Ķemeru ārstniecisko dūņu kūrorts zināmā mērā bijis priekšvēstnesis visām dīvainībām, kuras pašlaik sazēlušas Jūrmalā. Par valsts īpašumu privatizāciju, arī Ķemeru sanatoriju, jautājums bija izlemts jau pirms 15 gadiem, bet vēl šodien (!) ārstniecības iestādē nekas nenotiek.
Ķemeru nebeidzamā sāga (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sanatoriju līdz ar vērtīgajiem dūņu un ārstniecisko ūdeņu avotiem par Ls 179 999,88 skaidrā naudā un Ls 720 000,12 sertifikātos 1998. gadā ieguva tā dēvētais "ārzemju investors" Ominasis Italia S.R.L. Saskaņā ar privatizācijas plāniem vērtīgā objekta ieguvējam vajadzēja investēt desmit miljonus, lai līdz 2003. gadam kūrorts varētu uzņemt gan latviešus, gan ārzemniekus, kam nepieciešams stiprināt veselību. Ķemeri, kas ir viena no visvairāk degradētajām vidēm Latvijā, cerēja uz jaunām darbavietām un ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, jo bez tūrisma un atpūtas Ķemeros nekas cits nav iespējams. Taču tā sauktie "investori" darbu vietā likuši priekšā vien nebeidzamu ēnu teātri, kurš radījis vien informācijas kaudzes. Aģentūras LETA arhīvā par Ominasis darbībām rodamas 559 ziņas tikai pēdējos piecos gados vien, bet avīzes par Ķemeriem rakstījušas vairāk nekā 1000 reižu.
2000. gada februārī ziņoja, ka Ķemeru sanatorijā esot ieguldīti aptuveni 200 tūkstoši latu (nevis 4 miljoni, kā paredzēja investīciju grafiks). Tā norādīja toreizējais Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Jānis Naglis, kura parakstītais privatizācijas dokuments noteica, ka līdz 2000. gada 19. februārim Ominasis Italia S.R.L. jāiegulda apmēram 2 miljoni latu.
Nauda ir stiepjama lieta
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) audita slēdzienā bija secināts, ka Ominasis it kā veiktie ieguldījumi sanatorijas atjaunošanā bijusi fikcija, vēstīja Neatkarīgā. VID atzinums liecināja: pretēji Nagļa un PA algotās auditorfirmas apgalvojumiem, SIA Ominasis Latvia grāmatvedības dokumentos nekur neparādās investīcijas Ķemeros. Firma apgalvoja, ka pasūtījusi Ķemeru sanatorijas pārprojektēšanas darbus un samaksājusi par to 3,5 miljonus ASV dolāru, taču tie izrādījās nepierādāmi apgalvojumi. "SIA Ominasis Latvia grāmatvedības dati liecināja, ka projektēšanas pakalpojumi par kopējo vērtību 3 500 000 ASV dolāru nav saņemti un reģistrēti grāmatvedības reģistros. VID Jūrmalas nodaļa pieprasīja sniegt paskaidrojumus par pamatkapitāla palielināšanas veidu un kārtību, kā arī norādīt faktiskā ieguldījuma apmēru, pieņemšanas vietu, laiku un kārtību un pievienot ieguldījuma pieņemšanas un nodošanas aktu. Līdz šim brīdim pieprasītie paskaidrojumi nav saņemti. Sakarā ar izveidojušos situāciju nav iespējams pabeigt nodokļu auditu un pieņemt lēmumu par audita rezultātiem," toreiz atzina VID.
PA vispirms anulēja privatizāciju, taču pusgadu vēlāk lēmumu atcēla, un Ominasis varēja turpināt privatizēt un investēt.
Itāļu vai arābu šaraškini?
Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija pētīja atsevišķus dīvainus privatizācijas darījumus. Izrādījās, ka Ominasis Italia S.R.L. savu bilanci attiecīgajām Itālijas institūcijām nemaz nav iesniedzis, bet riska analīzes kompānija Dun& Bradstreet novērtējusi Ominasis Italia S.R.L. kā riskantu firmu. Šī firma ar grieķisko nosaukumu dibināta 1996. gada rudenī ar pamatkapitālu 20 000 000 liru (kas bija aptuveni Ls 5800), darbības mērķos ierakstīta "sakaru veicināšana starp Itāliju un arābu valstīm". Pirmos trīs gadus firma nav pelnījusi, un tās vienīgais īpašnieks un darbinieks, kā arī vēlākais Ominasis Latvia vadītājs bija Saūda Arābijas pilsonis Omars S. el Hamdī. Ar investēšanu viesnīcu biznesā vai investīcijām Baltijas zemēs Ominasis Italia S.R.L. nav konstatējams sakars.
Kad arī pēc līguma pārslēgšanas ar PA un izdevīgāku nosacījumu izkaulēšanas joprojām nekādas investīcijas neieplūda, Ominasis izdarīja burvju mākslinieka cienīgu gājienu, kapitalizējot 900 tūkstošu parādu. Parāds tika kapitalizēts Itālijas uzņēmumam Ominasis.
PA padomes loceklis Normunds Lakučs, kas bija kļuvis par vienu no kaismīgākajiem Ominasis pretiniekiem, daudzkārt pauda, ka līgums jālauž, taču to apturēja toreizējais ekonomikas ministrs un PA padomes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, kas sprieda, ka risināšana jāatstāj PA valdes kompetencē, citādi Latviju varot sagaidīt vēl viena nepatīkama starptautiska tiesas prāva. Ominasis turpināja apgalvot, ka ārzemēs investējis vairāk nekā 3 miljonus ASV dolāru darbinieku sagatavošanai, projekta izstrādei, analīžu veikšanai, dizainam un reklāmas kampaņai. Tikmēr Saeimas izmeklēšanas komisija centās saprast, kā no 19 ārstniecisko ūdeņu urbumiem 16 pa to laiku jau tikuši privatizēti un tikai trīs palikuši valsts īpašumā.
2001. gada pavasarī Jānis Naglis atkal paziņoja, ka Ķemeros ieguldīti 3,5 miljoni ASV dolāru. Taču jau nākamajā dienā bija zināms – tā sauktās investīcijas patiesībā bija tikai 3,5 miljonu akreditīva konts itāļu arhitekta Čezāres S. Bernadinelli birojam. PA valde Ominasis piemēroja nepilnu 21 tūkstoti līgumsodu, paziņojot, ka līgumu nelauzīs.
Par mata tiesu no āmura
2004. gada pavasarī Latviju sasniedza nepatīkama ziņa: restaurācijas projekta autors arhitekts Čezāre S. Bernardinelli kopā ar kompāniju Exedra uzvarējis prāvā pret Ominasis un piedzinis no Ominasis Italia S.R.L. vairāk nekā astoņus miljonus ASV dolāru.
Itālijas arhitekts, kā liecināja Uzņēmumu reģistra datubāzes, no 2000. gada bija ievēlēts valdē daļēji valstij, daļēji Ominasis piederošajā kopuzņēmumā Eiropas Minerāls, kas reģistrēts Jūrmalā un nodarbojās ar inženiertehnisko izpēti. Skaidrs, ka arhitekts gribēja kaut kādā veidā pats mēģināt kontrolēt darbus, par kuru apmaksu nebija pārliecināts, taču, tikko kā Bernadinelli Itālijā iesūdzēja Ominasis, viņam neklātienē atriebās Latvijā, izslēdzot arhitektu no valdes Eiropas Minerālā.
Par SIA Ominasis Latvia prokūristu bija kļuvis kāds Tofiks Kavars, kas pēdējos divus gadus Omara S. el Hamdī vietā barojis Latvijas sabiedrību ar dažādām pasaciņām gan par darbiem Ķemeros, gan Ominasis likstām un tiesāšanos ar nelaimīgo arhitektu Itālijā.
2005. gada janvārī neliels konsultāciju uzņēmums American Construction Group apgabaltiesā pieprasīja Ominasis Latvia maksātnespēju 25 000 dolāru parāda dēļ, un Ominasis tikai par mata tiesu izvairījās no bankrota. Pašlaik aktuālie (bet vai spēkā esošie?) T. Kavara izteikumi vēsta, ka sanatorijā saimniekos Kempinski viesnīcu tīkls, kas solījis izveidot SPA kūrortu, bet Ominasis acīmredzot būšot vienīgi nekustamā īpašuma apsaimniekotājs.