Akurāt pirms gada ar diezgan piesardzīgām atklāšanas svinībām sevi plašākai apskatei nodeva daudzfunkcionālā halle Arēna Rīga. Šā gada laikā tai klājies visādi – halle pat nonākusi cita saimnieka rokās, tomēr tās funkcijas nemainīšoties.
Superhalle gadu nolauzusi (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savulaik SIA Merks daudzfunkcionālās halles celtniecību uzņēmās gluži vai avārijas kārtībā: kā ziepju burbulis bija jau pārplīsis pompozais SIA Multihalle projekts, nekas nesanāca arī piecu latvju būvkompāniju izveidotajai apvienībai SIA Latvijas būvnieku stratēģiskā partnerība, un pasaules čempionāta hokejā rīkošana Rīgā atradās zem lielas jautājuma zīmes. Protams, Merks nebija gluži nesavtīgi labdari, jo par apņemšanos uzbūvēt halli pretī saņēma 28 hektārus zemes Skanstes ielas apkaimē. Būvnieku reputācija saņēma arī vairākus sitienus, jo ilgu laiku daudzfunkcionālās halles būvlaukumā nebija nekā vairāk par Kirova Lipmana vārdā nosaukto pāļu lauku.
"No Arēnas Rīga kā apsaimniekotāja puses jāatzīst, ka pirmais darbības gads bijis veiksmīgs. Būtisku un konceptuālu kļūdu nebija, visas sistēmas darbojās labi. Hokeja čempionāts pagāja ļoti labi, un jāatzīst, ka viss, kas bija atkarīgs no Arēnas Rīga, tika izdarīts vislabākajā kvalitātē, ko atzina arī Starptautiskā ledus hokeja federācija," Neatkarīgajai atzīst Arēnas Rīga izpilddirektors Edgars Buncis. Pēc viņa teiktā, pirmā gada laikā ir bijuši arī vairāki kuriozi: piemēram, vienā no pirmajiem lielajiem koncertiem radusies problēma ar kanalizāciju vienā ēkas daļā un tika pat applūdināta mākslinieku telpa. Labi, ka mākslinieki uzreiz, neienākot ģērbtuvē, pēc koncerta iesēdušies auto un devušies uz viesnīcu.
Kad Arēna Rīga vēl tikai plānoja darbības sākšanu, kā viens no tās sekmīgas pastāvēšanas priekšnoteikumiem tika minēta iespēja veidot vienotu koncertu organizēšanas ķēdi Kopenhāgena–Stokholma–Helsinki–Tallina–Rīga–Viļņa. E. Buncis atzīst, ka iecere realizējusies. "Jau viens no pirmajiem lielajiem koncertiem (Depeche Mode) tika organizēts tūres ietvaros, tika spēlēts visās trijās Baltijas valstīs un nāca no Skandināvijas. Par lielāko panākumu no šā aspekta vērtēju Pink koncertu novembrī, kas Arēnu Rīga ir iekļāvis pilnībā Eiropas tūru sarakstos. Arī šogad ir paredzēti vairāki koncerti, kas būs kā daļa no tūres un tiks spēlēti arī pie mums," skaidro E. Buncis.
No apmeklētāju viedokļa līdz šim lielākos iebildumus radījusi garderobju sistēma (par virsdrēbju nodošanu tajā jāmaksā 50 santīmu, turklāt jāstāv garās rindās) un dārgie ēdināšanas pakalpojumi. "Jau tuvākajā laikā būs praktiski papildinājumi piedāvāto servisu klāstā, kurus varēs pamanīt arī apmeklētāji, to vidū informatīvās sistēmas pilnveidošana, garderobju pakaramo skaita palielināšana, skatītāju zāles labiekārtošana utt.," solīja izpilddirektors. "Apzināmies, ka serviss ir tā lieta, ko vajag pilnveidot nemitīgi, un nedrīkst apstāties pie sasniegtā. Piemēram, mēs plānojam sākt sarunas ar pašvaldību par sabiedriskā transporta pieejamību tuvāk Arēnai."
Par vienu no pagājušā gada skaļākajiem notikumiem nekustamo īpašumu biznesā kļuva tieši SIA Arēna Rīga pārdošana. Kā Neatkarīgā jau vēstīja, Merks halli un tai piegulošos 5,8 hektārus zemes pārdeva uzņēmējam Igoram Ivanovam par 17,61 miljonu eiro. E. Buncis apgalvo, ka "jauno īpašnieku skatījums uz Arēnas darbību ir ļoti konstruktīvs: plānos Arēna Rīga paredzēta kā jaunā izklaides kompleksa centrs, turklāt Arēna savu funkciju nemainīs".
Provizoriskā peļņa pērn bijusi 425 000–500 000 latu, taču lielākoties veiksmīgā darbība saistāma ar hokeja čempionāta norisi. E. Buncis atzīst, ka "čempionāts bija liels un būtisks notikums, bet – ne vienīgais". Pērn uzņēmums bija iesaistīts daudzos svarīgos pasākumos, kas nesa gan prestižu, gan peļņu. "Arēna Rīga plāno pabeigt 2007. gadu ar peļņu, un jau šobrīd var teikt, ka tā būs labāka, nekā sākotnēji cerēts," optimismu pauž E. Buncis.
***
Fakti
Arēna Rīga pirmajā tās darbības gadā (no 2006. gada 15. februāra līdz 2007. gada 15. februārim)
Kopējais apmeklētāju skaits: 626 000
Vidējais apmeklētāju skaits uz vienu pasākumu: 4500
Kopējais pasākumu skaits: 155, t.sk.
Koncerti: 30
Sporta spēles: 94
Ledus šovi: 6
Korporatīvie pasākumi (uzņēmumu balles, pasākumi, veltīti Lielbritānijas karalienes vizītei, NATO samitam utt.): 25
Visvairāk apmeklētie mūzikas pasākumi: Depeche Mode (nedaudz virs 14 000), Stings (gandrīz 12 000), Simply Red (11 000), Kriss Rī (11 000), Raimonda Paula dziedāšanas svētki (11 000).
Visvairāk apmeklētie sporta pasākumi: pasaules čempionāts hokejā – 33 spēlēs 200 000 skatītāju. Uz atsevišķām basketbola spēlēm izdevies sapulcināt līdz pat 6500 apmeklētāju.
Ēdināšana: gada laikā pārdotas 52 000 picas, 27 000 hotdogi, 19 000 čipsu pakas, 120 000 litri alus, 49 000 kafijas tases, 45 000 Coca-Cola iepakojumi.
Vēsture: daudzfunkcionālā izklaides un sporta būve Arēna Rīga tika celta pusotru gadu. Sporta spēļu laikā arēnā ir pieejamas aptuveni 10 500 skatītāju vietas, bet koncertus vienlaikus var apmeklēt līdz 14 500 skatītājiem. Halles kopējā platība ir 23 700 kvadrātmetru, tai piegulošajā stāvvietā var novietot 800 automašīnas.