/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
Ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas publiskotajā paziņojumā par Eiropas enerģētikas politiku īpaši uzsvērta kodolenerģijas nozīme, Lietuvā atkal atsākušās diskusijas, vai nebūtu iespējams panākt atļauju neslēgt veco Ignalinas atomelektrostaciju (AES) paredzētajā laikā - līdz 2009.gadam, kā savulaik apsolīts Eiropas Savienībai (ES).
Lietuvā atsāk diskusiju par Ignalinas AES 2. reaktora slēgšanas termiņu (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Danute Budreikaite nosūtījusi prezidentam Valdam Adamkum rakstisku lūgumu no jauna izvērtēt situāciju Eiropas enerģētikas sektorā. Pēc viņas vārdiem, pastāv neliela iespēja pagarināt reaktora darbu līdz jaunās kodolspēkstacijas būvdarbu pabeigšanai.
Kā norādījusi deputāte, ES padome uz viņas pieprasījumu šai jautājumā atbildējusi, ka līdz ar spriedzes pieaugumu enerģētikas tirgū Lietuvai ir izredzes panākt vēlamo, ja šai virzienā koordinēti un argumentēti darbosies visas valsts institūcijas.
Pirmo Ignalinas kodolspēkstacijas reaktoru Lietuva slēdza 2004.gadā, bet otro solījusi apturēt līdz 2009.gada beigām.
Kā ziņots, pērn februārī Baltijas valstu premjerministri vienojās par nepieciešamību Lietuvā būvēt jaunu AES, lai aizstātu novecojušo spēkstaciju. Gada beigās tika pavēstīts, ka projektā iesaistīsies arī Polija.
Paredzams, ka sešu gadu laikā no vecā Ignalinas reaktora slēgšanas līdz jaunās spēkstacijas darbības sākumam Baltijas valstīm un īpaši Lietuvai, kas no Ignalinas AES saņem 80% nepieciešamās elektroenerģijas, būs vajadzīgi papildu enerģijas avoti.
Politiķu un ekspertu viedoklis jautājumā par iespējām pagarināt vecās spēkstacijas darbu atšķiras. Enerģētiķis Jons Vilems uzskata, ka tas atmaksātos vienīgi tad, ja ES piekristu nepārtraukt finansējumu. Pēc viņa teiktā, līdz šim Lietuva jau saņēmusi miljardu litu (204 miljonus latu), taču tā ir tikai neliela daļa no līdzekļiem, kas nepieciešami, lai savestu pilnīgā kārtībā veco spēkstaciju.
Premjers Ģedimins Ķirķils savukārt izteicies, ka patlaban svarīgākais uzdevums ir "ievirzīt sliedēs" jaunās Ignalinas AES celtniecības projektu un vienīgi tādā gadījumā varbūt izdotos pārliecināt ES mainīt līgumu attiecībā uz otrā reaktora slēgšanu.
"Izredzes turpināt AES darbu nav lielas, bet pastāv projekts par Elektrēnu elektrostacijas atjaunošanu 300-400 miljonu litu (61-82 miljonu latu) vērtībā, kā arī projekts par Krones hidroakumulācijas elektrostaciju," viņš trešdien izteicās Lietuvas televīzijas pārraidē "Preses klubs".
Premjers uzskata, ka ir svarīgi jau šogad ES paziņot par jaunas AES projektēšanu. Viņš izteica cerību, ka jau februārī Baltijas valstu un Polijas premjeri apstiprinās kopīgu četru valstu energokompāniju projektu, kam, iespējams, tiks piesaistīti arī daži privātie investori. Piemēram, Zviedrijas kompānija "E.On Energie" izteikusi gatavību kļūt par jaunās spēkstacijas 10% akciju īpašnieci.
Tās projektēšanai būtu vajadzīgs aptuveni gads, bet pirmais reaktors sāktu darboties 2015.gadā.
Ķirķils izteicis pārliecību, ka Lietuva jebkurā gadījumā turēs stacijas vadību savās rokās, jo tā atradīsies Lietuvas teritorijā.
Viņš pastāstījis, ka trīs starptautiskas elektrolīnijas savienos spēkstaciju ar ārvalstīm - pirmā jeb "Estlink" caur Igauniju ar Somiju, otrā - ar Poliju un trešā - ar Zviedriju.
Ķirķils uzsvēris, ka ir svarīgi attīstīt arī atomenerģētikai alternatīvus projektus - diversificēt naftas un gāzes piegādes avotus, investēt atjaunojamo energoresursu izmantošanā, arī turpmāk efektīvi izmantot Būtiņģes termināli, kas sevi īpaši attaisnojis, kopš pagājušajā vasarā tika pārtraukta Krievijas naftas piegāde Lietuvai pa naftas vadu "Družba".