Lai gan nav skaidrs, cik pamatīgi jaunais Azartspēļu un izložu likums samazinās spēļu zāļu un automātu skaitu, tomēr nav šaubu, ka tā ievērošana Latvijas azartspēļu kompānijām prasīs pamatīgus ieguldījumus, bet tālāka attīstība — vēl jo lielākus. Jautājums — vai kompāniju īpašnieku naudasmaki un līdz šim uzkrātie "tauki" to ļaus.
Azartspēļu nozare skaitļos un versijās (7)
Saistībā ar Latvijas azartspēļu nozari ir minams kāds patiesi fantastisks skaitlis — 450 miljoni latu. Šāda nauda, kas atbilst trešajai daļai Latvijas budžeta, pērn kopumā izripojusi cauri Latvijas azartspēļu vietām — spēļu automātiem, kazino, totalizatoru punktiem utt. Tiesa, nav gan īsti pareizi to uzskatīt par patieso Latvijas azartspēļu nozares gada apgrozījumu, jo aptuveni 80% šīs naudas ir atgriezušies atpakaļ pie spēlmaņiem kā laimesti, bet pārējais palicis azartspēļu organizatoru rokās.
Peļņa un zaudējumi
Pārpalikums ir uzskatāms par azartspēļu nozares apgrozījumu, bet ne peļņu — no tā vēl tiek segtas darbinieku algas, telpu nomas maksas, komunālie maksājumi, esošās tehnikas uzturēšanas un jaunās tehnikas izmaksas utt. Tāpat no šīs summas tiek maksāti arī diezgan iespaidīgi nodokļi — pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos no azartspēļu kompānijām iekasēti 9 miljoni latu ar azartspēlēm saistītos nodokļos, plus vēl nodokļi par darbinieku algām, uzņēmuma ienākumu nodoklis un citi.
Tomēr atlikums tik un tā ir iespaidīgs — piecu lielāko Latvijas azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2004. gadā ir pārsniedzis 36 miljonus, un, kā rāda Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati, 2005. gadā nozare piedzīvojusi strauju pieaugumu — kompāniju kopējais apgrozījums pieaudzis par 38 procentiem. Pagājušā gada peļņas rādītāji vēl nav zināmi, taču 2004. gadā ar peļņu strādājušas 13 no 19 Latvijā reģistrētajām azartspēļu kompānijām, — pirmā piecnieka kopējā peļņa tuvojas 7 miljoniem latu.
Īsāk sakot, vismaz lielajiem nozares spēlētājiem, šķiet, būs pietiekami daudz līdzekļu, lai reaģētu uz jaunā Azartspēļu likuma prasībām. Turklāt jāņem vērā arī Latvijas azartspēļu kompāniju īpašnieku finansiālās iespējas — kā rāda Nedēļas apkopotie dati (sk. Kam pieder Latvijas azartspēļu kompānijas), no apgrozījuma ziņā pieciem lielākajiem mūsu valsts azartspēļu uzņēmumiem četri pilnībā vai daļēji pieder ārvalstu pilsoņiem vai kompānijām. Savukārt no kopumā 19 Latvijas azartspēļu uzņēmumiem ārvalstu pilsoņiem un kompānijām pilnībā vai daļēji pieder veseli 11.
Tiesa, ne visas Latvijas azartspēļu kompānijas zeļ un plaukst. Kā rāda Nedēļas apkopotie uzņēmumu peļņas un zaudējumu rādītāji (sk. Cik pelna azartspēļu īpašnieki), 2004. gadu ar zaudējumiem beigušas veselas sešas kompānijas: rekordists ar 801 tūkstoti latu lielu zaudējumu bija Olympic Casino Latvia un iespaidīgus zaudējumus — 133 un 106 tūkstošu latu apmērā — cietuši arī attiecīgi Admirāļu klubs un NB.
Admirāļu kluba īpašnieks Jānis Dāvis gan presē ir atklāti protestējis pret to, ka viņa biznesa kopvērtība tiekot lēsta tikai 3–5 miljonu latu vērtībā, jo, lūk, kompānijai piederošajos kazino un spēļu zālēs esot salikti automāti "par 20 miljoniem". Taču J. Dāvja uzņēmumam ir tā pati nelaime, kas vēl virknei Latvijas azartspēļu kompāniju, — papildus iespaidīgiem parādu apjomiem tās apgrūtina arī vērienīgas komercķīlas.
Visu savu mantu kredītiestādēs pašlaik ir ieķīlājuši četri azartspēļu uzņēmumi — Post-Nevada (Vernisāžas komplekss), Niks (La Rocca), Garkalns (Melnais kaķis) un DLV, taču arī J. Dāvja kompānijas sniegtā komercķīla ir iespaidīga, uzskatāmi apliecinot, ka viņa pieminētie spēļu automāti tā īsti nemaz nepieder Admirāļu klubam: 693 spēļu automāti Diplomat par 2,8 miljoniem latu ieķīlāti Parex bankā (ar piebildi, ka ķīlas ņēmējam ir tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles).
Vai gaidāmi ietekmīgi ienācēji?
Neraugoties uz šādiem sīkiem un ne tik sīkiem apgrūtinājumiem un permanentajām likumdošanas pārmaiņām, bizness ir augošs un pievilcīgs, un nav izslēgts, ka šajā pīrāgā ir vēlēšanās iekosties vēl kādam. Taču, kā norāda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas direktors Ģirts Ludeks, veiksmīgi ienākt tirgū un tikt pie lielas peļņas iespējams tikai tad, ja iznīcina jau esošo industriju.
Paši azartspēļu nozares pārstāvji teic, ka redzot — šādus plānus acīmredzot kāds kaļ. Uz šādām domām vedinot Latvijas Pirmās partijas (LPP) iesniegtie grozījumi Azartspēļu likumā. "Tie pārvelk svītru pāri visam azartspēļu tirgum, kas Latvijā veidojies 11 gadus," likuma grozījumus vērtē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne.
Nevēlēdamies iedziļināties politiskajās peripetijās, viņa tomēr ir neizpratnē, kādēļ bijis nepieciešams rakstīt koncepciju un veidot jaunu likumu, kas stājās spēkā tikai šā gada 1. janvārī, ja uz karstām pēdām partija ierosina jaunus grozījumus, kuru būtiskākais noteikums ir: azartspēles var organizēt tikai viesnīcās, kurās ir vismaz 100 numuru. Latvijā tādas ir tikai 10, astoņas Rīgā un divas — Jūrmalā. Kazino pagaidām atrodas trijās no tām.
S. Birne teic, ka nezina, kurš īsti ir LPP ierosināto likumdošanas grozījumu iniciators, un uz jautājumu, vai tos varētu būt iniciējuši kādi no biznesa pasaules, atbildi nesniedz. Viņa tikai piebilst, ka nesen oficiālā vizītē no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kā potenciāli ārvalstu investori ieradušies kādas ASV azartspēļu kompānijas pārstāvji, kuri interesējušies par azartspēļu organizēšanas noteikumiem un nākotnes plāniem.
Nozarē gan klīst runas, ka Latvijas azartspēļu pīrāgu iekārojuši Krievijas biznesmeņi, kurus, iespējams, arī varot nodēvēt par ASV investoriem. SIA Amugames pārstāvis Mārtiņš Krieķis domā, ka šis grozījumu projekts tapis par godu kādam Krievijas "spēlētājam" , kurš iecerējis pelnīt Latvijas tirgū. Uz šādu domu vedinot fakts, ka žurnāla Forbes krievu numurā decembrī publicēti LPP priekšlikumam identiski azartspēļu noteikumi, kurus gatavojoties pieņemt Maskavā. "Tas jājautā Pirmajai partijai, kā tas gadījies, ka Maskavas un Latvijas noteikumi ir vārds vārdā," saka M. Krieķis.
Citi nozares pārstāvji pieļauj iespēju, ka potenciālie ienācēji esot nolūkojuši vai nu Latvijas televīzijas ēku Zaķusalā, vai arī Lucavsalu. Uz šādām domām vedinot likuma grozījumos iestrādātā norma, ka azartspēļu vietas nedrīkstēs būt tuvāk par 500 metriem no mācību iestādēm un reliģiskām celtnēm. Tas nozīmē, ka arī visās jau esošajās viesnīcās, kurās ir vismaz 100 numuri, azartspēļu nebūs, jo, piemēram, viesnīca Latvija atrodas pie Pareizticīgo katedrāles, Radisson SAS Daugava tuvumā atrodas bērnu un jauniešu interešu izglītības iestāde utt.
Līdz ar to vienīgās vietas, kur tuvumā nav skolu vai baznīcu, ir salas. Tiesa, lai tur uzbūvētu viesnīcu ar vismaz 100 numuriem un izvērstu azartspēļu vietas, nepieciešamas prāvas investīcijas, kādu vietējo spēlētāju rokās nav. "Tam ir jābūt tirgus spēlētājam, kurš ir gatavs gaidīt 10–15 gadus, kamēr investīcijas sāk atmaksāties," norāda Ģ. Ludeks. Pašreizējie tirgus dalībnieki tam neesot gatavi.
Jebkurā gadījumā azartspēļu biznesa dalībnieki vienbalsīgi apliecina, ka negatavojas no šā tirgus aiziet. "Te ir ieguldītas pietiekami lielas investīcijas, lai mums nebūtu interesanti vienkārši to visu izmest," īsi rezumē Ģ. Ludeks. Šķiet gan, ka azartspēļu kompānijas kopumā ir samulsušas — kā tieši īstenot šo "negatavošanos", ja likums jau atkal tiks mainīts un atkal nelabvēlīgi nozarei. Skaidrs ir tikai viens — ja tiktu pieņemti jaunie ierosinātie grozījumi, apjomīgs nelegālais azartspēļu bizness kļūs par realitāti.
***
Kam pieder Latvijas azartspēļu kompānijas
Kompānija; 2004. g. apgrozījums (Ls); Lielākie īpašnieki
SIA Alfor - 9 422 416 - Jānis Zuzāns, Austrian Gaming Industries GmbH (Austrija)
AS Baltic Gaming - 7 519 494 - Olympic Entertainment Group OU (Igaunija)
SIA Joker Ltd - 7 068 926 - Ivo Valenta (Čehija), Roms Gailevičs (Lietuva)
SIA Post-Nevada - 6 164 829 - Ritzio LV Limited (Kipra), faktiski — Oļegs Boiko (Krievija)
SIA Furors - 6 007 559 - Džordijs Kuzma, Rolands Rapa, Māris Lapsa
AS Admirāļu klubs - 5 345 534 - Jānis Dāvis (tieši un caur Vācijā reģistrētu uzņēmumu)
SIA DLV - 4 216 898 - Igors Deņisovs, Igors Molčanovs, Mihails Volokotkins
SIA Altea - 3 919 176 - Garsija Markoss Vičente Kastella (Spānija), Karmena Grau Kazmierčaka Viktoria (Polija)
SIA Niks - 3 288 034 - Anatolijs Volks (Austrija), Nikolajs Sirotkins
SIA Spēļu nams - 2 625 923 - Garsija Markoss Vičente Kastella (Spānija)
SIA Favorīts Favr - 2 068 741 - Anatolijs Fiļipovičs, Faina Hripača, Nataļja Okuņeva, Aleksandrs Raciņš
SIA Olympic Casino Latvia - 2 054 003 - Olympic Entertainment Group OU (Igaunija)
SIA Garkalns - 1 890 011 - Zigurds Vaivods
SIA Amugames - 1 236 057 - Pols Jozefs Helena Drīzens, Marks Karels Leo Martenss (Beļģija)
SIA Bliks - 1 231 220 - Aleksandrs Buziašvili, Rolfs Siņeļņikovs
SIA Tele toto - 1 165 785 - Pēteris Šmidre
SIA Neugao - 1 087 507 - Antoins Noikirhners (Austrija), Arnis Jančauskis
SIA NB - 945 713 - Nikolajs Butvillo
SIA Barklajs spēles - 923 858 - Luiss Katalans Pena (Kuba), Vladimirs Bondarenko, Aleksandrs Žolkevskis
Dati: Lursoft
***
Visiem lielajiem spēlētājiem pērn — straujš pieaugums
Vislielākais azartspēļu apgrozījums 2005.g. 9 mēnešos (miljonos latu)
Kompānija | 2004.g. 9 mēnešos | 2005.g. 9 mēnešos | Pārmaiņas |
SIA Alfor | 5,873 | 14,480 | +8,608 |
SIA Joker Ltd | 5,026 | 5,953 | +0,927 |
AS Baltic Gaming | 4,920 | 5,827 | +0,907 |
SIA Post-Nevada | 3,922 | 5,531 | +1,609 |
AS Admirāļu klubs | 3,503 | 5,006 | +1,503 |
SIA Furors | 3,232 | 3,746 | +0,514 |
Dati: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija
***
Kad viss ieķīlāts…
Latvijas azartspēļu izsniegtās komercķīlas
Kompānija | Komercķīlas summa (Ls) | Ieķīlātā mantība |
SIA Post-Nevada | 4 446 000 | Visa manta |
AS Admirāļu klubs | 2 811 216 | 693 spēļu automāti Diplomat |
SIA Furors | 1 180 711 | SIA Laticrete Baltic, Ltd kapitāldaļas |
SIA Olympic Casino Latvia | 1 100 000 | Visi Casino Daugava pamatlīdzekļi |
SIA Joker Ltd | 500 000 | Prasījuma tiesības un noguldījumi |
SIA Niks | 416 145 | Visa manta |
SIA Garkalns | 147 589 | Visa manta |
SIA DLV | 100 000 | Visa manta |
SIA Neugao | 60 000 | 75 spēļu automāti American Game SLP.O. |
Dati: Lursoft
***
Cik pelna azartspēļu īpašnieki
Latvijas azartspēļu kompāniju 2004. gada peļņa (vai zaudējumi)
Kompānija | 2004.g. peļņa/zaudējumi (Ls) |
SIA Alfor | 2 573 974 |
AS Baltic Gaming | 2 318 430 |
SIA Joker Ltd | 1 104 570 |
SIA Post-Nevada | 402 928 |
SIA Furors | 382 612 |
SIA Niks | 341 727 |
SIA Amugames | 146 871 |
SIA DLV | 124 934 |
SIA Bliks | 87 730 |
SIA Spēļu nams | 55 889 |
SIA Barklajs spēles | 46 839 |
SIA Altea | 15 839 |
SIA Garkalns | 12 368 |
SIA Favorīts Favr | –43 940 |
SIA Neugao | –79 784 |
SIA Tele toto | –85 606 |
SIA NB | –106 765 |
AS Admirāļu klubs | –133 147 |
SIA Olympic Casino Latvia | –801 119 |
Dati: Lursoft
***
Latvijas azartspēļu organizētājiem — pieklājīga parādu nasta
Kompāniju kreditoru prasību kopapjoms 2005. gada sākumā
Kompānija | Kreditori 2005.g. sākumā |
SIA Post-Nevada | 5 338 138 |
SIA Alfor | 4 579 422 |
AS Admirāļu klubs | 3 140 843 |
SIA Olympic Casino Latvia | 2 905 813 |
SIA Niks | 2 889 838 |
SIA Joker | Ltd 2 001 239 |
SIA DLV | 1 835 002 |
SIA Furors | 1 662 396 |
SIA Altea | 1 060 302 |
SIA Favorīts Favr | 496 031 |
AS Baltic Gaming | 433 927 |
SIA Garkalns | 412 195 |
SIA Amugames | 402 138 |
SIA Spēļu nams | 280 925 |
SIA NB | 235 720 |
SIA Tele toto | 234 637 |
SIA Bliks | 211 526 |
SIA Neugao | 120 333 |
SIA Barklajs spēles | 83 570 |
Dati: Lursoft
**
Pagaidām spēļu aparātu skaits īpaši nerūk
Kam Latvijā pieder vislielākais skaits azartspēļu iekārtu
Kompānija | 2005.g. marts | 2005.g. jūnijs | 2005.g. septembris |
SIA Alfor | 2059 | 2450 | 2674 |
SIA Joker Ltd | 1536 | 1595 | 1595 |
AS Admirāļu klubs | 1231 | 1242 | 1389 |
SIA DLV | 948 | 1021 | 941 |
SIA Favorīts Favr | 969 | 940 | 934 |
SIA Post-Nevada | 950 | 892 | 885 |
Dati: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija
***
Kur visbiežāk aizripo spēlmaņu naudiņa
Kam Latvijā pieder vislielākais skaits spēļu zāļu
Kompānija | 2005.g. marts | 2005.g. jūnijs | 2005.g. septembris |
SIA Joker Ltd | 89 | 91 | 93 |
SIA Alfor | 84 | 89 | 94 |
AS Admirāļu klubs | 61 | 61 | 62 |
SIA Favorīts Favr | 49 | 48 | 50 |
SIA DLV | 49 | 48 | 49 |
SIA Post-Nevada | 37 | 38 | 36 |
Dati: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija
***
Cik valstī "vienroču bandītu"?
Latvijā ekspluatēto azartspēļu iekārtu, spēļu zāļu un kazino skaits
Skaits 2002.g. sept. | 2003.g. sept. | 2004.g. sept. | 2005.g. sept. | |
Azartspēļu automāti | 9538 | 10 918 | 11 716 | 13 419 |
Ruletes spēles galdi | 30 | 30 | 28 | 29 |
Kāršu un kauliņu spēles galdi | 110 | 115 | 108 | 112 |
Spēļu automātu zāles | 352 | 471 | 582 | 647 |
Spēļu automātu spēļu vietu skaits | 2453 | 1527 | 958 | 718 |
Bingo spēles zāles | 1 | 2 | 2 | 3 |
Kazino | 21 | 19 | 15 | 16 |
Totalizatora pieņemšanas punkt | 11 | 11 | 11 | 29 |
Dati: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija
***
Azartspēļu miljonāri
Azartspēļu nozare piepulcina Latvijas miljonāru saimei piecus vārdus:
Jānis Dāvis — skandalozais Admirāļu kluba īpašnieks, kuram tagad jānoskatās, kā par nozares līderi kļuvis viņa ekskompanjons Jānis Zuzāns, kamēr pašam jāsamierinās ar uzņēmuma zaudējumiem un sarūkošu ietekmi.
Roms Gailevičs — kontrolpaketes īpašnieks vienā no Latvijas lielākajām azartspēļu kompānijām Joker Ltd, kā arī Lietuvas Tirdzniecības palātas Latvijā prezidents. 2004. gadā viņš Latvijas vislabāk pelnījušo uzņēmēju sarakstā ar 680 tūkstošiem latu ieņēma 35. vietu.
Guntis Plūmiņš — ilgus gadus ar darbību kazino nozarē saistīts uzņēmējs, tagad — arī ievērojamu zemes platību un Vecrīgas dzīvokļu īpašnieks.
Nikolajs Sirotkins — naktskluba La Rocca un saistīto izklaides iestāžu īpašnieks.
Jānis Zuzāns — caur SIA Foroms ir 40% kapitāldaļu īpašnieks Latvijas lielākajā azartspēļu kompānijā Alfor (pazīstama ar spēļu zālēm Fēnikss).