/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
Krievijas stratēģiskais mērķis ir panākt, lai ārzemēs dzīvojošie tautieši kļūtu par savas mītnes zemes pilntiesīgiem pilsoņiem, paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija.
Krievijas ĀM: Tautiešiem ārzemēs jākļūst par pilntiesīgiem mītnes valstu pilsoņiem (12)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Krievijas stratēģiskais mērķis ir panākt, lai tautieši būtu savas dzīvesvietas valsts pilntiesīgi pilsoņi, tajā pašā laikā saglabājot etnokulturālo savdabību, būtu autoritatīvs Krievijas intelektuālais, ekonomiskais un garīgi kulturālais resurss pasaules politikā," paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas nodaļas darbam ar tautiešiem ārvalstīs direktors Aleksandrs Čepurins.
Čepurins norādīja, ka krievu diaspora ārvalstīs ir viena no lielākajām pasaulē. Ārpus dzimtenes dzīvo līdz 30 miljoniem krievu. Ir valstis, kur krievi ir vairāk par 20% no iedzīvotāju skaita. Tās ir Kazahstāna - 28%, Latvija - 29%, Igaunija - 29% un Ukraina - 22%. "Protams, šie skaitļi ir orientējoši," sacīja amatpersona.
"Konsulātos reģistrēti aptuveni 1,2 miljoni Krievijas pilsoņu, taču tā ir tikai viena piektdaļa no reālā emigrantu skaita un tajā nav iekļauti līdz 24 miljoniem krievu izcelsmes bijušo pilsoņu," intervijā aģentūrai "RIA Novosti" teica Čepurins.
Pēc oficiālās statistikas, pašā Krievijā patlaban ir aptuveni 143 miljoni iedzīvotāju.
"Krievu diaspora nav viendabīga. Tā veidojusies no dažādiem emigrācijas viļņiem - pirmsrevolūcijas un pēcrevolūcijas, pēckara un mūsdienu. Diaspora ir neviendabīga sociālajās, politiskajās un kultūras attiecībās," sacīja Čepurins. Lielā mērā šis faktors ir krievu tautiešu problēmu pamatā, uzskata Čepurins.
"Nacionālās minoritātes valodas, kultūras apspiešana vai piespiedu absorbēšana, tās tiesību un brīvības pārkāpumi ir tiešs ceļš uz situācijas destabilizāciju," sacīja Čepurins, "diemžēl mēs saduramies ar tādām izpausmēm attiecībā pret mūsu tautiešiem, mūsu kultūru, valodu, izglītību dažās bijušās PSRS telpas valstīs."
Šādos apstākļos Ārlietu ministrija darbojas pie plaša kultūras, valodas, izglītības, ekonomisko un sociālo sakaru tīkla saglabāšanas un paplašināšanas ar krieviem ārvalstīs, ar tiem, kurus dēvē par "krievisko pasauli" jeb, pareizāk sakot, "krievu pasauli", paziņoja Čepurins.