Šodienas redaktors:
Oļesja Garjutkina
Iesūti ziņu!

Ēdināšanas uzņēmumi pamet skolas, bērni paliek bez pusdienām

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Apollo

Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā jau no šā gada sākuma skolēniem netiek nodrošinātas siltas pusdienas — iepriekšējie ēdinātāji, ciešot lielus zaudējumus, skolu pametuši, bet atrast jaunu firmu, kas būtu gatava ēdināt skolēnus, ir praktiski neiespējami. Uzņēmumi atzīst, ka skolēnu ēdināšana šobrīd ir neizdevīgs bizness.

Spīdolas ģimnāzijā mācās 482 audzēkņi no 7. līdz 12. klasei, un šobrīd viņi ir spiesti iztikt bez siltām pusdienām skolā. Direktore Ilze Vilkārse atzīst, ka situācija ir ļoti sarežģīta — iepriekšējie ēdinātāji, kas skolas virtuvē ieguldījuši vērienīgus līdzekļus iekārtās, strādājuši 1,5 gadus, taču, tā kā skolā audzēkņu skaits nav liels, zaudējumi bijuši milzīgi, un līgums lauzts. «Esam izsludinājuši jaunu konkursu, bet saņemts tikai viens piedāvājums. Pagaidām vēl pārrunas nav veiktas, un mums atliek tikai cerēt, ka viņi piekritīs nākt pie mums strādāt. Taču tikpat labi, izpētot situāciju, viņi var no piedāvājuma atteikties. Skolas ir neapskaužamā situācijā: no vienas puses, mūsu pienākums ir nodrošināt bērniem ēdināšanu, no otras — nav mūsu spēkos piespiest kādu uzņēmumu parakstīt ar mums līgumu,» stāsta I. Vilkārse.

Spīdolas ģimnāzijā un vēl trīs Jelgavas izglītības iestādēs ēdināšanu nodrošināja firma «Fazer Amica», kas ir lielākais skolēnu ēdinātājs valstī — kopumā tā apkalpo 17 izglītības iestādes Rīgā, Ogrē, Jūrmalā un Saulkrastos. Jelgavu Rīgas firma pameta, jo, ēdinot bērnus, tai nodarīti zaudējumi dažu desmitu tūkstošu latu apmērā. Firmas rīkotājdirektors Aigars Kaugars atklāj, ka pat tik lielam uzņēmumam kā «Farez Amica», kas iepirkumus veic lielos apmēros, tā iegūstot atlaides, skolēnu ēdināšana kļūst neizdevīga. No kopējā bērnu skaita pusdienas ēd tikai neliela daļa, taču ieguldījumi un izdevumi tāpēc nav mazāki.

«Lai atrastu pavārus, kas būtu gatavi strādāt skolā, jāmaksā konkurētspējīga alga. Mūsu moto ir kvalitatīvs un veselīgs ēdiens bērniem — šādu atzinumu mūsu ēdienkartei devusi Latvijas Diētas ārstu asociācija, taču, piemēram, Jelgavā, kur pašvaldība maznodrošinātajiem skolēniem līdz šim dotēja pusdienas 0,50 latu apmērā, to praktiski nav iespējams izdarīt. Atskaitot PVN, paliek 42 santīmi — lai bizness spētu pastāvēt, izejvielu izmaksas nevar būt lielākas par pusi no šīs summas. Tātad mums šīm dotētajām pusdienām bija jāspēj pagatavot garšīgs ēdiens, kam izejvielas izmaksā 21 santīmu. Šāda situācija nav tikai Jelgavā — pagājušajā gadā esam atteikuši arī vismaz piecām Rīgas skolām, kur saprotam, ka pakalpojumu sniegt ir neizdevīgi,» saka A. Kaugars.

Viņš uzskata, ka šo situāciju var mainīt tikai tad, ja vismaz skolēniem līdz 4. klasei tiks nodrošinātas valsts apmaksātas brīvpusdienas. «Mēs jau šobrīd esam deklarējuši, ka ģimnāzijās, kur mācās skolēni no 7. klases, bērnus ēdināt neiesim — tas neatmaksājas. Mazajās klasēs vēl vecāki domā par to, lai bērns būtu paēdis kārtīgas pusdienas, un tāpēc atvēl tam līdzekļus, bet lielajiem pašiem tiek dota iespēja izvēlēties, un viņi silto pusdienu vietā dodas uz veikalu. Mūsu valsts problēmas risina ar aizliegumiem — liedzot skolās tirgot kaitīgos našķus, bet, piemēram, Igaunijā, kur valsts apmaksā pusdienas līdz 9. klasei, skolās šīs lietas joprojām ir nopērkamas, taču tās nav tik pieprasītas — bērns paēd siltas pusdienas, un vecākiem nav jādod nauda, ko tērēt neveselīgam uzturam. Mēs aizliedzam, bet rezultātu neiegūstam. Pie Rīgas 64. vidusskolas, kur pāri ielai ir tirgotava, divreiz uz gājēju pārejas sagūla ziedi — skrienot pēc našķiem, tika notriekti divi skolēni,» skumji nosaka A. Kaugars.

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Taivo Trams skaidro, ka šī bēdīgā situācija ir zināma arī valsts līmenī un tāpēc kā viena no šā gada prioritātēm ir izvirzīta skolēnu līdz 4. klasei ēdināšana par valsts līdzekļiem ar 1. septembri. Kopumā šim mērķim paredzēti 4,8 miljoni latu, ko plānots iegūt no budžeta grozījumiem.

Komentāri
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu