Reaģējot uz prognozēm, ka Vācijas iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam varētu sarukt par 16 procentiem, Vācijas valdība izstrādājusi vērienīgu demogrāfijas veicināšanas plānu, kas gadumijā licis topošajām mātēm censties novilcināt bērniņa nākšanu pasaulē.
Vācija stimulēs demogrāfiju ar māmiņu algām (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Topošās mātes dzērušas magnija tabletes, kas var novērst priekšlaicīgas dzemdības, vai atlikušas pērn nogalē plānotos ķeizargriezienus uz šā gada sākumu, lai plānotā bērniņa nākšana pasaulē sakristu ar valdības noteikto demogrāfijas veicināšanas shēmu, vēsta Vācijas mediji.
Par katru jaundzimušo, sākot ar šā gada 1. janvāri, Vācijas valdība solījusi maksāt līdz 25 200 eiro lielas māmiņu algas. Tas nozīmē, ka māte, kura pametusi darbu, lai audzinātu savu jaunpiedzimušo, varēs saņemt māmiņu algu līdz 1800 eiro mēnesī gada laikā no bērna nākšanas pasaulē. Ja bērna audzināšanā iesaistīsies arī tēvs – šo algas saņemšanas termiņu iespējams pagarināt līdz 14 mēnešiem, vēsta telekanāls Deutsche Welle. Līdzšinējā sistēma paredzēja, ka vecāki par viena bērna piedzimšanu divu gadu laikā pēc tā nākšanas pasaulē varēja saņemt līdz 7200 eiro.
"Šim ir jābūt skaidram signālam, ka mūsu sabiedrība vēlas kompensēt daļu no finansiālajiem zaudējumiem, kas rodas jaunajiem vecākiem," laikrakstam Tagesspiegel pavēstīja Vācijas ģimenes lietu ministre Ursula fon der Leijena.
Uz šāda demogrāfijas veicināšanas plāna apstiprināšanu Vācijas valdību pamudinājusi visai satraucošā statistika. 2005. gadā jaundzimušo skaits Vācijā bija krities par četriem procentiem, salīdzinot ar gadu iepriekš, liecina Federālās statistikas aģentūras apkopotie dati. 690 000 jaundzimušo 2005. gadā ir zemākais rādītājs kopš Otrā pasaules kara. Salīdzinājumam – pat 1946. gadā, kad valsts bija gruvešos, pasaulē nāca 922 000 bērnu. Statistika arī liecina, ka Vācijā vienai sievietei piedzimst 1,37 bērni, kas ir ievērojami mazāk par nācijas pašsaglabāšanai nepieciešamajiem 2,1 bērnam uz vienu sievieti. Saglabājoties šādai tendencei, iedzīvotāju skaits Vācijā līdz 2050. gadam saruks par 16 procentiem, no pašreizējiem 82,4 miljoniem iedzīvotāju līdz 69 miljoniem, ziņo AP.
Vācijas pamatiedzīvotāju skaits sarūk jau pēdējos 30 gadus, un pašlaik vāciešu skaits salīdzinājumā ar 1972. gadu ir samazinājies par
3,3 miljoniem. Taču šo kritumu ilgu laiku kompensēja imigrantu pieplūdums. Tomēr pēdējo gadu laikā imigrantu skaits ir krasi mazinājies, tādējādi radot arī kopējā iedzīvotāju skaita kritumu.
Ekonomisti brīdina, ka tad, ja demokrātiskās tendences nemainīsies, Eiropas lielākā ekonomika piedzīvos kritumu, palielinoties pensiju un veselības aprūpes izmaksām, jo arī iedzīvotāju vidējais vecums arvien palielinās.
Tomēr ne visi gadumijā spēkā stājušos plānu novērtējuši kā pozitīvu. Kritiķi norāda, ka no tā ieguvējas būs turīgās un strādājošās mātes, nevis sievietes, kuras nestrādā.
Jāpiebilst, ka līdzīga demogrāfijas veicināšanas sistēma ieviesta arī citās valstīs. Francija un Zviedrija, kurās noteikts līdzvērtīgs valdības atbalsts jaunajiem vecākiem, bez tā vēl nodrošina plašu pieeju bērnu aprūpes centriem. Savukārt Lielbritānija, sākot ar 2004. gadu, bērna piedzimšanas gadījumā vecākiem izsniedz 251 mārciņu vērtu kuponu, kas veido pamatu tālākam uzkrājumam.