Preiļu meitēns Parīzes tirgū (166)

Ar seju nopelna vairāk

Šis stāsts līdzināsies pasakai par Pelnrušķīti, kristāla kurpīti un skaisto princi. Jo tas, ko Līga šodien ir sasniegusi, nav nācis viegli – viss izcīnīts ar smagu darbu, neatlaidību un vienīgi pašas spēkiem. Un pat Preiļos ne jau uzvarētājas kronis tika Līgai... Viņa šai konkursā tika atzīta par visfotogēniskāko meiteni, iegūstot titulu Mis Foto Preiļi 1998. "Skatos tagad tās bildes un domāju: ārprāc..." viņa šodien smej. Tikai uz nepilnām desmit dienām ieradusies Rīgā, Līga piekrīt sarunai ar Mēs.

Pēc skaistumkonkursa simpātiskā meitene no Preiļiem – tur joprojām dziļos laukos dzīvo viņas mamma, četrpadsmitgadīgais brālis Jānis, arī tētis – iestājās Banku augstskolā, pārcēlās uz dzīvi Rīgā un sāka strādāt Unibankā.

Jau ar viena skaistumkonkursa pieredzi 2001. gadā Līga nolēma izmēģināt spēkus arī galvaspilsētas konkursā. "Tas bija prikola pēc... kaut kā jau tie vakari bija jāaizpilda," viņa tagad saka. Protams, jaunās meitenes pievilcība nepalika nepamanīta, un viņa iekļuva konkursa Mis Rīga 2001 finālā. Taču arī šeit krāšņais skaistumkaralienes kronis tika citai meitenei – Līgai Meinartei, bet Līgu Melni konkursa finālā naktsklubā Mirāža atkal pamanīja fotogrāfi un atkal atzina par visfotogēniskāko konkursanti. Bet ne jau tāpēc Līga sāka sapņot par modeles karjeru – mamma viņu bija audzinājusi citādi. "Mammai par konkursiem vispār neteicu līdz pēdējam brīdim, kamēr nebiju tikusi finālā. Jo viņa uzskatīja, ka ir jāstrādā ar prātu, nevis ar seju. Bet nu ir sanākusi likteņa ironija: ar seju dažreiz var nopelnīt vairāk nekā ar prātu," Līga smaida un piebilst, ka mammai gan taisnība: arī prāts tai visā ir vajadzīgs.

Apjukusi un kājas asinīs

Atceroties gatavošanos konkursiem, Līga atzīst: "Man jau vairāk patika visas nodarbības – personības izaugsme, ētika, skaistuma un stila kopšana, defilē, horeogrāfija. Kāpēc ne? Man kā lauku meitenei, kurai naudas īpaši daudz nebija, tas viss tika piedāvāts bez maksas. Un man tas dzīvē ir noderējis."

Pēc Rīgas konkursa fināla Līga piedalījās starptautiskā konkursā Mis Tourism International, kur kopā ar titulu Mis Dance atkal kļuva par Mis Foto. "Neatceros, kurā gadā tas bija – man slikta atmiņa uz gadiem, es varētu būt vēsturniece," viņa sirsnīgi smej un tad piebilst: ar to arī viss beidzās. Līdz kādu dienu viņu uz ielas pamanīja modeļu aģentūras Natalie vadītājs Ēriks Meisāns. "Varbūt esi ieinteresēta modeles karjerā?" viņš jautājis. "Kāpēc gan ne?" nodomāja Līga un... ar to arī sākās viņas jaunā dzīve. Tas bija 2002. gads. "Ar skaistumkonkursiem jau dzīvē tālu netiksi..." viņa tagad secina. Bet, iestājoties modeļu aģentūrā, viņai jau pēc nedēļas bija kastings uz Milānas aģentūru Fashion. "Protams, tas nebija vienkārši: man bija darbs bankā, sākumā teicu, ka nekur nebraukšu. Beigās tomēr paņēmu darbā atvaļinājumu un aizbraucu. Protams, pirmais laiks Milānā bija ļoti sarežģīts: valodu nezināju, neko nesapratu, seši, septiņi, pat astoņi kastingi dienā, kājas asinīs... Biju apjukusi. Gribējās mājās. Bet aģentūra mani nelaida prom. Kaut kā nomocīju to laiku un laimīga atgriezos Rīgā, taču nepagāja ne divi mēneši, kad mani pie sevis uzaicināja modeļu aģentūra Londonā. Tai mirklī man visa dzīve sagriezās kājām gaisā. Domāju: man taču nav ko zaudēt, un aizgāju no darba bankā. Londonā nostrādāju astoņus mēnešus, un pamazām, pamazām viss aizgāja..."

Līga atklāj, ka, nākot uz interviju ar Mēs, viņa domājusi: ja vēlreiz viss būtu bijis jāsāk no nulles, ja vēlreiz tam visam būtu jāiziet cauri, viņa laikam to negribētu – jo tas bijis šausmīgi sarežģīti, grūti un laikietilpīgi.

Bez lieliem dzīves mērķiem

Jau trešo gadu Līga ir Parīzē, taču viņa regulāri brauc strādāt arī uz Tokiju, Milānu, Londonu, Austrāliju. Pirmos divus gadus viņa strādāja modeļu aģentūrā Next, tagad ir aģentūras IMG modele: šīs aģentūras filiālēs pasaulē strādā tādas pasaulslavenas modeles kā Haidija Kluma, Līva Tailere, Letīcija Kasta, Keita Mosa, Darja. "Man nepatika, kā strādāja Next: tur bija neorganizētība, nekas nenotika, sēdi kā muļķis un domā, ko iesākt. Bet, tā kā es gribēju strādāt – jo jutu, ka šis ir mans vislabākais laiks –, aizgāju uz IMG, un tur mani uzreiz paņēma. Šai aģentūrai ir daudz labāki klienti, ir iespēja nopelnīt daudz vairāk. Arī attieksme pret modelēm ir ļoti pozitīva: viņi rūpējas, lai meitenes varētu nopelnīt, tādējādi arī nopelna paši. Šai aģentūrā mēs visi kopā esam ieinteresēti strādāt, un strādāt profesionāli. IMG ir viena no spēcīgākajām pasaules modeļu aģentūrām, tai ir filiāles Milānā, arī Ņujorkā, kur strādā supermodeles." Vai arī Līgas mērķis ir nokļūt Ņujorkā pie supermodelēm? Viņa atbild noliedzoši. "Es nevaru teikt, ka man vispār dzīvē kādreiz būtu bijuši kaut kādi baigie mērķi. Es esmu cilvēks bez lieliem dzīves mērķiem, es ļauju dzīvei ritēt savu gaitu, turu acis vaļā un... esmu ļoti tālu tikusi!" viņa apmierināti smaida un saka, ka Parīzē viņai šobrīd ir ļoti labi. "Kamēr man ir labi Parīzē, es neko negribu mainīt. Ja kādā mirklī klientiem apnikšu, tad jau redzēs, kas būs tālāk," viņam pavisam lietišķi nosaka un uzskata, ka vēl kādus gadus četrus varētu strādāt modeles darbu. "Es jau gan aģentūrā saku, ka esmu veca, bet viņi mani mierina, ka izskatos labāk nekā viena otra sešpadsmitgadīgā... Kamēr būšu kādam vajadzīga, strādāšu, bet jau tagad zinu, ka pārāk ilgi šai biznesā negribu aizkavēties." Viņai daudzi prasa, ko viņa darīs tālāk. "Nezinu. Esmu pārliecinājusies, ka kaut ko plānot ir pilnīgi nereāli, jo mana dzīve nepārtraukti mainās. Ļaušos dzīves plūsmai," viņa saka un neslēpj, ka ir jau arī citas intereses. Piemēram, interjerdizains. "Tā kā ļoti daudz ceļoju, redzu daudzas vietas, dažādus stilus, visas tās pieczvaigžņu viesnīcas – interjers ir mana otrā dzīve. Pašmācības ceļā jau esmu sākusi kaut ko mācīties, bet, kā sanāks, tad jau redzēs."

6–7 tūkstoši eiro dienā

Vismaz pagaidām Līga vēl vajadzīga modeļu biznesā: viņas foto rotā tādu žurnālu modes lapas un vākus kā Vogue Spānijā un Japānā, Elle Itālijā, Francijā un Japānā, Cosmopolitan Austrālijā un Francijā, New Women Austrālijā, Harpers Bazar Krievijā, Officiel Japānā, Madam Figaro Francijā un Japānā. "Mani draugi mani tagad sauc par Madam Figaro – jo frančiem tas ir ļoti populārs žurnāls, un es ar viņiem pastāvīgi strādāju," saka Līga un ar savu jauno vārdu ir ļoti apmierināta.

Pelna viņa labi. Viņa gan nenosauc konkrētu summu mēnesī, bet atklāj, cik modeles pelna dienā: žurnāls modelei maksā 300 eiro dienā, bet samaksa var būt arī augstāka – viss atkarīgs no tā, cik labs ir meitenes portfolio (Līga savējo veidoja trīs gadus). Skatlogs vai katalogs maksā 3 līdz 5 tūkstošus eiro dienā; bet, ja esi kāda produkta reklāmas seja, tad tava samaksa ir 6 līdz 7 tūkstoši eiro dienā. Protams, darbs nav katru dienu, tāpat ir arī lieli izdevumi – par aviobiļetēm, dzīvošanu, plus nežēlīgi nodokļi.

Līga vairāk strādā ar žurnāliem, un, kā pati saka – viņi maksā mazāk, bet darbs tajos ir radošāks un sniedz lielāku gandarījumu. Tāpat Līga ir pieprasīta arī kā vairāku kompāniju reklāmas seja: piemēram, viņa ir L"Oreal Hair seja Anglijā, Vācijā un Francijā, Ella Bache reklāmas seja Austrālijā, Sonya Rykiel make up seja visā Āzijā, Cartier Japānā, Guerlain spa, Save the queen, Vivienne Westwood, Celyn B, Janet & Janet... "Varbūt esmu ko piemirsusi, bet nav liela bēda – man viss vēl priekšā," piebilst modele.

Psihošana un asaras beigušās

"Nu jā, sanāk tā, ka pašlaik es pelnu vairāk nekā mans vīrs. Bet viņš uz to skatās diezgan mierīgi: viņam nav tādu kompleksu, kā dažreiz mēdz gadīties, ka vīrietim jāpelna vairāk nekā sievietei. Un vai arī man tāpēc jājūtas vainīgai?" Līga jautā un labprāt stāsta arī par savu ģimenes dzīvi. Ar divdesmit astoņus gadus veco Aleksandru Kozlovu simpātiskā modele ir kopā jau četrus gadus, bet apprecējušies vien pirms pusotra gada.

"Aleksandrs ir dzimis Ukrainā, bet jau sen dzīvo Latvijā. Tagad, protams, dzīvojam kopā Parīzē. Bija laiks, kad dzīvojām atsevišķi, ceļojām atsevišķi, bet tāda atšķirtība tikai bojāja mums abiem nervus, bija psihošana un asaras. Kad viņš ir kopā ar mani, jūtos daudz mierīgāka, daudz labāk varu koncentrēties darbam, un arī vakariņās uz restorānu man nav jāiet vienai – visur varam iet kopā," viņa stāsta. Ņemot vērā sievas darba specifiku, Aleksandrs izvēlējies darbu, lai nav piesiets biroja krēslam – viņš strādā ar projektiem un investīcijām, un darbs ir galvenokārt internetā.

Taujāta, vai vīra iedzimtais ukraiņu temperaments neizpaužas greizsirdībā, Līga smej: "Nē, viņš tikai priecājas, ka viņam ir tas, ko visi grib... Ja ir īstais cilvēks blakus, tad tur nav vietas greizsirdībai un neuzticībai. Viņš ir ļoti uzmanīgs, pieklājīgs, īsts džentlmenis," viņa saka un atklāj, ka abus saista mīlestība no pirmā acu skata. Abi iepazinās viesībās pie Līgas draudzenes. "Aleksandrs ieradās pēdējais, kā Antiņš..." Līga smaidot stāsta. "Tikko mani ieraudzījis, viņš vairs nevarēja normāli pabeigt iesākto teikumu... Nu jā, tas bija diezgan dīvaini, ka viss sākās no pirmā skatiena. Kopš tās dienas arī esam kopā. Dažreiz sēžam viens otram blakus, varbūt pat vispār nesarunājamies – jo abi esam pilnīgā transā viens no otra, un abiem ir labi..."

Trūkst mātes instinkta

Apprecējās viņi 2005. gada 15. oktobrī Vidzemes priekšpilsētas dzimtsarakstu nodaļā Teikā. "Viņš jau visu laiku gribēja precēties, bet man taču vajadzēja drusku palauzties," Līga smej un saka, ka patiesībā agrāk neuzskatīja, ka ir īstais laiks laulībām. "Vispār jau gribējām precēties Parīzē, taču tur ir noteikums, ka mums tur jāuzturas vismaz trīsdesmit dienas. Bet es taču strādāju arī Milānā, Tokijā – nesanāca."

Šodien Līga saka, ka viņu kāzas bija diezgan ekstrēms pasākums – pirmkārt, kleita no Itālijas atlidoja vien iepriekšējā vakarā, un, otrkārt, viss notika pa kluso, bez radiem un draugiem. "Daži tikai pēc mēneša uzzināja – kā viņi lamājās!" viņa smaida un saka, ka visus radus un draugus apsolījuši uzaicināt uz laulību ceremoniju baznīcā, kas noteikti būs. "Man tikai jāmaina reliģija uz pareizticīgo – esmu katoliete. Bet laulāsimies noteikti! Un, iespējams, tepat Latvijā – te ir lielākā daļa draugu, te vieglāk visiem kopā savākties."

Protams, strādājot modeles darbu, par bērnu Līga vēl nav domājusi. Viņa neslēpj, ka baidās. "Turklāt man pašlaik trūkst mātes instinkta. Nē, par bērniem nedomājam. Jo es taču nezinu, kā ar mani būs pēc tam – saka, ka pēc dzemdībām ir šausmīgi grūti savākties atpakaļ. Ar bērna piedzimšanu visa dzīve izmainās, bet man pagaidām arī modeles darbā viss ātri mainās – man ekstrēmā pietiek! Katrā ziņā es nebūšu tā, kas sēdēs mājās ar bērnu. Man vajadzīga kustība – ja pārāk ilgi kaut kur aizsēžos, sāku gruzīties."

Nevar pieskarties vardei

Pietiekami ekstrēma bija arī simpātiskās modeles bērnība. Dzima, auga dziļos laukos. Sapņoja strādāt zirgaudzētavā, nodarboties ar jāšanas sportu, ņemties ar zirgiem, bet, tā kā iespējas bija ļoti, ļoti minimālas, tas palika vien mazās meitenes sapnis. "Kaimiņiem bija zirgs, gāju pie viņa pa kluso..." Līga smaida un atceras vēl vienu bērnības sapni: "Kad man bija kādi četri gadi, sapņoju būt balerīna. Kad pa televizoru rādīja dokumentālo filmu par baletdejotāju Annu Pavlovu, man uzreiz kāja bija līdz griestiem – stāvēju balerīnas pozā..." Bet arī šim sapnim nebija lemts piepildīties. "Ne tur, Preiļos, baletu varēja mācīties, ne ar jāšanas sportu nodarboties. Kas man cits atlika? Atceros, kā vasaras vakaros skatījos, kā aiz pakalniņa lejā pie meža riet saule. Vēroju mākoņus un iztēlojos, ka katrs mākonītis ir kāda tāla zeme – Indonēzija, Taizeme, Francija... Kā es sapņoju tur nokļūt – tur, aiz tiem mežiem... Un biju gandrīz pārliecināta, ka nekad mūžā jau to nevarēšu atļauties. No kurienes? Mēs knapi skolu apmaksājām."

Šodien Līga ir tik tālu aizgājusi pasaulē, ka pat nespēj aptvert, ka reiz tiešām dzīvojusi Preiļos, ravējusi dārzu, govis slaukusi. "Vasaras brīvlaiku man praktiski nebija – vecmamma bija ļoti slima, mammai bija jāstrādā, un tad nu es biju vienīgā, kas to visu darīja [Līgas vecāki nedzīvo kopā]. Starp citu, mans pirmais darbs bija puķu pārdevēja. Toreiz man bija sešpadsmit gadu, izlaiduma kleita bija jānopelna pašai... Brīžam tas rādās kā murgs – vai tiešām es tur esmu dzīvojusi? Mani šausmas pārņem, iedomājoties vien, ka man vajadzētu tur tagad atgriezties un dzīvot. Tagad vardei pieskarties nevaru, pie govs bail pieiet..." viņa noskurinās. Un lūdz piedošanu mammai, ka šoreiz, ciemojoties Latvijā, pie viņas nav sanācis aizbraukt. Bet mamma pie meitas saspringtā dzīves un darba grafika jau esot pieradusi.

Ar krējumu un majonēzi

Līgai ir ļoti smalki kauli, ļoti smalka miesas uzbūve, un viņa sver vien 52 kilogramus. "Jā, skaitās, ka tas ir par maz. Bet, manuprāt, tas jaunais likums, kas paredz, ka 1,75 metrus garai modelei jāsver vismaz 55 kilogramus, ir pilnīgi stulbs: kamēr cilvēks jūtas labi, kamēr nekas viņu neapdraud, viss ir normāli. Ir šausmīgi stulbi mākslas izpausmes kontrolēt ar likumu – jo mode taču arī ir sava veida māksla. Jā, es zinu par to brazīlieti, kura novembrī nomira no pārmērīgas badošanās sekām, bet viņai noteikti bija kaut kāda psiholoģiska problēma. Tai pašā laikā, ja salīdzina, cik cilvēku nomirst no anoreksijas un bulīmijas un cik nomirst no aptaukošanās izraisītām slimībām... Domāju, ka otro ir daudz vairāk. Kāpēc nepieņem likumu, kas ierobežotu, piemēram, makdonaldus?"

Līga stāsta par savu draudzeni no Rīgas, kura šobrīd strādā par modeli Barselonā. Viņai mazā svara dēļ tur reāli nav darba – klientiem viņa patīk, bet viņi arī negrib sev liekas problēmas. "Jā, pirms iziešanas uz mēles viņas tur tiešām reāli sver, un zināt, ko viņas dara, lai būtu lielāks svars? Pirms svēršanās izdzer vismaz litru ūdens..." Līga smaida. Viņai arī izrēķināts ideālais svars, un līdz tam slaidajai modelei pietrūkst... desmit kilogramu! "Ārprāc! Es to nevaru atļauties, pēc kā es izskatīšos! Man taču kauli pārlūzīs!"

Līga saka, ka viņa nepazīst terminu diēta. "Tas ir mans dzīvesveids. Visi kastingi, skriešana no vienas vietas uz otru... Es patiešām ēdienā neko īpaši neierobežoju. Ja nu vienīgi, esot Latvijā – jo te viss ir ļoti trekns –, citādi pēc tam man ir problēmas ar kuņģi. Parīzē ēdu galvenokārt salātus, zivis, rīsus, tur viss ir svaigs. Bet šeit – viss ar krējumu, majonēzi... oi! Bet vispār man ir paveicies: man negaršo saldumi, es neēdu konfektes, un tikai ļoti, ļoti retu reizi man sagribas šokolādi."

Iemaldījusies svešā planētā

Agrāk, braucot uz Rīgu, Līga teica: "Es braucu uz mājām." Tagad viņa saka: "Es braucu uz Rīgu." Viņa šeit vairs nejūtas kā mājās. "Pirms braukšanas uz Rīgu zvanu draudzenēm un prasu, kas šeit jauns. Viņas parasti saka, ka nekas. Bet es atbraucu un redzu: viens tirdzniecības centrs uzcelts, otrs, bet kur palikusi mana iemīļotā kafejnīca, kur pagājušoreiz biju? Rīga paliek man sveša."

Viņas mājas tagad ir Parīzē, kur kopā ar vīru abi apmetušies īrētā dzīvoklītī piecu minūšu gājiena attālumā no Parīzes Nacionālās operas. Nākamgad viņi domā iegādāties paši savu dzīvokli.

"Modes pasaule man ir pilnīgi sveša planēta. Nesaprotu, kā esmu tur iemaldījusies un kā tai izdevies tik kardināli mainīt manu dzīvi. Bet nu es vēl apiešu kādu riņķi pa šo planētu un tad iešu no turienes ārā..."

**

Līga Melne

Dzimusi 1980. gada 30. martā Preiļos šofera un prečzines ģimenē

Nodarbošanās – modele, garums 175 cm, svars 52 kg, parametri 87–61–89

Beigusi Preiļu Valsts ģimnāziju

Mis Foto Preiļi 1998;

Mis Foto Latvija 2001

Prot latviešu, krievu, angļu un latgaliešu valodu, mazliet arī franču

Negaršo saldumi un nespēj atteikties no suši

Precējusies, vīrs Aleksandrs Kozlovs ir ukrainis