/nginx/o/2018/07/17/10866937t1h2a80.jpg)
Krievijas prezidenta Vladimira Putina sestdienas runa Minhenes drošības forumā, kurā Krievijas līderis asi kritizēja ASV vienpolāro politiku, vēlmi uzspiest pasaulei savu gribu un jaunas bruņošanās sacensības izraisīšanu, radījusi apjukumu Baltajā namā un likusi ne tikai medijiem, bet arī politiķiem atcerēties aukstā kara laikus.
Putina runa: vai aukstā kara atgriešanās? – šādu virsrakstu savam materiālam licis britu raidkorporācijas BBC korespondents Robs Votsons, kurš atgādinājis, ka tieši aukstā kara laikos notika pirmā Minhenes drošības konference. Gan Reuters, gan AP atzīst, ka septiņos prezidentūras gados V. Putins vēl nekad nebija tika asi izteicies par Vašingtonas politiku, kaut gan ne reizi vien bija licis saprast, ka tai nepiekrīt.
Amerikāņu senators Džons Makkeins, kurš arī apmeklēja konferenci, sarunā ar AP sacījis, ka "tā bija agresīvākā krievu līdera runa kopš auksta kara beigām", par auksto karu atminējies arī vakar Minhenē runājušais ASV aizsardzības ministrs Roberts Geitss, kurš sacījis, ka amerikāņiem nav ne mazākās vēlēšanās to atkārtot, jo ar vienu auksto karu pilnībā esot pieticis. R. Geitss gan mēģinājis pajokot, sakot, ka V. Putina izteikumi "gandrīz izraisīja nostalģiju pēc vecajiem laikiem", un piebilstot, ka tāpat kā Krievijas līderis esot spiegs (R. Geitss bijis CIP direktors), bet spiegi raduši runāt skarbu valodu, vēsta Reuters.
Baltā nama reakcija gan liecināja par samērā lielām bažām. "Mēs esam pārsteigti un vīlušies par prezidenta Putina izteikumiem. Viņa apsūdzības nav pareizas," laikrakstam The Washington Post paziņojis ASV prezidenta nacionālās drošības padomes oficiālais pārstāvis Gordons Džondroe, piebilstot, ka ASV cer turpināt sadarbību ar Krieviju tādās svarīgās sfērās kā antiteroristiskā darbība un masu iznīcināšanas ieroču izplatības samazināšana.
Savukārt Čehijas ārlietu ministrs Karels Švarcenbergs faktiski izteica visu bijušās Austrumeiropas valstu bažas par Krievijas impērisko tieksmju atjaunošanos, sakot: "Mums jāpateicas prezidentam Putinam, kurš ne vien labi parūpējās par šīs konferences publicitāti, kas bija lielāka, nekā mēs gaidījām, bet arī skaidri un pārliecinoši pierādīja, kāpēc NATO ir jāpaplašina." Jāatgādina, ka V. Putins kritizēja arī ASV plānu izvietot Čehijā un Polijā pretraķešu aizsardzības sistēmu. "Citu valstu prasības neietekmēs mūsu valdību," sacīja K. Švarcenbergs, piebilstot, ka pretraķešu vairogs Prāgai ir "iekšēja lieta".
V. Putins uzstājis, ka ASV daudzkārt starptautiskās drošības jautājumos pārkāpusi savas nacionālās robežas un šāda politika nav padarījusi pasauli drošāku, bet gluži otrādi – nedrošāku. "Vienpusēja rīcība nav atrisinājusi konfliktus, bet padarījusi tos dziļākus. Tas ir ļoti bīstami. Neviens vairs nejūtas drošs, jo neviens nevar patverties aiz starptautiskajām tiesībām," sacījis Krievijas prezidents, gan atturoties nosaukt konkrētus konfliktus. Toties viņš norādījis, ka vienīgā struktūra, kas drīkst sankcionēt spēka lietošanu, ir ANO.
Viņš asi kritizējis ASV un citu rietumvalstu centienus uzspiest savu gribu pārējai pasaulei un padarīt to vienpolāru. "Kas ir vienpolāra pasaule? Lai kā mēs censtos šo terminu izskaistināt, tas nozīmē tikai vienu varas centru, tikai vienu spēka centru un tikai vienu kungu. Tam nav nekā kopīga ar demokrātiju, jo tā paredz vairākuma viedokli, kas rēķinās ar mazākuma viedokli. Cilvēki vienmēr mūs māca demokrātijā, taču ļaudis, kas mums māca demokrātiju, paši to nevēlas mācīties," uzskata V. Putins.