Kolorītie rīdzinieki ar un bez lakatiem

Ā, tev ir arī mati!

"Stendera ziepju fabrikas" un "Emīla Gustava šokolādes" ārējo sakaru vadītāja Inese Apse–Apsīte nevar sevi iedomāties no mājas izejam bez lakata.

Inese: "Tā es jūtos pasargāta. Un tad mājās, ģimenē, tu to novelc, jo esi pie savējiem... Ne velti kādreiz sievietes nēsāja lakatus un aubes un tad tikai savam vienīgajam rādīja, kas tur apakšā īsti ir!"

Reizēm kāds, ieraugot Inesi bez galvassegas, iesaucas – ā, tev ir arī mati! Inesei par šādu repliku arī jāsmejas. Viņa vēl atceras to, kā Džordža Buša vizītes laikā Kongresu nama preses telpas sargs palūdzis caurlaidei bildēties bez lakata, jo citādi viņa skaitīšoties potenciālais aizdomās turamais...

Lakatu siešanas tehniku Inese apguvusi pati, jo esot īsts viduslaiku fans, nedaudz interesējas arī par Austrumu kultūru, no kuras arī šis tas aizgūts. Vispār viņa lakatos orientējas – daudz esot tos pētījusi un skatījusies. Taču nekādus modes žurnālus gan viņa neskatās, jo ir apmierināta ar savu stilu un veido to pati. Turklāt Inese priecājas par to, ka arī darba vide atļauj viņai nēsāt galvassegas. Lakatus viņa iegādājoties, kur nu sanākot, bet īsta paradīze priekš viņas ir "second hand!". Taisnības labad jāpiezīmē – pēdējā laikā lakatus Inese sev ved no ceļojumiem, vietām, kur "lakatu kultūra ir attīstītāka nekā šeit".

Nevelc apaļos, ja patīk spicie!

Modes māksliniece Elita Patmalniece uzsver – jāvelk tas, kas pašam patīk: "Lai pats labi justos un prieks pārņemtu, lai interesanti sev un apkārtējiem cilvēkiem." Lai gan daudzi viņas stilu nodēvētu par ekstravagantu, viņa pati domā, ka ir konservatīva: "Man patīk melna un balta salikums, svītras, rūtis, pumpas – tas jau ir tāds konservatīvais stils. Modes žurnālus es skatos, jo tas vajadzīgs arī manai profesijai, turklāt ir jau bauda skatīties – ko tur atkal kāds ir izdomājis! Bet katram jāmeklē tas, kas ir piemērots tieši viņam. Es, piemēram, nevaru vilkt šifona blūzi, lai arī tā būtu modes topā. Man ir viens veidols, kuru es tikai variēju." Elitai, atšķirībā no citiem, ir svarīgi, ko domā apkārtējie: "Nav jau tā, ka man pilnīgs "poverī". Bet, no otras puses, nevar visiem izpatikt!"

Par mūžīgi saistībā ar viņu minētajām oriģinālajām galvassegām viņa pa pusei piktojas, pa pusei smejas: "Man mūžīgi "piesien" tās galvassegas, bet ko es varu darīt, ja man tie mati ir tādi, kādi ir?! Protams, ka foršāk izskatās, ja uzliek kādu čalmu, cepuri vai lakatu."

Viņa uzskata, ka ar stilu izjūtu ir jāpiedzimst – citi var censties nezin kā, tērpties pēc pēdējās modes un mēģināt būt stilīgi, bet nekas tur nesanāks. Cits turpretim var uzvilkt mūžvecas bikses un izskatīties "ar odziņu". "Galvenais, lai tas būtu organiski, neuzspiesti. Katram iesaku ģērbties tā, kā viņš jūtas ērti un labi! Nu, modē ir apaļie purngali kurpēm, un tad kāds kliedz – ak nē, spicie – tas ir TIK nemoderni! Bet arī tā ir klasika! Un ne jau visiem un pie katra apģērba apaļi purngali piestāvēs," skaidro modes māksliniece.

Pati Elita šodien aizlido ieelpot Parīzes gaisu, palūkot, kas jauns, un iegādāties kādu stilīgu lietiņu. "Citādi, visu laiku uz vietas sēžot, var sarūgt..."Bez apakšbiksēm ar plato gumiju – nekur!

Kaspars Bindemanis nevar vārdā nosaukt stilu, kādā ģērbjas, tas pat neesot īpašais Kaspara Bindemaņa stils, jo: "Es taču katru dienu ģērbjos citādi! Vienu dienu uzvelku maiciņu, otru dienu – žaketi. Nav tā, ka staigāju vienās noteiktās drēbēs." No mājas Bindemanis neiziet bez apakšbiksēm ar plato gumiju, gredzeniem, ķēdēm un auskariem, bet no kosmētikas jomas viņš lieto melno acu zīmuli. Cik sevi atceroties, vienmēr esot centies ģērbties gaumīgi: "Es jūtos ērti tad, ja labi izskatos."

Kompilē iespaidus un gabaliņus

Kinorežisores Ilonas Brūveres stilu varētu nosaukt par sava veida kompilāciju ar radošu piesitienu – te saplūduši dažādi iespaidi un ietekmes.

Ilona Brūvere: "Es ilgi dzīvoju Rietumeiropā, daudz ceļoju. Speciāli neko neesmu veidojusi, esmu savākusi to, kas man ir iepaticies."

Citu viedoklī par savu vizuālo tēlu Ilona neiedziļinās, jo tas viņai nav būtiski un maz interesējot. "Es vispār parasti no apziņas izslēdzu pagātni un arī visādas blakus lietas, lai netraucēti varētu realizēt to, kas man ir jāizdara. Dzīvoju tikai šajā brīdī."

Ilona atzīst, ka ir vietas un reizes, kad jāievēro etiķete, bet parasti viņa ģērbjas tā, kā jūtas ērti, turklāt iepriekš to nekādi nevarot zināt. "Es pati no rīta nevaru paredzēt, kāda izskatīšos," viņa sievišķīgi atzīstas. Katrā ziņā Ilona nekad speciāli neiztaisās, lai radītu kaut kādu efektu līdzcilvēkos, jo tas pat esot traucējoši. Arī veikalu plaukti Ilonai nešķiet interesanti. "Man ļoti patīk "humpalas!" viņa izsaucas.

Un vēl man ir šausmīgi daudz visādi franču un itāļu "gabaliņu", kuri varbūt nav tik jauni, bet savā svara kategorijā ir svaigi visu laiku."

Vaivars vienkārši ģērbjas, un viss

Režisors Regnārs Vaivars domā, ka katram tomēr ir būtiski, ko citi domā, tomēr pārāk dziļi apkārtējo viedoklī "iegrimt" nevajag. Pats viņš sevi negrib nekur ieskaitīt un pieskaitīt: "Pēdējā laikā vienkārši ģērbjos, un viss. Reizēm varu staigāt vienās drēbēs, kamēr sāk smirdēt."

Veikalos viņš iegriežas reti, arī pa "second hand" bodītēm nestaigā – ja esot drusku naudas, palūdzot kādam kaut ko uzšūt vai pārtaisīt.

"Es nekādā gadījumā neesmu ekstravaganta persona. Uzskatu sevi par tieši tādu pašu cilvēku, kādi ir visi pārējie," uzsver teatrālis.