Nesen kārtējie seksa skandāli satricināja Polijas, Izraēlas un ASV politisko vidi. Mūsu valstī šajā ziņā iet krietni vien klusāk. Eksperti atzīst, ka te ir cita mentalitāte un postpadomju tradīcijas – kas ārzemēs skandāls, Latvijā nereti tiek noklusēts.
Politika un sekss (3)
Jaunāko laiku klasika
Par seksa skandālu klasiku, protams, kļuvis pasenais bijušā ASV prezidenta Bila Klintona un Baltā nama praktikantes Monikas Levinskas romāns, kas toreiz prezidentam gandrīz maksāja amatu. Kongresa Pārstāvju palāta ierosināja impīčmenta (atcelšanas) procedūru par nepatiesas liecības sniegšanu šajā skandālā, kā arī par tiesvedības traucēšanu.
Publiskai spriešanai un vētīšanai gaismā bija celta informācija par divvientulību Ovālajā kabinetā, Levinskas zilā kleita u.tml. – medijiem un rakstniekiem maize nodrošināta vēl tagad.
Buša "Melnā avs"
Seksa skandāla ēnā gadījies nokļūt arī ASV prezidentam, lielajam Latvijas draugam – Džordžam Bušam. Tiesa gan, nepatīkamajā situācijā nebija iesaistīts tieši pats prezidents, bet viņa ietekmīgās Republikāņu partijas kolēģis. Dažas nedēļas pirms izšķirošajām Kongresa vēlēšanām aizvadītā gada rudenī partiju satricināja pamatīgs skandāls saistībā ar Floridas kongresmeni Marku Foliju. Atklājās, ka viņš sūtījis seksuāla rakstura elektroniskās vēstules nepilngadīgajiem (ASV Kongresā izsūtāmie zēni parasti ir vidusskolas vecuma jaunieši, kas palīdz vēstuļu iznēsāšanā un veic nelielus administratīvos darbus). Telekompānija BBC ziņoja, ka Folijs rakstījis 16 gadus vecam puisim vēstules, kurās jautājis, kas tam mugurā; vai viņš ir ģērbies apakšbiksēs un tml. Uz zēna atbildi, ka viņš ģērbies kreklā un šortos, kongresmenis piebildis, ka "vēlētos tos viņam novilkt"...
Pēc vēstuļu nonākšanas atklātībā Folijs atkāpās no amata, paziņodams, ka ārstēsies no alkoholisma, kā arī atvainojās ģimenei un Floridas iedzīvotājiem.
Skandāls pavērs ceļu Šimonam Peresam?
Pērn pamatīgs skandāls izcēlās Izraēlas varas gaiteņos. Pret prezidentu Moši Kacavu tika gatavots apsūdzības raksts, jo policija paziņoja, ka tai ir pierādījumi par viņa administrācijā strādājošo sieviešu izvarošanu un aizskaršanu. Prezidents esot "pastrādājis seksuālus noziegumus?– izvarošanu, piespiedu dzimumaktus un seksuālu uzmākšanos".
Kacavs apsūdzības ir noraidījis, apgalvodams, ka viņš ir "publiskas linčošanas un izmeklēšanas upuris".
Kā norāda avīze "Maariv", viens no kandidātiem uz prezidenta amatu M. Kacava atkāpšanās gadījumā varētu būt Nobela miera prēmijas ieguvējs – vicepremjers Šimons Peress.
Vaino medijus
Seksa skandāls satricinājis arī Polijas varas gaiteņus. Prokuratūra pārbauda, vai patiesībai atbilst informācija par premjera vietnieku Andžeju Leperu (populistu partija "Samoobrona") un kādu viņa kolēģi, kuri it kā esot piedāvājuši sievietēm darbu partijas birojā apmaiņā pret seksu.
"Ja apsūdzības pret Leperu izrādīsies pamatotas, mēs apsvērsim pirmstermiņa vēlēšanu iespēju," aģentūrai "Reuters" sacījis valdošās partijas "Likums un taisnīgums" priekšsēdētāja vietnieks Adams Lipiņskis.
Polijas laikraksts "Gazeta Wyborcza" publicējis interviju ar 33 gadus veco Anetu Kravčiku – "Samoobrona" parlamenta deputāta Staņislava Lizviņska biroja vadītāju. Viņa vairākkārt apstiprinājusi, ka bijusi spiesta stāties ar Leperu seksuālās attiecībās, lai nezaudētu darbu. Sieviete apgalvo, ka seksuālus sakarus pieprasījis arī Lizviņskis. Līdzīgs liktenis skāris arī citas biroja darbinieces.
Savukārt Lepers noraidījis apsūdzības un atteicies atkāpties. Viņš uzskata, ka mediji veic politiskās nomelnošanas kampaņu.
Latvijas "nopelni"
Jautājums: kādi tikumi valda Latvijas politiskajā vidē? Protams, te ir cita mentalitāte un postpadomju tradīciju morālā bagāža. Latvijā nav pieredzes tiesu darbos, kas saistīti ar nepiedienīgiem piedāvājumiem, uzmākšanos un citām grūti pierādāmām lietām. Iespējams, tāpēc šis tas tiek noklusēts vai uzskatīts par pieļaujamu normu.
Un tomēr – arī Latvija nav iztikusi bez savām "seksgeitām".
Par vērienīgāko noteikti var uzskatīt tā dēvēto "pedofilijas skandālu". Deputāts Jānis Ādamsons 2000. gadā plenārsēdes laikā no tribīnes nosauca vairāku politiķu vārdus, kuri it kā esot iesaistīti pedofilijā. Vēlāk gan nekas no Ādamsona teiktā netika pierādīts, un vēl tagad, daudzu gadu garumā, šajā lietā notiek tiesu darbi. Politiķim tika piespriests naudas sods 130 minimālo algu jeb 10 400 latu apjomā, par ko viņš iesniedzis kasācijas sūdzību.
Saskaņā ar apsūdzību Ādamsons, būdams valsts amatpersona, tīšām izplatījis aizskarošas un neslavu ceļošas ziņas par toreizējo premjeru Andri Šķēli (TP), tieslietu ministru Valdi Birkavu (LC) un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku. Ģenerālprokuratūra visai drīz (noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ) izbeidza krimināllietu par amatpersonu iespējamo saistību ar pedofilijas lietu.
Par politisku skandālu ar seksa piedevu (pērn vasarā) var uzskatīt arī Baltkrievijas policijas ielaušanos Latvijas vēstniecības otrā sekretāra Reimo Šmita mājoklī Minskā. Baltkrievija paziņoja, ka kratīšanā diplomāta dzīvoklī atsavinātas vairākas videokasetes ar pornogrāfiskām filmām. Savukārt Šmits apgalvoja, ka tās bijušas tikai ziņas. Vēlāk TV un internetā tika publiskoti ieraksti ar divu vīriešu mīlas ainu.
Jāatgādina, ka pikantērijas Latvijas politisko vidi piemeklējušas jau deviņdesmito gadu vidū. Toreiz ķezā iekūlās 5. Saeimas deputāts, LZS pārstāvis un Saeimas sekretāra biedrs Zigurds Tomiņš. Viņš tika komandēts uz ASV, bet, kad Tomiņam bija jāpārrodas dzimtenē, izrādījās, ka viņš esot... ieslodzīts it kā par seksuālu uzmākšanos kādai sievietei. Kā tur īsti bija, kā ne – vēsture klusē. Līdz Latvijai atceļoja ziņa, ka starp mūsu parlamentārieti un kādu apšaubāmas uzvedības meiču Mišelu izcēlusies divcīņa. Šo jezgu pārtraukusi viesnīcas apsardze. Pēc incidenta politiķim nācās šķirties no amata Saeimas prezidijā, bet LZS par šo joku viņu izslēdza no 6. Saeimas deputātu kandidātu saraksta. Tā, lūk, – arī latviešu bāleliņi neiztiek gluži bez skandāliem.
***
Ārzemēs skandāls, Latvijā norma
Kāpēc Latvijas politiķiem reti gadās seksa skandāli?
Aivita Putniņa, sociālantropoloģe:
Latvijā cilvēki, kas cieš no seksuālas uzmācības darbavietā, to uztver kā personīgu apvainojumu, nevis kā problēmsituāciju. Tāpēc visbiežāk noklusē. Otrkārt, pārāk dziļi ir iesakņojies uzskats par sieviešu un vīriešu uzvedības modeļiem. Proti, vīrietis, kurš darbavietā atļaujas uzmākties kolēģēm, tiek uzskatīts par vīrišķīgu un seksuāli aktīvu. Ja tā uzvedīsies sieviete, sabiedrība viņu nosodīs.
Trešā problēma ir četrdesmitgadnieku krīze, kura dzeltenās preses ietekmē kļuvusi teju vai par normu. Tā nu vīrieši, tostarp politiķi, sasnieguši šo krīzes vecumu, šķiras un meklē jaunākas draudzenes. Rezultātā tas, kas ārzemēs tiek uztverts kā skandāls, pie mums tiek uzskatīts par normālu parādību.
Linda Mūrniece, politiķe:
Latvija ir maza, tāpēc cilvēki baidās publiski izpaust informāciju par seksuālu uzmācību darbavietā. Politiķu un augsta līmeņa amatpersonu morāles līmenis bieži ir zems. Uzskatu, ka precēts politiķis drīkst parādīties sabiedrībā tikai kopā ar dzīvesbiedri. Ja tauta redz, ka amatpersona pārkāpj ētiku un šāda rīcība dzeltenajā presē tiek attēlota kā norma, kļūst skaidrs, ka no šādiem likuma kalpiem aizstāvību velti gaidīt.
Kārlis Leiškalns, politiķis:
Mūsu valstī ir zems politiskās kultūras līmenis. No padomju laikiem tautā pārāk dziļas saknes dzinusi "brīvās mīlas" teorija. Ja politiķis vairākkārt maina sievu, tas netiek nosodīts. Seksa skandāliem politiskajā cīņā nav vērtības, tos nevar izmantot kā ieroci, lai iznīcinātu karjeru, tāpēc bieži tas, ko ārzemēs uzskatītu par skandālu, Latvijā tiek noklusēts.
***
Nepatiesi apvainoti
Valdis Birkavs, Andris Šķēle un Andrejs Sončiks tika minēti saistībā ar Saeimas komisijas izmeklēto pedofilijas lietu. Prokuratūra veica izmeklēšanu un nonāca pie secinājuma, ka informācija nav pamatota. Tagad notiek tiesu darbi par neslavas celšanu šiem cilvēkiem.