. Lēmumu ieguldīt savus brīvos līdzekļus visur pasaulē palīdz īstenot speciāli licencēti starpnieki – brokeri, kas strādā bankās un brokeru sabiedrībās. Brokeris var izveidot klienta vēlmēm un mērķiem atbilstošu ieguldījumu portfeli un veikt tā pārvaldīšanu ar mērķi palielināt klienta peļņu. Brokeris var palīdzēt arī pieņemt lēmumu, kur un kā labāk ieguldīt naudu.
Jāatver konts
Lai veiktu darījumus ar vērtspapīriem, nepieciešams atvērt divus kontus:
-naudas norēķinu kontu bankā, kas tiks izmantots naudas darījumiem;
-vērtspapīru kontu bankā vai brokeru sabiedrībā, kas tiks izmantots darījumiem ar vērtspapīriem.
Kad konts atvērts, jāizvēlas, kādā veidā dot rīkojumus pirkt vai pārdot vērtspapīrus. To var darīt personiski, ierodoties bankā vai brokeru sabiedrībā, pa tālruni, faksu vai internetā. Katrs darījums ar vērtspapīriem tiek iegrāmatots atvērtajā vērtspapīru kontā. Papildus ieguldījumiem vērtspapīros jārēķinās ar ikmēneša izdevumiem par konta uzturēšanu. Atkarībā no iestādes, kurā konts atvērts, maksa var svārstīties no pārdesmit santīmiem līdz dažiem latiem mēnesī. Katrai bankai vai brokeru sabiedrībai jāmaksā arī komisijas maksa par akciju pirkšanu vai pārdošanu. Darījumus ar vērtspapīriem veicot internetā, komisijas maksa ir mazāka, savukārt, izmantojot banku starpniecību – nedaudz lielāka.
Kā veidojas akciju cena biržā?
Akciju cenu biržā nosaka piedāvājums un pieprasījums. Jo vairāk pircēju gribēs iegādāties kādu konkrētu akciju, jo augstāka būs šīs akcijas cena. Parasti akciju cena mainās tad, kad vērtspapīru tirgū tiek uzzināta jauna informācija, kas atšķiras no ieguldītāju gaidītās. Tā var būt gan informācija par apstākļiem, kas ietekmē tirgu kopumā, gan informācija par pašu uzņēmumu. Šī informācija akciju cenu var ietekmēt gan pozitīvi, gan negatīvi. Piemēram, ja gaidīto 4% valsts iekšzemes kopprodukta pieauguma vietā kāpums izrādās 7%, visticamāk, ka vairumam akciju cenas pieaugs, jo valsts tautsaimniecība kopumā attīstās ātrāk nekā cerēts. Savukārt, ja firma plānotās peļņas vietā iegūst tikai pusi no tās, akciju cena kritīsies.
Akciju vērtība atspoguļo uzņēmuma līdzšinējo attīstību, pašreizējo stāvokli un nākotnes iespējas. Lai noteiktu, cik būtu jāmaksā par uzņēmuma akciju, jāsaprot, kādā stāvoklī uzņēmums ir šodien un kāds tas būs nākotnē.
Pēdējo naudu nevajag ieguldīt
Tā kā akciju tirgus ir pietiekami riskants un grūti prognozējams, brokeri iesaka pietiekami rūpīgi apdomāt iesaistīšanos tajā. Pēdējo naudu vērtspapīru tirgū nebūtu ieteicams ieguldīt, jo tas ir pietiekami riskants, ar dažādiem cenu kāpumiem, kritumiem utt. Lai gan vērtspapīru pirkšana un pārdošana var būt arī izprieca, tā tomēr pārsvarā saistīta ar zināmu stresu par ieguldītās naudas atpelnīšanu. Jārēķinās, ka, jo augstāka peļņa, jo lielāks risks. "Latvijas Krājbankas" vērtspapīru speciāliste Ilze Kupča uzsver, ka, akciju pirkšanu un pārdošanu plānojot īstermiņā, jāparēķina, vai visa potenciālā peļņa neaizies komisijas naudas apmaksai. Domājot par nopietnu dalību akciju tirgū, I. Kupča iesaka rēķināties ar vismaz 1000 latu ieguldījumu. Lai izvairītos no spekulantiem (personas, kas darbojas vērtspapīru tirgū ar mērķi pelnīt uz vērtspapīru cenu svārstībām, pērkot par zemu cenu un pārdodot, tiklīdz tā augusi), bankas mēdz iekasēt noteiktu maksu par katru darījumu ar vērtspapīriem.
Akcionāra portrets
Precīzu vērtspapīra tirgus dalībnieka portretu grūti uzzīmēt, bet aptuvenie parametri ir šādi:
vecums 25 līdz 35 gadi;
labi situēti ļaudis, pārsvarā biznesmeņi ar ievērojamiem naudas līdzekļiem, ko iegulda fondos u.c.
Bet akcijas pērk arī vienkārši ekonomiski aktīvi cilvēki, kam ir kaut nedaudz "liekas" naudas un vēlme nopelnīt.
Konsultēja Latvijas Fondu biržas pārstāvis Āris Dreimanis
***
Uzņēmums; 2006. gada 7. novembris (cena latos); 2007. gada 7. februāris (cena latos); akcijas cenas izmaiņas (%)
Grindeks; 7,15; 9,03; 26,3
Olainfarm; 1,87; 2,92; 56,1
Latvijas kuģniecība; 0,95; 1,21; 27,4
Ventspils nafta; 2,31; 2,65; 14,7
Latvijas gāze; 10; 11,01; 10,1
SAF tehnika; 12; 11,9; – 0,8
Valmieras stikla šķiedra; 2,37; 2,38; 0,4
Latvijas balzams; 4,25; 4,68; 10,1
Daugavpils pievadķēžu rūpnīca; 0,42; 0,5; 19,0
Liepājas metalurgs; 2,03; 2,46; 21,2
Rīgas kuģu būvētava; 0,94; 1,08; 14,9
Avots: www.omxgroup.com/nordicexchange/riga